Vai padomju ēdināšana bija tik laba, kā visi to atceras, un no kā bija atkarīga ēdiena kvalitāte ēdnīcā?

Pārtikas kvalitāte

Padomju Savienībā visas ēdināšanas iestādes bija valsts īpašumā, taču ēdienu kvalitāte tajās bija uzkrītoši atšķirīga, lai gan ēdienkarte varēja būt līdzīga.

Ņemsim salīdzinājumam universitātes ēdināšanas nodaļu un ēdnīcu lielā rūpnīcā. Skolēniem izsniedza pārtikas talonus, taču tos izmantoja maz cilvēku.

Skolēniem pusdienas bija bez maksas, un pārtika viņiem tika nodrošināta atbilstošā kategorijā. Studentu gados reiz mēģināju paēst mācību iestādei piederošajā ēdnīcā un pēc tam tur devos tikai dežūras pēc.

Ēdiens viņas virtuvē bija mīksts un pretīgs, un nemazgātu šķīvju skats ar apkaltušiem šķīvjiem, kurus bija grūti nomazgāt, atturēja no vēlmes tur pusdienot.

Reizēm mēs ar draugu apmeklējām ēdnīcu pie apģērbu fabrikas, kas atradās netālu no mūsu hosteļa. Visi ēdieni tur bija garšīgi, kaut arī lēti.

Tas ir pārsteidzoši, kāda var būt atšķirība starp virtuvēm vienā pilsētā. Strādnieki bija labāk pabaroti: zupā peldēja frikadeles, un zupā bija gaļas gabaliņi un kotletēm tika pievienota svaiga malta gaļa, karbonādes varēja košļāt. Un piedeva bija ēdama. Kompleksās pusdienas maksāja 60–65 kapeikas katra.

Mūsu grupas meitenes, kuru vecāki bija turīgi, varēja atļauties pusdienas restorānā par 90–95 kapeikām. Dažkārt viņi gāja ēst virsnieku ēdnīcā par 1 rubli vai 1 rubli 50 kapeikām.

Lasi vēl: Šodien vārda dienu svin Leonora, Svens: vārdu nozīme!

Viņi atgriezās un lielījās par to, cik garšīgs ir ēdiens un kāds lielisks pakalpojums viņiem bija. Klausījos un kārtējo reizi pārliecinājos, ka ir iestādes, kur pret apmeklētājiem izturas ar pienācīgu cieņu, bet mēs “dodam priekšroku” tādām, kur paplāte jānes pašam, un uz tevi var arī bļaut.

Viss bija atkarīgs no ēdināšanas darbiniekiem un viņu tūlītējās vadības. Tomēr, tāpat kā tagad. Tiesa, šodien algas ir pavisam citas un cenas atbilstošas.

Tā nu sanāk, ka katram ir savas atmiņas par neseno pagātni. Viens par tiem runā ar nožēlu, bet otrs ar sašutumu. Tas var ietekmēt arī cilvēka spēju uztvert apkārtējo pasauli.

Ir cilvēki, kas neko sliktu nepamana, kuri pat kapsētā redz tikai “pozitīvo”.

Leave a Comment