Latvijas ūdens ražotāja VENDEN aptauja liecina, ka tikai nepilna ceturtdaļa (23%) māmiņu Latvijā iegādājas bērniem augstākas kvalitātes ūdeni, bet pārējās dod zīdainim tādu ūdeni, kādu dzer pašas. Tomēr sertificēta uztura speciāliste ir pārliecināta, ka tam var būt negatīvas sekas: “Bērnam, it īpaši līdz viena gada vecumam, ir vajadzīgs ūdens, kas ne tikai atbilst higiēnas pamatstandartiem, bet kam ir arī noteikti parametri: tajā ir jābūt mazam sulfātu, nātrija, magnija un fluorīdu daudzumam. Ja bērns dzer nepiemērotu ūdeni, viņam var rasties veselības traucējumi.”
Kādas var būt sekas? Uztura speciāliste Svetlana Aleksejeva apgalvo: ja bērns ilgstoši dzer ūdeni ar lielu nātrija daudzumu, var rasties pietūkums un šķidruma aizture audos. Augsts sulfātu līmenis ūdenī var izraisīt gremošanas traucējumus un caureju. “Daudzi pieaugušie izvēlas bērnam tādu ūdeni, kādu dzer paši, pamatojoties uz to, ka viņiem no šī ūdens nekad nav bijis slikti. Tomēr bērna organisms ir daudz jutīgāks. Piemēram, bērni drīkst dzert minerālūdeni tikai ar ļoti zemu mineralizācijas pakāpi, nevis to, ko bieži vien dzer pieaugušie, – tā sastāvs var būt nepiemērots bērna trauslajam organismam. Uzvārīts ūdens arī nav labākā izvēle, jo krāna ūdenī, pat ja tas ir filtrēts vai uzvārīts, var būt daudz sāļu, kas rada slodzi nierēm. Ne vienmēr var būt drošs par to cauruļu stāvokli, pa kurām tek ūdens. Vēlāk nepieredzējušas māmiņas brīnās, kāpēc bērnam ir kolikas vai traucējumi, bet viens no iemesliem var būt nepiemērota ūdens izvēle dzeršanai un ēdiena gatavošanai bērnam,” paskaidro Svetlana Aleksejeva. “Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ūdens ar paaugstinātu fluorīdu līmeni ilgstošs patēriņš izraisa zobu un kaulu problēmas, tas ir, fluorozi. Attiecībā uz magniju Latvijas Veselības ministrijas ieteiktā dienas deva 7–12 mēnešus veciem bērniem ir 60 mg. Savukārt pārmērīgs magnija daudzums organismā var izraisīt nervu sistēmas aktivitātes samazināšanos, miegainību un vājumu, kā arī apetītes zudumu.”
Kā izvēlēties ūdeni zīdainim? Ne katrs ūdens veikalā būs piemērots zīdainim, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību sastāvam, kurā ir jābūt:
• mazam nātrija daudzumam – ? 0,02 g/100 ml,
• mazam sulfātu daudzumam – ? 0,025 g/100 ml,
• mazam fluorīdu daudzumam – ? 0,11 mg/l.
“Ir svarīgi pievērst uzmanību mineralizācijas pakāpei, kas var būt ļoti atšķirīga – no 0,01 līdz 14 g/l. Zīdaiņiem ieteicams izmantot ūdeni, kura mineralizācijas pakāpe (dažkārt tiek dēvēta par sausni) nesasniedz 0,5 g/l, bet par vienu gadu vecākiem bērniem jau var dot ūdeni ar minerālvielu daudzumu no 0,5 līdz 1,5 g/l,” piebilst uztura speciāliste. “Nevajag akli uzticēties ūdenim, ko ražotāji ir nosaukuši par “bērnu”, vai pudelītes noformējumā ir izmantota bērnu tematika, – vienmēr ir labāk pārbaudīt sastāvu un pārliecināties par tā atbilstību parametriem, piemēram, mazs nātrija un citu minerālu daudzums, kā arī sterilitāte.” VENDEN izpilddirektors Aldis Škutāns piebilst: “Līdztekus pareizam sastāvam “bērnu” ūdenim ir jābūt ērti lietojamam. Pudeles, kuru tilpums ir mazāks par 0,5 l, bērnam ir vieglāk noturēt, turklāt pudelītei var būt īpašs nenoplūstošs vāciņš-knupītis, kas ļauj bērnam dzert viņam piemērotā ātrumā un neizlaistīt visu ūdeni uz sevis un vecākiem. Tādu pudelīti bērni ņem ar prieku.”
Izvēloties ūdeni mazam bērnam, ir ieteicams dot priekšroku garšas un sastāva ziņā neitrālam ūdenim. “Uzsākot piebarošanu un gatavojot zīdainim pirmos ēdienus ar ūdeni, dodiet priekšroku mīkstam ūdenim ar mazu kalcija un magnija daudzumu. Šāds ēdiens bērnam šķitīs gardāks,” iesaka S. Aleksejeva. Ir svarīgi rūpēties, lai turpmāk bērns dzer tieši ūdeni, nevis saldinātus dzērienus. Pēc ekspertes domām, nepareiza dzērienu izvēle ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijas bērnu vidū ir augsts aptaukošanās līmenis (25 %), kas cita starpā veicina cukura diabēta rašanos.