AUNS – Atēna
Atēna ir, iespējams, pati cienījamākā dieviete. Atēna iemieso gudrību, ir zinātnes, amatu un mākslas aizgādne, veicina zināšanas un izgudrojumus. Bet viņas galvenā specializācija ir un paliek kara stratēģija.
Atēna ir vienīgā dieviete, kura izmanto vīrieša atribūtus: bruņas, ķiveri un šķēpu. Jājautā: kāpēc gan grieķiem ievajadzējās kara dievieti, ja kara dievs bija Arejs? Tāpēc, ka kaujas lauka dievs bija nepastāvīgs un nodevīgs un izraisīja karus paša kara dēļ.
Atēna savukārt atbalstīja tikai tos karus, kas bija sākti nepieciešamības dēļ. Šaubu nav, tieši tāds ir Auns.
Auna zīmē dzimušām meitenēm arī nav iebildumu vērst šķēpus pret pretiniekiem, bet tikai tad, ja tam ir pamats, nevis slikta garastāvokļa dēļ. Tāpat vien
Auns var iebliezt ja nu vienīgi ar vairogu un arī to – kārtības labad. Tiesa gan, dažiem arī tas ir par daudz, bet tie jau tādi vārguļi vien ir. Un kara dievietes kults tiem nav domāts!
VĒRSIS – Dēmetra
Dēmetra ir auglības un zemkopju aizbildne. Zemkopība ir smafs darbs, tāpēc Dēmetras kultu īsumā var aprakstīt šādi: tagad visi kārtīgi pastrādāsim, pēc tam tikpat sirsnīgi ieturēsimies ar to, ko dieviete atvēlējusi. Un dieviete parasti atvēl ne tikai ēdienu, bet arī vīnu. Un, lūdzu, pēc iespējas vairāk!
Pilnīgi skaidrs, ka Dēmetra atbilst Vērša zīmei: nav daudz tādu, kas tik ļoti prastu godāt vienkāršus priekus – garšīgu ēdienu, labu vīnu un arī godīgu darbu.
Tomēr nevajag uzskatīt, ka Dēmetra ir tāda nevainīga darba un gardumu dievība. Kad tumsas valdnieks Aīds nolaupīja viņas meite Persefoni, viņa devās tai pakaļ un izcīnīja atļauju meitai pusi gada – siltos gadalaikus – pavadīt uz zemes.
Vērši brīdina: tā notiks ar katru, kas atļausies aiztikt to, kas tuvs viņu sirdij. Lai tas būtu kaut Aīds, kaut pats Sātans.
DVĪŅI – Irīda
Irīda ir dievu vēstnese, viņas uzdevums – iznēsāt jaunumus pa visu pasauli: zemi, jūras dzīlēm un pat viņsauli.
Zibensmetis reiz nosūtīja Irīdu uz Aīda valstību, dodot tai līdzi kausu. Un viņa, iesmēlusi Stiksas upes ūdentiņu, atgriezās Olimpā. Bet tas ūdentiņš, ja atceraties, simbolizēja ne tikai zvērestu glabāšanu, bet arī pirmatnējo baiļu atzīšanu.
Visā visumā – nav ieteicams mazgāt rokas Stiksā. Bet Irīdai tas nekaitē un Dvīņiem arī ne. Dvīņi ir spējīgi uz vistrakāko rīcību, bet ar vienu nosacījumu: lai notiekošais būtu ļoti, ļoti interesants!
Dvīņi ir kaislīgi ceļotāji, ballētāji un sabiedrības dvēseles. Un Dvīņiem nerūp nekādas pieņemtas vai iedomātas robežas. Irīda vienkārši iekļuva Zeva valdījumos, un arī Dvīņu zīmē dzimusi jaunkundze bez problēmām iepazīsies ar valsts prezidentu, ja viņai būs tāda vēlēšanās.
Vieglums un šarms ir atslēga visām durvīm. Un Dvīņiem šī atslēga pieder.
VĒZIS – Geja
Geja ir zemes dieviete, māte visam, kas dzīvo un aug uz tās, kā arī Debesu, Jūras, titānu un gigantu māte. Vispārējs mātes tēls. Nu gluži kā Vēzis.
Vēzim ēst nedod, ka tik varētu kādu dzemdēt un audzināt: un viss, vairāk neko nevajag, lieciet tak Vēzim mieru ar savām muļķībām, neredziet, cilvēks aizņemts, bet jūs te ar saviem niekiem!
Tiesa gan, Geju reizēm dēvēja arī par Htoniju un jēdziens “htonisks” apzīmēja pirmatnējo zemes spēku un arī pašu pazemes valstību. Un arī tas ir patiesi attiecībā uz Vēžiem. Vēži ir paraugmātes, kuras, ja kāds darīs pāri viņu atvasēm, pāridarītāju nešauboties ieraks visdziļākajā pazemē. Turklāt “atvase” šai nozīmē ne vienmēr ir bērns. Viss, ko Vēži mīl, ir viņu “atvases”. Tāda daba.
LAUVA – Hēra
Hēra – laulību aizgādne, kas sargā māti dzemdību laikā, bet to jau neviens neatceras. Toties visi zina, ka Hēra ir paša Zeva sieva, Olimpa pirmā lēdija.
Patiesībā gan trešā, jo pirms viņas Zevam bija jau divas citas sievas, bet vai tad viņas kāds zina? Protams, ne. Hēra, kuras vārds tulkojumā ir “kundze”, sev blakus necieta nekādas sāncenses. Īsta Lauvene: vai nu viņa ir pirmā un vienīgā vai pameklēs sev kādu citu Olimpu.
Tā gan patiesībā nekad nenotiek, jo kurš, esot pie pilna prāta, gribēs konkurēt ar Lauveni? Dažas dievietes jau to mēģināja, un visi zina, cik bēdīgi tas beidzās…
JAUNAVA – Temīda
Temīda ir tā pati Zeva dzīvesbiedre, par kuru neviens neatceras (Sk. Lauvu). Tas ir, neviens neatceras, ka viņa ir Zibeņmeša sieva, bet pamēģini tik aizmirst, ka viņa ir taisnības dieviete!
Temīda ir objektivitātes un taisnīguma simbols, turklāt vēl arī dieva balss: Zeva gribu izsludināja tieši Temīda, lai visādi vājinieki nekristu ģībonī no varenās Olimpa valdnieka balss skaņas.
Smīnat? Ja Jaunava kaut ko saka, tāda ar viņas muti runā patiesība. Ja Jaunava saka kaut ko tādu, kas tev nepatīk, nāksies vien ieklausīties, jo Jaunava nekad nekļūdās: viņai tava personība ir dziļi vienaldzīga, Jaunavu interesē tikai fakti.
SVARI – Persefone
Persefones roku, kā zināms, tīkoja paši cienīgākie Olimpa līgavaiņi — Arejs un Apollons.
Bet, spriežot pēc visa, Dēmetras apburošā meita dzimusi Svaru zīmē, tāpēc tā arī nespēja izvēlēties vienu no viņiem – kāda vilšanās! Bet privātā dzīve vienalga nokārtojās: skaistuli iekaroja mirušo valstības valdnieks Aīds, un viņi sāka dzīvot gluži laimīgi.
Ideālais variants Svariem: neko nevajag izlemt, paši atnāks un paši visu izlems! Tiesa gan, Persefones māmiņai attiecības ar znotu neveidojās visai gludi,
tāpēc jaunajiem uzspieda laulību līgumu: divas trešdaļas gada Persefone dzīvos Olimpā, trešo daļu – pazemes valstībā.
Svari, ja vien varētu, tā arī dzīvotu: divi varianti un abi pareizi — izklausās pēc Svaru privātās paradīzes. Privātā paradīze un privātā pazeme – abas izklausās lieliski!
SKORPIONS – Hekate
Hekate dāvā gudrību tautas sapulcēm, veiksmi karā un bagātīgu guvumu medībās. To visu viņa, protams, dara, lai aizmālētu mirstīgo acis, jo pirmkārt un galvenokārt viņa ir Elles valdniece.
Hekate māca cilvēkiem burvestības, valda pār raganām un indīgiem augiem, kā arī uz dzīvības un Nā*es krustcelēm runājas ar mirušo gariem.
Visā visumā Hekate ir tā dieviete, no kuras baidās pat tie, kuri sauc pazemes valdnieku Aīdu par zemes tārpu.
Vai pazināt šajā tēlā Skorpionu? Jā, tā ir viņa.
Skorpionos iemīlas no pirmā skatiena, bet tuvoties baidās: sajūt, ka šajā atvarā mājo ne vien velni, bet arī kas briesmīgāks. Skorpiona zīmē dzimušu jaunkundzi tas, starp citu, neuztrauc: viņai tāpat pielūdzēju netrūks, agrāk vai vēlāk, tā vai citādi viņa savu panāks.
Vēl šaubies? Tad zini, ka viena no versijām liecina, ka slavenā Brīvības statuja – jā, jā! Tā esot hekate. Jo ērkšķu vainags ir tieši šīs dievietes rotājums. Un vai jebkad esi aizdomājies, kāpēc gan brīvības simbolam vajadzīga lāpa? Apgaismot ceļu? Nu, protams. Ceļu tumsā, pār kuru valda hekate.
STRĒLNIEKS – Artemīda
Artemīda ir medību dieviete un visa dzīvā aizbildne. Vēl viņa ir jaunavības un dzemdētāju aizgādne.
Kā gan var aizsargāt pilnībā pretējas norises? Ļoti vienkārši. Paskatieties uz Strēlniekiem: viņi taču ir tik pilnasinīgas būtnes, ka tāds jēdziens kā kognitīvā disonanse viņiem principā ir svešs.
