Trakā randiņu pieredze Latvijā – smiekli garantēti!

• Bet atceros randiņu, sen, biju sīkā, satikos ar vienu čali ko pat nebiju redzējusi, bet sevi raksturoja kā simpātisku, atnāca puisis atceros viņam bija cepure par citreiz smejos, ka puiši tādas nēsā (uzraksts shark un haizivs mute vaļā kaut kā tā), viņš nebija simpātisks, un viņš piedāvāja doties uz tirgu līdzi viņam iegādāties cimdus, es atteicos, un viņš piedāvāja doties uz interneta kafejnīcu, un tad es notinos…

• Starp smieklīgākajiem noteikti varu ierindot randiņu, kurā ar džeku aizgājām uz kino, filma bija garlaicīga un viņš, garlaicības mākts, sāka sūkāt un košļāt manus matu galus. tas bija pirmais un pēdējais randiņš.

• Biju uz aklo randiņu. džeks no stresa pārpīpēja jēgu un man pie kājām izvēma biešu zupu. Nekad to neaizmirsīšu!

• Gāju ara no Lidiņa, drausmīgi paklupu aiz paklāja un nogāzos, pārsitu celi un lūpu… bet nu džeks no sākuma šausmās bija, pēc tam abi ņirdzām, labi, ka zobus neizdauzīju.

• Staigājām pa kapiem, mūs gandrīz nobrauca tramvajs, un tad dzērām konjaku.

• Ieminoties par biljarda bumbām, atminējos vienu no saviem aklajiem randiņiem. Satiku vīrieti- diezgan foršs sarunu biedrs, izskatīgs, laipns. Nolēmām iet spēlēt biljardu. Aizvien neesmu sapratusi KĀ tas izdevās, bet randiņš beidzās ar to, ka manam biedram uzsitu zilu aci – koncentrējos uz bumbiņu, viņš man stāvēja aizmugurē, es tizli atvēzēju mietu un kaut kā pa aci. Mans attaisnojums -es no sākta gala brīdināju, ka neprotu spēlēt biljardu
  Par spīti visam, sekoja arī otrs randiņš. 

• Vēl ir bijis, ka ejam pusdienās, un viņš atklāj, ka šim naudas neesot… Pirmā un pēdējā reize dzīvē, kad kādam džekam izmaksāju. Pēc tam viņš atzinās, ka drīz ies tikties ar savu bijušo un grib viņai izmaksāt kokteilīti, tādēļ taupa naudiņu… Mans mērs bija pilns.  
  Nu, kur tādi lohi rodas?!

• Man laikam lielākais feils pēdējā laikā ir bijis, ka puisis otrajā randiņā, restorānā sēžot, pēkšņi paziņoja, ka viņam ir jāskrien, jo laikam autostāvvietai beidzas laiks, lai nebūtu jāmaksā par overtime.. aprijām desertu un skrējām.. trešo reizi vairs nesatikāmies, bet cita iemesla dēļ, viņš izrādījās vispārīgi ļoti dīvains cilvēks.

• Man laikam labākais bija, kad puisis visu laiku teica, ka es jauki smejos un vienā mirklī, ka viņam esot no tā sacēlies. nu wtf, kā viņš tā var runāt, ko viņš gaida, ka atbildēšu tā bija 2. reize, kad tiekamies

• Pirms pusotra gada aizgāju satikties ar vienu čali, kurš bija jurists. Viņš, sēžot bārā, sāka gar mani grābstīties un vēl beigās piedāvāju darbu pie viņa birojā, ja būšu kopā vismaz 2 gadus ar viņu. Pēc tās dienas pasūtīju nahren.

• Otrs interneta randiņš. Šis jau bija trakāks eksemplārs. Puisim 26 gadi, dzīvo ar mammu, un netaisās uzsākt patstāvīgu dzīvi, jo esot jādzīvo ekonomiski, arī vadītāja apliecību neesot jēga kārtot, jo viņam ir baltās tiesības un mamma jau vienmēr var sēdēt blakus.

• Pēdējais no tizlākajiem – viņš paziņoja, ka viņam žēl, ka līdzi nav paklājs, jo tad viņš varētu mani vālēt visur, kur pagadās. Nekādīgi nevarēju to uztvert kā melno humoru.

• Puisis simpātisks, atnāca uz randiņu un pirmais, ko man paziņoja – esot domājis, ka es esot tievāka! Tālāk… Teica, ka dosimies uz Andrejostu, lai vadītu romantisku pastaigu. Iekāpjot tramvajā puisis skaļi paziņoja, ka viņš e-talonu nelietos un vispār cer, ka nebūs kontroles. Kad mēs nokļuvām galā, viņš man sāka stāstīt, ka vispār visām meitenēm vienmēr sūta vienus un tos pašus tekstus. Tad viņš piedāvāja iedzert, kas man likās kā svētība. Taču mēs vienkārši iegājām pārtikas veikalā, kur viņš sev paņēma aliņu. Kad tikām līdz kasei, izrādījās, ka viņam nav maka līdzi, bet alkoholu viņam tāpat nepārdeva, jo nebija līdzi ne pases, ne tiesību. Galu galā, mēs izdevāmies ārā, pastaigājām nedaudz, kad mana pacietība plīsa, jo viņš pateica, ka viņam šeit dzīvo bijusī un viņš pieies apsveicināties.

Vai Tev arī ir kādas smieklīgas atmiņas par randiņiem? Uzraksti komentāros.