Organizēta atpūta
Tad atpūta. Cilvēka dabā ir ar kaut ko aizņemt galvu un rokas. Tas ir normāli, jo garlaicība mums nāk par sliktu. Jā, kopumā, kā jau visiem. Bet šodien ir televīzija, internets, dažādas sadaļas. Jā, tā pati iepirkšanās! Bet iepriekš ar to bija nopietnas problēmas. Televīzijā bija vairāki kanāli, un, lai tajos atrastu kaut ko patiešām interesantu, bija jābūt patiesi izcilai veiksmei. Daudziem patika lasīt grāmatas, bet mazpilsētām un īpaši ciematiem pat šāds hobijs bija problemātisks. Tāpēc man bija jānodarbojas ar rokām.
Māla modelēšana, joga, sporta klubi, meditācija, dažādi kursi par jebko – to visu tagad var viegli atrast. Pat liftos ir sludinājumi, jūs tos nepalaidīsit garām. Taču agrāk sievietei šādu pārmērību nebija. Tātad mājas darbi, dārza darbi, konservēšana vai regulāri mājas darbi. Un izvēlieties to, kas jums patīk. Bet tikai pēc tam, kad esat paveicis galvenos mājas darbus un atrisinājuši visus jautājumus ar bērniem. Tāda ir brīvā laika pavadīšana jaunattīstības valstī. Nu, agrāk bija sliktāk! Beidz kurnēt.
Nu, lai pabeigtu domu, iespējams, ir vērts pieminēt, ka agrāk sievietes nebija tik draudzīgas kā tagad. Tādā ziņā, ka līdz ar interneta ēras atnākšanu daudzas jaunas sievas savā starpā dalās savās problēmās, noslēpumos un sniedz padomus. Pat tie, kas vecāki par 50, var aktīvi piedalīties jebkurās diskusijās. Aktīvi strādā ģimenes psihologi, treneri un tā tālāk. Patiesībā šis šķietami ne tik svarīgais punkts lieliski palīdz izprast daudzas strīdīgas situācijas. Tas apvieno cilvēkus. Palīdz izdarīt pareizos secinājumus.
Lasi arī: 8 visbīstamākās dienas 2024. gada aprīlī: šajās dienās dzīve var saiet šķērsām!
Iepriekš tas viss nebija pat tuvu. Turklāt daudzi vecāki “biedri” svārkos aktīvi nodarbojās ar savām lietām pat tad, kad viņiem tas nemaz netika lūgts. Mans vīrs iekļuva nepatikšanās un reibumā nāca strādāt, bet kurš vainīgs? Sieva vainīga. Tiek sasaukta sapulce, kurā visi sitieni nez kāpēc krīt pa galvu sievai, kurai ar to vispār nav nekāda sakara. Es nepamanīju, nesekoju. Un mums ir ražošanas plāns! Ko tas nozīmē?! Vai tu neesi ideālā pārspēļu mamma? Jūsu problēmas! Jā, agrāk viss bija savādāk.
Ko mēs darīsim ar bērniem?
Problēma ar bērniem tika atrisināta pavisam vienkārši. Jā tieši tā. Galu galā valsts agrāk daudz vairāk iesaistījās maza cilvēka dzīvē nekā tagad. Bērns gāja skolā un mācījās. Un pēc stundām es varēju doties uz dažāda veida klubiem un sekcijām. Tādējādi, pirmkārt, tika samazināts slogs vecākiem, kuriem lauvas tiesa bija jātērē stiprākas valsts veidošanai. Un, otrkārt, bērni lielākoties mazāk laika pavadīja, jaucoties un slikti uzvedoties.
Bet, ja domā, ka valsts iepriekš par strādnieku bērniem rūpējās par velti, tad maldies. Fakts ir tāds, ka mēs esam pārgājuši uz to attīstības pakāpi, kad individualitāte ir svarīga. Kad viens cilvēks var izveidot biznesu uz saviem pleciem, radīt unikālu ideju, procesu vai kaut ko pavisam neparastu. Iepriekš nevienam nebija vajadzīgi šādi “uzkāpēji”. Lielākā daļa pilsoņu dzīvoja pēc principa skola-arodskola-fabrika. Vai arī laulība rūpnīcas vietā, ja runājam par sievietēm. Un pat tad ne vienmēr.
Daudzi iepriekšējās paaudzes laikabiedri tagad ar nostalģiju atceras savu bērnību. Bet pat viņi nevar strīdēties ar to, ka pēc skolas beigšanas dzīvē nebija daudz ceļu, kur iet tālāk.
Veiksmīga mamma
Un tomēr izglītības slogu uzņēmās ne tikai valsts. Mātes patiešām rūpējās par saviem bērniem. Viņiem vajadzēja uzvilkt kurpes, apģērbt, pabarot. Protams, apģērbam tolaik netika pievērsta liela uzmanība. Galvenais, lai ir gludināts un bez caurumiem. Varēja pagatavot vienu ēdienu visiem, gardēžu toreiz nebija, tāpēc “maize un putra ir mūsu spēks” nav tikai teiciens. Nu, bērna iekšējās problēmas neradās tik bieži. Nebija tik daudz depresijas, sevis meklēšanas, apātijas. Visi gāja draudzīgi, kopā un solī. Vai tas ir labi vai slikti, tas ir cits jautājums.
Tagad daudzi runā par pagātni un tagadni. Viņi saka, ka pirms tam bērni neslimo, nenogura un nespēlējās. Protams, tā nav taisnība. Viņi arī saka, ka sievietes bija daudz jautrākas, uzticamākas un laimīgākas. Bet, spriežot pēc to gadu fotogrāfijām, iespaids nez kāpēc ir pavisam cits. Vai tā laika māmiņas paspēja izdarīt visu ap māju, pieskatīt bērnus un vīru? Tas ir maz ticams, tas vienkārši nenotiek tā. Galu galā veiksmīga māte daļēji ir mīts. Bet daudziem cilvēkiem patīk tam ticēt, un kas mēs esam, lai iznīcinātu šo ticību? Lai viss paliek kā agrāk, un lai laiks un komentētāji pasaka, kuram taisnība.
