Vai Latvija jau ir atteikusies no Krievijas gāzes? Atbild Valsts prezidenta kanceleja

Oficiāla lēmuma normatīvo aktu līmenī vēl nav, taču 4. aprīlī par to konceptuāli vienojās valdību veidojošās koalīcijas partijas, bet vakar, 6. aprīlī, arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Par konkrētiem priekšlikumiem par atteikšanos no dabasgāzes 11. aprīlī Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs koalīciju.

Dabasgāzes sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” ir apstiprinājis, ka kopš 01.04.2022. uz Baltijas valstīm – Latviju, Lietuvu un Igauniju – vairs neplūst dabasgāze no Krievijas. Pašlaik dabasgāzes piegāde notiek no diviem piegādātājiem – no Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un Inčukalna dabasgāzes krātuves, raksta neatkariga.nra.lv

Konteksts

Valsts prezidents Egils Levits, uzstājoties ar runu Daugavpilī par Latgales attīstības perspektīvām jaunajos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, sacīja: “Rietumu pasaules vienotā un spēcīgā reakcija uz Krievijas uzbrukumu Ukrainai, ieviešot sankcijas pret agresoru un tā atbalstītājiem, ieviesīs pārmaiņas arī mūsu ekonomikā. Energoapgādes neatkarība un ilgtspēja, investējot arī atjaunojamos energoresursos, ir viena no tām jomām, kur mums ir daudz nepadarīto “mājasdarbu”.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kas pilnībā ir atteikušās no Krievijas gāzes. No 1. aprīļa mēs vairs nesaņemam gāzi no Krievijas. Līdz rudenim mums pietiek ar Inčukalnā uzkrāto gāzi, bet starplaikā mums jānodrošina alternatīvas piegādes. Te pastāv iespējas importēt gāzi caur Klaipēdas gāzes termināli, kā arī caur gāzes vada savienojumu no Polijas uz Lietuvu, kas būs gatavs jau maijā. Jāaktualizē arī jautājums par sašķidrinātās gāzes termināli Skultē.

Lasi vēl: Latviešu žurnāliste Ukrainā uzrunā ukraiņus, kas trīs nedēļas dzīvojuši pagrabā

Tāpat beidzot nopietni jāķeras klāt plānotajai Igaunijas-Latvijas vēja parka izbūvei jūrā pie Ainažiem. Mūsu valsts jau rīkojas un dara visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk panāktu noturīgu enerģētisko neatkarību. Latvijas, tāpat kā visas Eiropas, ekonomika tiek orientēta uz to, ka enerģijas cenas ievērojami pieaugs.

Enerģija nekad vairs nebūs tik lēta, kā tā ir bijusi. Tieši tādēļ Eiropas Zaļais kurss ir tik būtisks, lai mūsu ekonomika, ņemot vērā pieaugošās enerģijas cenas un fosilo enerģijas avotu kaitīgumu dabai, kļūtu patiešām ilgtspējīga. Te būs svarīga arī katras pašvaldības rīcība un katras pašvaldības gatavība savu iedzīvotāju labā domāt gan par energoefektivitātes uzlabošanu, gan pāriet uz citiem energoresursiem un enerģijas avotiem. Daugavpils ir labs piemērs, ka tas ir iespējams un ka tas ir jādara.”

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru