Šī ir 39 gadus vecā Roza Geila no Orizonas. Viņa pirmo reizi nevēlamo apmatojumu uz savas sejas pamanīja, kad viņai bija tikai 13 gadus veca. Kopš tā brīža viņa uzsāka atbrīvoties no tā. Šī ik rīta skūšanās kļuva par rituālu, kuru Roza ievēroja 25 gadus. Viņai bija tāds kauns, ka neviens no viņas draugiem par to nezināja, un viņa vienmēr atteicās no nakšņošanas pie draugiem un celšanās agrāk pirms visiem, lai atbrīvotos no apmatojuma, jo nevēlējās , lai kāds to uzzinātu.
Es nesapratu cik liela ir emocionālā ietekme, līdz es nekļuvu vecāka. Es domāju, ka tās ir pavisam normālas ikviena pusaudža problēmas, kad biju jaunāka. Mani draugi par to neko nezināja, tātad es to slēpu ļoti labi. Tas bija tik nogurdinoši, censties to visu laiku noslēpt. Es biju emocionāli iztukšota, cenšoties noslēpt savu bārdu katru dienu un jūtoties nožēlojama.
Pēc kāda laika, Roza nonāca punktā, kad viņa bija nogurusi no skūšanās , un viņa nolēma vienkārši nepamest māju.
Tad pirms astoņiem mēnešiem viņa pieņēma lēmumu, ka pietiek, viņa vairs neskūties un ļaus bārdai augt. Viņa stāsta, ka tā ir bijusi interesanta pieredze, un no sākuma esot bijis ļoti grūti pierast pie tā. Ļoti palīdzējis ģimenes un draugu atbalsts, un cilvēki uz ielas, kuri nāca pie Rozas, izteica atzinību, atbalstu.
Es joprojām jūtos sievišķīga un pievilcīga. Es jūtos daudz sievišķīgāka, un tam nav nekāda saistība ar manu izskatu, bet to rada mana attieksme un brīvība būt tai, kas es esmu. Es beidzot esmu sevi akceptējusi.
Roza joprojām nezina, kas radījis šo matainību. viņa pieļauj domu, ka tas varētu būt saistīts ar olnīcu policistozi vai ģenētiku. Bet lai vai kā, galvenais, ka Roza beidzot jūtas labi.