Strādnieku trūkuma dēļ Latvijas ogas nolasa ukraiņi

Vēl viens glābiņš būs ukraiņu viesstrādnieki, ko Rudzāte nolēmusi iesaistīt ražas novākšanā. “Ukraiņi atbrauks uz vienu mēnesi, lai palīdzētu nolasīt ogas. Viņi ir priecīgi par šādu iespēju, jo Latvijā iespējams nopelnīt vairāk nekā viņu dzimtenē.” Melleņu audzētāja vēsta, ka čaklākie ogu lasītāji var nopelnīt līdz pat 35 – 40 eiro dienā. Ukraiņiem tā ir liela nauda, jo Ukrainā minimālā alga pašlaik ir 3200 grivnu (ap 110 eiro) mēnesī, bet vidējā alga ir ap 6700 grivnu (230 eiro) mēnesī. Eiropas Savienība ir ieviesusi bezvīzu režīmu ar Ukrainu, tādēļ iespējams, ka ukraiņi vairāk sāks braukt uz Vāciju, Nīderlandi un citām Rietumeiropas zemēm, kur var nopelnīt vēl vairāk. “Bet pagaidām viņi ērtāk jūtas Latvijā, jo šeit ir viņiem saprotamāka vide, iespējams sazināties krievu valodā,” secina Rudzāte.

Lasi arī: Šādos veidos tu viegli pazaudē savu enerģiju – it īpaši #3! 

Latvijas lauksaimnieki žēlojas, ka laukos hroniski trūkst strādājošo, jo daudzi darbspējīgā vecuma cilvēki aizbraukuši peļņā uz Lielbritāniju, Īriju un citām turīgām zemēm. “Mēs esam izmisumā. Atrast strādniekus ir ļoti grūti, faktiski neiespējami. Nav taisnība tiem, kas saka, ka laukos nav darba. Darba pietiek, bet daudzi vairs negrib strādāt,” stāsta biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka.

Pēc viņas domām, darbinieku deficīts laukos sākās līdz ar paaudžu maiņu, jo vecā padomju laika paaudze aizgāja pensijā, bet vidējā un jaunā paaudze vairs īsti negrib darīt smago darbu. Stricka vaino arī pabalstu sistēmu, kas mazina motivāciju strādāt. “Šī sistēma māca cilvēkus nestrādāt. Tagad goda lieta ir saņemt pabalstu, bet kauns ir nākt uz fermu un tīrīt kūti.”

Avots: 

COMMENTS

Leave a Comment