Strēlnieki spēj pieņemt un saprast jebkuru ideju, jebkuru ticību un jebkuru skatpunktu. Tas gan nenozīmē, ka Strēlnieka zīmē dzimusi sieviete tam visam uzreiz arī piekrīt. Viņai uz katru jautājumu ir viena universāla atbilde: galvenais – iesaistīties, pēc tam jau redzēs. Un viņa tiek ar to galā, lai cik pārsteidzoši tas būtu.
Turklāt visas strīdā iesaistītās puses uzskata, ka Strēlnieks visā pilnībā ir tieši viņu pusē un atbalsta tieši viņu uzskatus. Tāpēc galu galā tiek atrasts kopsaucējs, bet Strēlnieks dodas tālāk – samierināt kādus citus strīdniekus.
MEŽĀZIS – Hestija
Hestija ir pirmā Olimpa dieviete, mūžam jaunā ģimenes pavarda sargātāja un upurēšanas uguns aizgādne.
Hestiju dievinājis pats Apollons, bet saņēmis kurvīti, jo jaunavības zvērests nav nekāds joks: reiz to devi, tātad ievēro.
Mežāži ir tādi paši: visas tās muļķības par mīlestību – protams, ir jau jaukas un labas, bet kas domās par svarīgākām lietām? Šekspīrs? Nē, Mežāzis domās!
Vai arī Hestija, kas bija tā, kas iedeva Prometejam uguni, lai tas dalītos ar vienkāršiem mirstīgajiem. Mežāzi vispirms parūpēsies par citiem, bet tikai pēc tam – par sevi, vismaz tā izskatās no malas.
Patiesībā Mežāžiem nemaz par sevi nav jārūpējas, jo viņiem jau tāpat viss kārtībā. Citiem vārdiem, viņi to vien dara, kā rūpējas par sevi, bet citiem tas paliek nemanāms.
Un vēl: romieši dēvēja grieķu Hestiju par Vestu. Dievietes Vestas priesterieņu pienākums bija glabāt jaunavību — gan ne mūžīgi, bet tikai līdz kalpošanas laika beigām. Bet par šo upuri viņas tika pieklājīgi atalgotas: atbrīvojās no tēva varas, drīkstēja pēc saviem ieskatiem rīkoties ar īpašumu, apžēlot noziedzniekus un sodīt neliešus.
Mežāži šādam darījuma piekristu bez šaubīšanās!
ŪDENSVĪRS – Nīke
Nīke ir uzvaras dieviete, laimīga iznākuma simbols. Nīke bieži tiek attēlota ar spārniem vai ātrā kustībā virs zemes.
Uzmanību, jautājums: vai kāds jebkad saticis Ūdensvīru, kas klusi ierāvies kaktiņā un mierīgi tur sēž?
Ha, pat ja Ūdensvīra zīmē dzimušu jaunkundzi tur nosēdinātu ar varu, viņa sāktu žestikulēt un runāt tik ātri, ka visiem kļūtu skaidrs: Ūdensvīrs, kā parasti, skraida pa griestiem, tad par ko brīnīties?
Vienkārši Ūdensvīri var lepoties ar neizsmeļamu dzīvības spēku un optimisma krājumu – tā viņi ir iekārtoti.
Turklāt Ūdensvīri patiešām vienmēr uzvar. Bez variantiem. Tāpēc, ja pēkšņi ievajagās uzvarēt sacensībā ar likteni, lūdz palīdzību Nīkei. Citiem vārdiem, sadraudzējies ar Ūdensvīru. Nīke ir dāsna dieviete, viņai nav žēl piešķirt uzvaru.
ZIVIS – Afrodīte
Nav ne mazāko šaubu, ka Afrodīte dzimusi tieši Zivju zīmē. Pirmkārt, tāpēc, ka viņa ir mīlestības dieviete. Otrkārt, jo viņa ir skaistuma dieviete. Un vēl tāpēc, ka viņa pazina ciešanas.
Afrodīte bija iemīlējusies skaistulī Adonīsā, kurš nelaimīgi gāja bojā medībās. Afrodīte nespēja pārdzīvot zaudējumu un ieskrējusies metās no klints tieši jūrā. Nu, šķiet, kas gan tur ko neielēkt, ja esi nemirstīga? Turklāt arī Zivis lēktu.
Starp citu, arī bez nelaimīgas mīlestības Zivis prot ļauties ciešanām tā, ka apkārtējiem sirds sažnaudzas žēlumā un līdzjūtībā, bet acīs parādās asaras.
Zivis ir tik jūtīgas un cieš tik skaisti! Uz šī āķa uzķeras tie, kas spējuši noturēties pretī Zivju skaistumam vai noslēpumainībai.
Izredžu gan nevienam nav. Labi, ka Afrodīte ir labsirdīga dieviete.
