Piena sēne ir balti bumbiņveida graudiņi. Sākuma stadijā to diametrs ir 5-6mm, vēlāk pieaug līdz pat 40mm diametrā (pirms sadalīšanās). Šos graudiņus regulāri aplejot ar pienu, rodas kefīram līdzīgs dzēriens.
Piena sēnes kultivēšanā piedalījušās Tibetas tautas, un ilgu laiku tā bija viņu medicīnas noslēpums. Pirms 200-300 gadiem šī sēne nonāca Bulgārijā un kopš tā laika tiek kultivēta praktiski ikvienā zemnieku ģimenē. Piena sēne ir unikāls dziedniecības līdzeklis, kurš spēj ārstēt gandrīz jebkuru slimību. Par tās sastāvā esošajām noderīgajām vielām liecina arī bioķīmiķu pētījumi.
Nedaudz par vēsturi…
Jau pirms 200 gadiem Pēterburgas aristokrāti brauca uz Kisolovodskas apgabalu pie vietējiem dziedniekiem ārstēt tuberkulozi. Dziednieki deva dzert piena sēni un vannoja slimniekus minerālūdens vannās. Ārstēšana maksāja dārgi, jo piena sēni gatavoja, uzlejot tai jaunas ķēves pienu. Bulgāri dziednieki kopā ar ārstiem pat izstrādāja dažādas receptes slimību ārstēšanai, kurās ietilpa piena sēnes lietošana.
Ar laiku piena sēne parādījās arī Latvijā pie tantiņām vārdotājām, kuras slimniekiem izsniedza jau sagatavotu dziedinošo dzērienu. Kara laikā piena sēne palīdzēja dziedināt vājus bērnus, ārstēja kuņģa, zarnu, sirds slimības, smagus plaušu karsoņus, palīdzēja atgūties pēc grūtām operācijām. Tolaik sēni aplēja gan ar ķēves, gan kazas pienu, bet receptes netika izpaustas. Vēlāk piena sēne no „rokas rokā” ienāca daudzās mājās. Tā tika gatavota ar govs pienu. Tomēr cilvēki bija un vēl aizvien mēdz būt gana slinki, aizmirstot piena sēni regulāri pārliet ar pienu, kā rezultātā piena sēne iet bojā…
Piena sēnes kopšana
Lai pagatavotu piena sēnes dzērienu jeb kefīru, nepieciešamas četras ēdamkarotes piena sēnes un viens litrs piena. Bļodā liek sietu un tur ielej sarūgušo pienu. Burku izskalo. Ar roku maisot, notecina radušos kefīru un ielej to krūzē. Sietā palikušos sēnes graudus noskalo remdenā ūdenī. Skalojamo ūdeni var izmantot mutes skalošanai, mazgājoties, kā arī mājdzīvnieku uzturā vai istabas augu apliešanā. Sēni vēlreiz noskalo, netecina, ieber burkā un aplej ar pienu. Trauku apsedz ar marli, jo ciešs vāks sēnei neļauj elpot. Rūgšanas procesu paātrina silta telpa un pastāvīga maisīšana. Vēsā telpā piens sarūgst pēc 24 stundām, siltā – pēc 12 un ātrāk.
Ja nepieciešams aizbraukt uz ilgāku laiku, piena sēni noskalo, aplej ar dabīgu ūdeni un neaizvākotu burku noliek ledusskapja apakšējā plauktā. Lai piena sēni saglabātu dzīvu, reizi mēnesī tā noteikti jāpabaro ar pienu.
Šķir lapu tālāk, lai uzzināt par sēnes dziednieciskajām īpašībām un kādas kaites ir iespējams ārstēt ar to
