Divdesmitā gadsimta 60. gados CIP un britu izlūkdienesti esot saņēmis no Vatikāna tehnoloģijas, lai kontrolētu laiku.
To raksta vairāku ceļojumu laikā, grāmatu autors Alfrēds Lambremonts Vebre (Alfred Lambremont Webre).
Saskaņā ar Vebres teikto, Vatikānā ir ierīce, ar kuras palīdzību var kontrolēt un redzēt laika gaitu. Saskaņā ar Daily Star, ar ierīces palīdzību var caurskatīt pagātnes notikumu atstātās “pēdas” un attiecīgi skatīties ainas no pagātnes un nākotnes, atrodoties aizkulisēs.
Vatikāna “laika mašīna”, kas sastāv no ekrāna un cipariem, ir pazīstama ar nosaukumu “chronovisor”. Ar tās palīdzību jūs nevarat fiziski pārvietoties laikā, bet jūs varat ne tikai redzēt vēsturiskus notikumus, bet arī dzirdēt pavadošās skaņas .
Lasīt arī: RAGANAS ZĪME: KAS TAS IR?
Kā viens no pasaules varas centriem, Vatikāns ilgu laiku turēja slepenībā tehnoloģiju, ļaujot piekļuvi tikai sabiedrotajām valstīm.
Bebra ziņoja, ka tūlīt pēc Otrā pasaules kara, divi priesteri, mūks Pellegrino Ernetti no benediktīniešu ordeņa un Francois Brunet, mēģinot pastāstīt pasaulei par to, ka pastāv šī tehnoloģija, tika izsmieti medijos.
Autors arī apgalvo, ka CIP ir dibināts Vatikānā un daudzos veidos ir “jezuītu slepenā biedrība”. 1960. gadā Vatikāns nodeva Pentagonam un CIP hronovizora ierīces principus. ASV izlūkdienesti nekavējoties sāka pielietot tehnoloģijas politiskiem mērķiem. Tādējādi CIP uzzināja iepriekš nākotnes ASV prezidentu vārdus un “apmācīja” viņus pirms nonākšanas amatā, ietekmējot viņu politisko pasaules redzējumu.
Saskaņā ar Vebru, līdzīgi vieni no Vatikāna veidojumiem ir arī britu speciālie dienesti MI5 un MI6, kas arī saņēma baznīcas “hronovizora” tehnoloģiju.
Vebre ir absolvējis Jēlas Juridisko Skolu un ir DC bāra biedrs. Papildus grāmatu ierakstīšanai viņš arī uztur interneta žurnālu “Exopolitics”, kurā viņš izklāsta savu teoriju par “chronovizors” esamību.
Avots: esotericnews.ru
Gunta Graudiņa