Pastāv maldīgs uzskats, ka koronārā sirds Sli**ba biežāk skar vīriešus. Šī uzskata dēļ sievietes mazāk pievērš uzmanību sirds Vese***ai un retāk apmeklē kardiologu, riskējot saslimt ar sirds un As**svadu slimībām. Patiesībā sirds un As**svadu Sli**bas, tai skaitā miokarda infarkts, ir galvenais Nā*es cēlonis pasaulē. Ik gadu vairāk nekā 8,6 miljoni sieviešu pasaulē mirst no sirds un As**svadu slimībām – tas ir vairāk nekā sievietes mirst no onkoloģiskajām slimībām, kā arī citām saslimšanām.
Sirds un As**svadu slimību risks gan vīriešiem, gan sievietēm pieaug līdz ar vecumu, ko saista gan ar riska faktoru skaita pieaugumu (paaugstināts As**sspiediens, paaugstināts holesterīna līmenis, mazkustīgums u.c.), gan ar dažādu nelabvēlīgu iekšējo un ārējo faktoru ilgstošu ietekmi uz vielmaiņu, kas veicina audu novecošanos, As**svadu sieniņu bojāšanos un As**svadu aterosklerotiskas pārmaiņas.
Ir dažādi sirds un As**svadu riska faktori – tādi, kurus varam mainīt, un tādi, kurus ietekmēt nevaram. Ietekmējamie riska faktori ir:
• smēķēšana,
• paaugstināts As**sspiediens (virs 140/90 milimetriem dzīvsudraba staba (mmHg)),
• dislipidēmija jeb paaugstināts holesterīna līmenis asinīs:
o kopējā holesterīna līmenis asinīs virs 5 mmol/l;
o zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis asinīs (ZBLH) virs 3 mmol/l ar piebildi, ka ārsti ZBLH vērtē katram cilvēkam individuāli atkarībā no sirds un As**svadu slimību riska, jo normas var atšķirties (holesterīna kaitīgumu ietekmē ne tikai tā līmenis, bet daudz citu faktoru un slimību: vecums, smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts As**sspiediens, ģenētiska nosliece, pasliktināta nieru funkcija),
o paaugstināts triglicerīdu līmenis asinīs (TG) – virs 1,7 mmol/l,
o pazemināts augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis asinīs (ABLH) – zem 1,0 mmol/l vīriešiem un zem 1,2 mmol/l sievietēm;
• palielināts svars jeb ķermeņa masas indekss (ĶMI), ko aprēķina, izmantojot formulu: ĶMI = svars (kg): augums (m)2; ĶMI 25 – 29,9 nozīmē lieku ķermeņa masu, ĶMI >30 nozīmē aptaukošanos,
• aptaukošanās – vidukļa apkārtmērs vīriešiem >102 cm, sievietēm >88 cm,
• neveselīgs un nesabalansēts uzturs,
• mazkustīgs dzīvesveids,
• cukura diabēts,
• glikozes tolerances traucējumi,
• hroniska nieru Sli**ba.
Neietekmējamie riska faktori ir vecums, dzimums, etniskā piederība, sociālekonomiskais statuss, nelabvēlīga iedzimtība, agrīni sirds un As**svadu saslimšanas gadījumi ģimenes anamnēzē (vīriešiem līdz 55 gadiem, sievietēm līdz 65 gadu vecumam), iepriekš bijusi vai esoša sirds un As**svadu Sli**ba.
Riska faktori, kas i?pas?i paaugstina koronārās sirds Sli**bas risku sieviete?m ir cukura diabēts (gan 1. tipa, gan 2. tipa diabēts jebkurā vecumā), sme?k?e?s?ana, paaugstina?ts As**sspiediens, zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmenis asinīs (īpaši sa?k paaugstina?ties pe?c menopauzes), triglicerīdu līmenis asinīs (sieviete?m ir augsta?ks neka? vi?ries?iem jebkura? vecuma?, turklāt līdz ar vecumu un svara pieaugumu gan triglicerīdu, gan kopējā holesterīna līmenim ir tendence paaugstināties).
Sme?k?e?s?ana kopa? ar ora?la?s kontracepcijas li?dzekl?u lietos?anu bu?tiski paaugstina tromboz?u risku, ta?pe?c 10 reizes paaugstina?s sirds un As**svadu slimību risks. Pa?rtraucot sme?k?e?t, risks 2 gadu laika? samazina?s par 50%.
Infarkta un insulta attīstību veicina ateroskleroze jeb As**svadu aizkaļķošanās. Plīstot aterosklerotiskajai plātnītei, var veidoties trombs, kas nosprosto kādu dzīvībai svarīgu As**svadu, izraisot infarktu vai insultu. Ateroskleroze vi?ries?iem un sieviete?m attīstās līdzīgi, tomēr vecums, kad tas notiek, un organisma reakcija uz ārstēšanu abiem dzimumiem atšķiras.
Atereosklerotiskais process sieviete?m pirms menopauzes ir mazāk izteikts neka? vi?ries?iem līdzīgā vecuma?, tādējādi miokarda infarkta risks sievietes piemeklē vēlāk. Savukārt pēc menopauzes sievietēm aterosklerozes attīstība kļūst izteiktāka nekā vīriešiem, līdz ar to palielinās infarkta un insulta risks. Sievies?u dzimumhormons estroge?ns paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīnu. Estroge?na veidošanās ir visaugsta?ka? reprodukti?vaja? vecuma?, tādēļ li?dz menopauzei sievietes ir vaira?k pasarga?tas no koronārās sirds Sli**bas. Estrogēnam piemīt sirds As**svadus aizsargājošs efekts, tāpēc agrīnai hormonālai aizstājējterapijai līdz 40 gadu vecumam ir liela nozīme arī sirds un As**svadu Vese***as uzturēšanā. Menopauze? ateroskleroze progrese? un plašāk skar sirds As**svadus, sasniedzot maksimumu 80 – 90 gadu vecumā, kad apme?ram 35% visu sirds As**svadu daļas ir aizkaļķojušās.
Infarkta un insulta riska nobi?de sieviete?m, sali?dzinot ar vi?ries?iem, ir aptuveni 10 gadi, proti, 50 gadus vecam vi?rietim ir līdzīgs infarkta un insulta risks kā 60 gadus vecai sievietei. Vīriešus parasti pirmais piemeklē infarkts, bet sievietes – insults.
Sievietēm ar koronāru sirds slimību tās izna?kumi ir maza?k labve?li?gi neka? vi?ries?iem. Statistika liecina, ka sievietes mirst 16% gadījumu, bet vīrieši 11% gadījumu. Savukārt sievietei, kurai jau ir bijis miokarda infarkts, sevis?k?i, ja ir ari? cukura diabēts, sirds un As**svadu slimību (insulta vai infarkta) risks ir 2 reizes liela?ks neka? vi?rietim s?aja? pas?a? situa?cija?.
Ja vīriešiem sirds un As**svadu slimību simptomi ir sāpes un diskomforts krūtīs, kas var izstarot uz kreiso roku vai abām rokām un žokli, un elpas trūkums, tad sievietēm biežāk ir sāpes vēdera augšdaļā, sa?pes starp lāpstiņām, neraksturi?gs nogurums, va?jums, miega trauce?jumi, sirdsklauves, smaguma saju?ta roka?s. Biez?a?k sastopamas arī blakusSli**bas: cukura diabēts, arteriāla hipertensija, sirds mazspe?ja, insults, li?dz ar to nove?ro vaira?k komplika?ciju sirds un As**svadu slimībām.
Sievietēm ar cukura diabētu jāpievērš vēl lielāka uzmanība sirds un As**svadu Vese***ai, jo cilvēkiem ar cukura diabētu ir 2 līdz 4 reizes lielāks risks saslimt ar sirds un As**svadu slimībām, turklāt diabēta ietekme uz šo slimību attīstību sievietēm ir daudz lielāka nekā vīriešiem. Saslimstot ar cukura diabētu, sievietēm tiek neitralizēts tā sauktais kardiovaskulāro veselību “aizsargājošais faktors”, kas visdrīzāk ir saistīts ar estrogēnu labvēlīgo ietekmi uz sirds un As**svadu veselību. Joprojām nav pierādīts, kāpēc sirds Sli**bas sievietēm ar cukura diabētu attīstās ātrāk un to izpausmes ir smagākas, bet pastāv hipotēzes, ka tas ir saistīts ar izjauktu hormonu līdzsvaru. Dažos pētījumos konstatēts, ka sievietēm ar cukura diabētu ir zemāks estrogēnu un augstāks testosterona līmenis asinīs.
Ko varam darīt?
Galvenais mērķis būtu novērst sirds un As**svadu slimību riska faktorus! Nesmēķēt, būt fiziski aktīvām, izvēlēties sabalansētas maltītes, izskaužot no ēdienkartes treknus, neveselīgus produktus, regulāri mērīt As**sspiedienu, holesterīna līmeni asinīs, savlaicīgi vērsties pie ārsta un nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklējumus un apzinīgi lietot ārsta izrakstītos medikamentus. Pamatu pamats sirds un As**svadu Vese***ai ir pārdomāts uzturs, fiziskas aktivitātes un atteikšanās no smēķēšanas. Turklāt – tas šobrīd ir modē! Lai izdodas!