Satiksmes ministrija (SM) uzskata, ka dzelzceļa elektrifikācijas projekta ieviešana Latvijā ir kardināli nepieciešama. Atliekot šī projekta īstenošanu, pastāv risks zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm, tādejādi apdraudot tranzīta nozari, no kuras darbības ir atkarīga piektā daļa Latvijas ekonomikas. Dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir arī līdz šim vērienīgākais infrastruktūras attīstības projekts šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā, kas rezultātā sniegs būtisku ieguldījumu izaugsmē.
Arī valdības pārstāvji līdz šim plašsaziņas līdzekļos norādīja uz Latvijas tranzīta nozares atvērtību citu valstu uzņēmējiem un aicināja veidot savu biznesu Latvijā kā ES dalībvalstī, kā vienu no galvenajiem argumentiem minot, ka Latvija ir uzsākusi dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta īstenošanu Austrumu-Rietumu tranzīta koridorā.
Jānorāda, ka dzelzceļa elektrifikācijas jomā Latvija atpaliek no pārējās Eiropas, lai gan caur mūsu valsti ved viens no būtiskākajiem tranzīta koridoriem, kas savieno NVS un Āzijas valstis ar Eiropu. 2018. gadā Latvijā ir elektrificēti tikai 257 km sliežu ceļu, kas veido 14% no kopējā valsts dzelzceļa tīkla. Tas ir ievērojami mazāk par ES vidējo rādītāju – 60%. Pašlaik elektrovilcienus iespējams izmantot tikai piepilsētas pasažieru satiksmē, savukārt kravu pārvadājumi, kas veido aptuveni 60% no kopējiem dzelzceļa pārvadājumiem Latvijā, notiek tikai ar dīzeļvilcieniem.
SM nepiekrīt publiski izskanējušajam viedoklim par it kā Latvijas iedzīvotājiem finansiāli neizdevīgo projektu. Projekta ekonomisko pamatojumu rūpīgi izvērtējusi auditorkompānija „Ernst&Young Baltic” un tās izvirzītos pieņēmumus pārbaudījusi auditorkompānija “KPMG”. To aprēķini liecina, ka dzelzceļa elektrifikācija sekmēs tranzīta nozares konkurētspēju, ļaujot saglabāt Latvijas tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju un ieņēmumus kopējos valsts budžeta ieņēmumos. Pamatojumā ietverti ne tikai nozares, bet arī plašāki sociālekonomiskie ieguvumi ir daudz, tai skaitā projekts ir būtisks tieši Latgales reģiona attīstībai, radot jaunas darba vietas, papildu ienākumus vietējiem iedzīvotājiem un veicinot reģiona bezdarba līmeņa samazināšanos. Par to liecina pieredze iepriekšējos infrastruktūras attīstības projektos, piemēram, sliežu ceļa Krustpils-Skrīveru būvniecības laikā savulaik būtiski pieauga arī vietējā ekonomiskā aktivitāte tirdzniecības, tūrisma un apkalpojošajā sfērā.
Jāuzsver, ka elektrifikācijas projektā valsts līdzekļi netiks ieguldīti vispār. Pirmā posma kopējās izmaksas ir aplēstas 441 miljons euro. No tiem 347 miljonus euro plānots piesaistīt no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem. Atlikušo summu VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) plāno piesaistīt aizdevuma veidā no Eiropas Investīciju bankas. Valsts budžetā šim projektam līdzekļi netiek prasīti, un tas ir akceptēts ar 2017. gada 5. decembra Ministru kabineta (MK) lēmumu.
Lai savlaicīgi uzsāktu projekta īstenošanu, ir izsludināta elektrifikācijas pirmā posma (līniju Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils, Krustpils-Rīga elektrifikācija) iepirkuma procedūra. Tā paredz, ka līdz 20. septembrim pretendentiem jāiesniedz kvalifikācijas dokumenti jeb oficiāli jāpiesaka vēlme un gatavība piedalīties tālākā iepirkuma procedūrā. Pretendenti, kuri kvalificēsies tālākai procedūrai, tiks aicināti iesniegt tehniskos un finanšu piedāvājumus – tam būs atvēlēts ne mazāk kā trīs mēneši. Visticamāk, iepirkums noslēgsies 2019. gada pavasarī.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija ir līdz šim apjomīgākais Latvijas ES fondu projekts, kurā plānots veikt dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un modernizāciju vairāk nekā 300 kilometru garumā ar mērķi samazināt CO2 emisijas dzelzceļa pārvadājumos par 20%.
Projekta sagatavošanas posmā LDz ir aktīvi sadarbojusies ar Eiropas Komisijas konsultatīvo institūciju JASPERS, kas snieguši pozitīvu atzinumu par projekta sagatavoto dokumentāciju. Arī Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas delegācija š. g. aprīlī Rīgā pauda vienotu izpratni par projekta īstenošanas nepieciešamību un atbalstu tā tālākai virzībai. Nacionālajā līmenī ir saņemts atzinums no Centrālās līgumu un finanšu aģentūras par projekta atbalstīšanu un tālāku tā iesniegšanu Eiropas Komisijā.
Elektrifikācijas projekta radītie būtiskākie ieguvumi Latvijas tautsaimniecībai:
– Būtiski lielāka starptautiskā konkurētspēja nozarei, kura ietekmē 20% Latvijas tautsaimniecības;
– Ietekme uz IKP – 120 milj. euro;
– ap 38% no kopējām investīcijām tiks apgūtas vietējā līmenī – ar Latvijas uzņēmumu darbaspēku un materiāliem;
– jaunas darba vietas un uzņēmējdarbības attīstība, īpaši Latgales reģionā;
– dzelzceļa pārvadātāju enerģijas un darbaspēka izmaksu ietaupījums 354 milj. euro;
– Vilcienu ritošā sastāva ekspluatācijas ietaupījums 147 milj. euro;
– Elektrificēto līniju garums palielināsies līdz 30%;
– CO2 emisiju samazinājums dzelzceļa pārvadājumos līdz 20%;
– Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšana no degvielas importa.
Diskusijas par dzelzceļa elektrifikācijas projekta virzību plānotas arī ceturtdien, 23.augustā, plkst. 15.00 Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē, kas notiks Ministru kabineta Zaļajā zālē, kuru varēs skatīties tiešraidē: http://www.mk.gov.lv/lv/tiesraide-2.