“Tas, kas mani patiešām var saraudināt, ir kāda zaudējums. Nesen es raudāju, jo izšķīros ar draudzeni, ar kuru kopā biju 4 gadus un raudāju arī tad, kad mans suns, kuram bija 15 gadi, nomira.” /Ādams
“Interesants jautājums. Vīrieši nekad neraud. Bet, ja mēs raudam, tad tikai par zaudētām sporta spēlēm.” /Brendons
“Nu, es neesmu raudājis aptuveni 10 gadus. Pēdējā reize, kad raudāju, bija tad, kad nomira mans suns. Kopš tā laika neesmu zaudējis nevienu mājdzīvnieku vai ģimenes locekli, kas noteikti man liktu raudāt. Pēdējos gadus tuvu raudāšanai esmu bijis tad, kad filmās nomirst kāds suns.” /Gregs
“Tie raidījumi, kuros redzami iedvesmojoši sportistu stāsti un traģēdiju pārciešanas – tas mani emocionāli uzrunā.” /Mihaels
“Man raudāšana ir saistīta ar sāpēm. Pirms diviem gadiem saplēsu ceļa saiti – tad es raudāju. Kaut gan fiziskas sāpes nav vienīgais. Runāju par sirdssāpēm, ko piedzīvo pēc zaudējuma. Raudāju, kad auto negadījumā zaudēju draugu. Draudzenes man arī ir lauzušas sirdi, bet vēl nevienas dēļ neesmu raudājis.” /Džakvins
“Pēdējo reizi raudāju, kad man bija smadzeņu satricinājums – es neko nevarēju izdarīt, manas atzīmes pasliktinājās, es biju ļoti lielā stresā. Vēl es raudāju vectēva bērēs. Tas bija smagi.” /Džeks
“Vienīgās lietas, kas man liek raudāt, ir manu vecāku šķiršanās un laika atminēšanās, kad mans augstskolas draugs izdarīja pašnāvību.” /Ēriks
“Video, kuros karavīri atgriežas mājās – it īpaši tad, ja viņus vēl sagaida mīļotie cilvēki, vai vēl labāk – ja viņi tiek pārsteigti.” /Ēriks
“Lieta, kas man liek raudāt, ir tā, ka zinu, ka mana mamma mirst, bet es to nespēju uztvert adekvāti.” /Maiks
Avots: www.goodhousekeeping.com
