Liela daļa mūsu sapņu ir atmiņu sapņi
Jo vecāki mēs kļūstam, jo biežāk sapņos redzam savu bērnību. Smadzenes jaunībā ir visuzņēmīgākās, tās var salīdzināt ar fotoplati, kas atzīmē katru iespaidu. Sapnis, savukārt, atspoguļo iespaidus, kurus bieži nomodā nevaram atcerēties. Šiem sapņiem lielākoties nav praktiskas nozīmes.
Bez atmiņu sapņiem pazīstami arī vēlēšanās sapņi
Tajos piepildās tās vēlēšanās, kas mūsu dvēselē mīt nomodā. Piemēram, ja kāds dienā sapņo par kādu sievieti un karsti vēlas viņu iegūt, tam sapnī šī vēlēšanās var piepildīties. Viņš izjūt lielu baudu un prieku, taču pamodies skumst, ka redzētais ir bijis tikai sapnis. Tāpat arī izsalcis cilvēks, kas dienā domā par ēdienu, sapnī bieži redz, ka bauda dažādus gardumus. Šie vēlēšanās sapņi nav attiecināmi uz nākotni un nevajag ķerties klāt pie to iztulkošanas.
Bez nozīmes ir arī tie sapņi, ko cilvēkā izsauc fiziski traucējumi, klimats, gadalaiki un citi ārējie iespaidi. Piemēram, ja vakarā palicis neaizvērts logs un gulētājs naktī salst, tad šai salšanai nav simboliskas nozīmes. Ja gulēt ejot sāp zobs, un arī sapnī jūt sāpes, tas tomēr neko nepareģo, bet ir tikai reālo sāpju turpinājums.
Tāpat nav nozīmes tiem sapņiem, ko cilvēks redz, aizgājis gulēt ar pilnu vēderu. Tad viņš bieži vien redz lietuvēnus, mokās ar nelabuma sajūtu, rāpuļiem, un visādām nejēdzībām.
Nozīmes nav arī tiem sapņiem, kas atmiņā nemaz nav palikuši vai arī palikuši tikai pa daļai.
Avots:
