Pašvaldībām organizējot skolēnu pārvadājumus, pārsvarā tiek izvēlēts “viens risinājums visiem”, un izvēles pamatā nereti ir konkurence ar kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu, kas seko skolēniem, nevis izpratne par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām. Neracionālās un nepārdomātās skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni ir spiesti ceļā uz un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesa kvalitāti. Šāda pieeja skolēnu pārvadājumu plānošanai atstāj rūpes par bērnu drošību un viņiem pieejamās izglītības kvalitāti otrajā plānā, kas nav pieļaujami, uzskata Valsts kontrole, noslēdzot revīziju par pašvaldību rīcību, nodrošinot skolēnu pārvadājumus.
Analizējot skolēnu pārvadājumu efektivitāti, Valsts kontrole revīzijā vērtēja divus galvenos aspektus – pārvadājumu drošību un ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesu. Revīzijā secināts, ka skolēnu pārvadājumi netiek organizēti ne pietiekami droši, ne arī tā, lai neatstātu negatīvu iespaidu uz skolēnu veselību un mācību procesu. Skolēnu pārvadājumu maršruti nereti arī pārklājas ar sabiedriskā transporta maršrutiem. Tādēļ revidenti apšauba šādas pārvadājumu sistēmas racionalitāti un ekonomiskumu.
“Pašvaldības kā svarīgāko argumentu skolēnu pārvadājumu organizēšanai min bērnu drošību, un arī Valsts kontroles ieskatā šis arguments nav apšaubāms. Tomēr revīzijā redzam, ka nereti rūpes par bērnu drošību un veselību, kā arī atbildība par to, lai ikviens Latvijas bērns iegūtu iespējami labāko izglītību, zaudē pašvaldību sacensībai par naudu, kas seko skolēniem,” skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa. “Vienas, visiem derīgas pareizās atbildes, kā pārvadājumus organizēt skolēnu interesēs, nav. Tāpēc ikvienai pašvaldībai, izmantojot arī Valsts kontroles sagatavotos pašvērtējuma rīkus, jāmeklē individualizēti risinājumi.”
Agra celšanās, vēli vakari un vairākas stundas pašvaldības autobusā
Tā vietā, lai dažkārt pat tikai desmit minūtēs ar sabiedrisko transportu skolēns nokļūtu tuvākajā skolā, viņš pavada pat stundu un vairāk pašvaldības transportā, kas nogādā viņu konkrētās pašvaldības skolā. Revīzijas rezultāti liecina, ka pašvaldības izvēlas savas teritorijas skolēnus vest uz savām skolām, nevis pieļaut, ka bērns dodas uz cita novada izglītības iestādi pat tad, ja tā ir faktiski līdzās dzīvesvietai un izglītības līmeņa ziņā neatpaliek vai ir pat labāka. Atsevišķas pašvaldības revīzijas laikā norādījušas, ka, atsakoties braukt pēc saviem skolēniem līdz skolēna dzīvesvietai, kaut arī tas ir laikietilpīgi, pēc skolēna noteikti atbrauks kaimiņu pašvaldība.
Arī pašvaldību transporta maršruti tiek plānoti, neizvērtējot, vai skolēnam nokļūšanai skolā ir ērti pieejams sabiedriskais transports un cik tālu no skolas ir skolēna dzīvesvieta vai sabiedriskā transporta pietura. Daudzi skolēni spiesti celties pat pirms pulksten 6 no rīta, lai paspētu uz skolas autobusu. Ceļā uz skolu pavadītais laiks daudziem skolēniem ir nesamērīgi garš, bet pēc stundām nākas ilgāku laiku gaidīt līdz autobusam, kas skolēnu atkal aizved mājās pāri visam novadam. Tas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz skolēnu fizisko pašsajūtu un spēju koncentrēties mācību procesam. Turklāt skolas daudzviet nav spējušas audzēkņiem gaidīšanas laikā pirms un pēc stundām piedāvāt jēgpilnas nodarbības vai citas saturīgas laika pavadīšanas iespējas.
Drošība – tikai uz papīra?
Revīzijā atklāts, ka 25 % no skolēnu pārvadāšanai izmantojamo transportlīdzekļu sēdvietu nav aprīkotas ar drošības jostām. Transportlīdzekļos netiek nodrošināta skolēnu pavadoņu klātbūtne un atsevišķos gadījumos tiek pārvadāts vairāk skolēnu, nekā to pieļauj tehniskā specifikācija.
Valsts kontrole norāda arī uz vairākiem trūkumiem saistībā ar preventīviem drošības pasākumiem. Netiek organizēti plānveidīgi un koordinēti ceļu satiksmes drošības preventīvie pasākumi izglītības iestādēs un ārpus tām; uzlabojumi ceļu satiksmes infrastruktūrā un ikdienas ceļu uzturēšana netiek plānota, par prioritāti izvirzot skolēnu pārvietošanās drošību, lai gan dažādos pašvaldību dokumentos tā noteikta par prioritāti.
Pārvadājumu izmaksu rēķināšana – neierasta prakse
Padziļināta analīze par to, cik pašvaldībām izmaksā skolēnu pārvadājumi, diemžēl liecina, ka šādi aprēķini tiek veikti virspusēji un tikai atsevišķās pašvaldībās. Bez pilnvērtīgas izmaksu uzskaites ir grūti vērtēt iespējas šos nebūt ne mazos izdevumus samazināt, uzskata Valsts kontrole. Tādēļ kopā ar 12 revīzijā iekļautajām pašvaldībām Valsts kontrole ir veikusi skolēnu pārvadājumu izmaksu aprēķinu, un revīzijas rezultātā arī citām revīzijā neiesaistītajām pašvaldībām tiek piedāvāta izmaksu aprēķināšanas metodika.
Jāmeklē piemēroti risinājumi
Revīzijā secināts, ka pārplānojot un pārkārtojot skolēnu pārvadājumus četrās pašvaldībās, kurās skolēnu pārvadājumu ekonomiskumu un efektivitāti padziļināti vērtēja arī revīzijā piesaistīts eksperts, viena gada laikā varētu kopumā ietaupīt vismaz 152 tūkstošus eiro. Tos būtu iespējams novirzīt izglītības jomas attīstībai. Konstatētais apliecina, ka pastāv iespējas meklēt un rast resursu rezerves arī citās pašvaldībās.
Valsts kontroles ieskatā pašvaldības pārāk kūtri vērtē iespējas skolēnu pārvadājumos izmantot sabiedriskā transporta pieejamību, saskaņot skolu mācību un interešu izglītības aktivitāšu laikus ar sabiedriskā transporta kustības grafikiem un attīstīt dažādus citus skolēnu pārvietošanās veidus.
Tikai atsevišķos gadījumos skolēni izglītības iestādēs nokļūst, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus, pašvaldībām kompensējot braukšanas izdevumus. Arī nosakot skolēnu pārvadājumu izmaksas, nepietiek tikai ar to salīdzināšanu ar sabiedriskā transporta vai ārpakalpojumu izmaksām. Jāvērtē arī sabiedrisko pārvadātāju piedāvātās iespējas un tas, vai skolēni vienmēr tiek vesti uz ērtāk sasniedzamo atbilstošās izglītības pakāpes izglītības iestādi.
Novērtējot skolēnu pārvadājumu plānošanu un īstenošanu, Valsts kontrole aicina pašvaldības izvērtēt dažādas alternatīvas skolēnu pārvadājumu nodrošināšanai, izskatot arī iespēju mainīt mācību un interešu izglītības nodarbību norises laiku un piedāvājumu, plašākas sadarbības iespējas ar kaimiņu pašvaldībām, kā arī iespējamos atbalsta mehānismus skolēniem un vecākiem, lai skolēnu pārvadājumu maršrutos atbalstītu citus iespējamus skolēnu pārvietošanās veidus.
