Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) īstenotās dabas skaitīšanas ietvaros eksperti apseko arī visus Latvijas saldūdeņus, kas aizņem 3,7% no valsts teritorijas un pirmie dati pēc to izpētes nav iepriecinoši – saldūdeņu kvalitāte strauji mazinās, izzūd arī retie un saudzējamie ūdensaugi un ļoti liela ietekme uz to ir cilvēku rīcībai
Vairāki simti ekspertu triju sezonu ietvaros apseko upes ar kopgarumu 40 000 kilometri un vismaz 2 000 ezerus, kuru platība pārsniedz vienu hektāru. Līdz šim apsekotās teritorijas ļauj secināt, ka šo biotopu kvalitāte izcila vai laba ir 52% ezeru un 38% upju. To būtiski ietekmē cilvēku darbības, turklāt vislielāko ietekmi atstāj augstais centralizētajai kanalizācijai nepieslēgto mājsaimniecību skaits, neattīrīti notekūdeņi, notece no lauksaimniecības zemēm. Uz negatīvo tendenci norāda arī vērtīgo un reto ūdensaugu izzušana, piemēram, Dortmaņa lobēlija izzudusi vairāk nekā 20 Latvijas ezeros.
Savukārt pirmie dati par ūdenstecēm liecina, ka puse no apsekotajiem upju posmiem iepriekšējos gadu desmitos ir pārveidotas par grāvjiem. Liels pārveidoto upju blīvums ir Zemgalē, kur ir lielāks aramzemju īpatsvars.
Upes un ezeri ir atvērtas sistēmas, to stāvoklis un piesārņojuma pakāpe ir atkarīga no zemes lietojuma veida un saimnieciskās darbības intensitātes. Turklāt visi ezeri savā attīstības sākumā ir barības vielām nabadzīgi, bet noslēgumā – aizaug un kļūst par purvu. Šis process ir neizbēgams, tomēr cilvēka darbības to var krasi paātrināt.
Latvijas ezeros sastopami pieci biotopu veidi, atšķirīga ir to jutība pret pieplūstošo piesārņojumu. Barības vielām nabadzīgie ezeri jeb oligotrofie ir ļoti jutīgi pret jebkāda veidu piesārņojumu un ietekmēm, līdz ar ne vien iepriekš minētie faktori, bet pat līdzās esoša intensīva aramzeme, ganības un mežizstrāde, mazdārziņi, sausās tualetes, komposta kaudzes ūdeņu aizsargjoslās, kā arī atpūtnieki piesārņo ūdeni.
“Ikvienam ir jāapzinās, ka esam dabas sastāvdaļa, dabas ķēdes posms, un mūsu darbības maina dabas vērtību sastopamību ap sevi, jo dabas bagātība nav bezgalīga un neizmērojama. Saldūdens biotops var vaidoties gadu desmitiem, piemēram, upes gultne ar vērtīgiem augiem, ko iemīļojušas arī vērtīgas zivis, bet cilvēka vēlme padziļināt upes gultni ar ekskavatoru to iznīcina pāris stundās. Tieši tādēļ dabas skaitīšanā arī informējam īpašniekus par dabas vērtībām viņu īpašumos, ar mērķi izglītot un mudināt saglabāt vērtības nākamajām paaudzēm,” teic dabas skaitīšanas vadītāja Irisa Mukāne.
Apsekojot saldūdeņus, eksperts nosaka tā atbilstība ES nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam un tā kvalitāti. Patlaban ir pieejami pirmās sezonas saldūdeņu dati, kas ir izsūtīti to īpašniekiem. Tuvāko gadu laikā Pārvaldes sūtītu rezultātu vēstuli saņems ikviens saimnieks, kura īpašumā konstatēts ES nozīmes īpaši aizsargājams biotops. Ja biotops netiks atrasts, vēstule netiks sūtīta.
Pārbaudītos datus pirmais uzzina īpašnieks, pēc tam tie pakāpeniski tiek savadīti Pārvaldes uzturētajā dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols (https://ozols.daba.gov.lv/pub). Datu digitalizācija ļaus zemes īpašniekiem taupīt laika un finanšu resursus, kā arī atvieglos dažādu jautājumu risināšanu, atļauju saņemšanu, detālplānojumu izstrādi utt.
Latvijas saldūdeņu “zelta fonds” ir lobēliju-ezereņu ezeri, kas ir tikai 1% no Latvijas ezeriem. Tajos sastopamas dzidru ūdeņu indikatorsugas, piemēram Latvijā vienīgā savvaļā augošā lobēlija – Dormaņa lobēlija. Tīrākie Latvijas ezeri ir Ummis un Mazuikas ezers, kas ir arī nozīmīgas Dormaņa lobēlijas atradnes gan Latvijas, gan Baltijas mērogā.
Par Umja ezera tīrību liecina arī šovasar uzziedējušās Dormaņu lobēlijas, ko ļoti ietekmē cilvēku radītais piesārņojums un fiziska izbradāšana, cilvēkam uzturoties ezerā. Turklāt pēdējo 100 gadu laikā ezeru aizaugšanas un ūdens piesārņošanas dēļ šis augs izzudis jau vairāk nekā 20 Latvijas ezeros un sastopams vairs aptuveni 25. Tādēļ jau trīspadsmito gadu cilvēki tiek aicināti auga ziedēšanas laikā, no 1. jūnija līdz 15. augustam, nepeldēties, nebradāt ūdenī un neuzturēties tajā ar laivām. Pārvaldes apsekojumi liecina, ka saulainos laikapstākļos stundas laikā ezera apkaimē sastopamas pat vairāk nekā desmit atpūtnieku kompānijas. Lai arī viņi ir informēti, ka vasaras periodā var izmantot tikai krasta zonu un sods par ūdens izmantošanu var sasniegt ievērojamas summas, tomēr tas neattur cilvēkus no ūdens izmantošanas.
Saldūdeņu un vēl piecu ES nozīmes īpaši aizsargājamu biotopu grupu apzināšana norit dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ietvaros. Plašāka informācija par dabas skaitīšanu un īstenotajām aktivitātēm līdz 2023. gadam pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv.