Dienvidlatgales pašvaldības šoruden nespēj atrast malkas piegādātāju, bet nodrošina to savā īpašumā. Preiļos un Daugavas augšdaļā daļa iedzīvotāju uzskata, ka tas ir tikai pagaidu risinājums krīzes situācijai, un par to tiks vainoti viņi. Pašvaldībām ar to nevajadzētu nodarboties. Ministrijas rūpīgi apsver šādu risinājumu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija augustā aicināja pašvaldības dalīties ar informāciju, kā tās gatavojas aukstajai sezonai. Bažas par to, ka pie centrālās apkures varētu būt pieslēgtas skolas, slimnīcas vai dzīvokļi, kas aizsals, jo nav nodrošināta degviela, nepastiprinājās. Ministrijā noskaidroja, ka šķelda ir visbiežāk izmantotais kurināmais, to izmanto gandrīz visās pašvaldībās. Gāze ir atrodama mums visapkārt, to izmanto divas trešdaļas pašvaldību.
Granulas svara ziņā ir aptuveni vienādas. Retos gadījumos māju apkurei izmanto malku. Parasti to dara ciematos vai dažās ēkās. Dīzeļdegvielu izmanto septiņās pilsētās. Daugavas augšdaļā trīs pašvaldības turpina dedzināt akmeņogles, taču tās plānots aizstāt ar granulām. Tiesa, šajā pašvaldībā lielākas bažas radījis granulu trūkums.
Biķernieku pagasta mežā lauka vidū žūst baļķu kaudze. Pat ja zeme ir sasalusi, to nevar iegūt. Tas nozīmē, ka vairākas reģiona malkas katlu mājas siltuma ražošanai izmanto pagājušā gada ogļu krājumus. Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem pašu spēkiem sagādāt malku, pašvaldība nolēma doties uz mežiem pēc malkas. Augš Daugavas novada tehniskais direktors Valērijs Laksa uzstāj: «Tas nav pašvaldības darbs. Mums ir jāiegādājas preces, piemēram, malka, par pieņemamām cenām.
Šajā situācijā visi materiāli jau ir izlietoti un cenas ir pārāk zemas. Uzņēmumi ir atsaukušies mežizstrādes darbiem un pašvaldība lēš, ka kubikmetra malkas iepirkums tās mežos tai izmaksās aptuveni 30 eiro, kas ir vidēji trīs reizes lētāk nekā pērkot gatavu malku, ja pārdevējs būtu bijis klāt. Pašvaldības izpilddirektors apgalvo, ka viņu lēmums savā īpašumā izcirst krūmus bijis galvenais iemesls, kāpēc pilsētai izdevies saglabāt pašreizējo siltumapgādes tarifu – 54 eiro par megavatstundu.
Līdz ar to valsts solītā kompensācija mājsaimniecībām, lai segtu centralizētās apkures izmaksu pieaugumu, šajā gadījumā nav nepieciešama. Preiļu novada izpilddirektors Aigars Zīmelis saka, ka šī piemaksa būtu jāveic kādam citam. Iedzīvotāji jeb tas, ko es absolūti neatbalstu – valsts atbalsts, nauda, kas tiek izmaksāta dažādās kompensācijās, būs kādam jāatdod.” Preiu apriņķī pie akmens šķeļ pieci dažādi uzņēmēji, visi no vietējām saimniecībām. Ja šķeldas cena nekrītas un pēc pirmā pirkuma nav iespējams atrast pārdevēju, viņi uzkrās nepieciešamo šķeldas daudzumu nākamajai apkures sezonai. LPS padomnieks Aino Salmiņš uzskata, ka atsevišķos gadījumos pašvaldības var tikt pārmestas par iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, konkurences ierobežošanu, taču tā ir viena no neizbēgamajām pazīmēm, ka šķeldas tirgus Latvijā nedarbojas pareizi.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaičans skaidro: «Šī cena, kas ir par šķeldu, ir samazinājusies. Tirgus ir atgriezies pie aptuveni jūlija-augusta cenu līmeņiem, kas ir pozitīva zīme, ka tirgus atgriežas normālā stāvoklī. Ekonomikas ministrijā stāsta, ka pašvaldībām problēmas sagādā degvielas trūkums, jo pēdējā laikā tās nevarot īpaši iepirkties. Šonedēļ ir termiņš, kurā uzņēmumiem jāiesniedz priekšlikumi ar aprēķiniem, cik valstij tiem jāpārskaita, lai daļēji segtu tarifu pieaugumu mājsaimniecībām. No apstrādātajiem pieteikumiem augstākais centrālapkures pakalpojuma tarifs ir 440 eiro, bet zemākais – 71 eiro par megavatstundu. Abi tarifi tika vienbalsīgi apstiprināti vienas pašvaldības ietvaros.
