Vairojot piederības sajūtu, jauniešu līdzdalības līmenis paaugstināsies

Zinoši, dinamiski, mērķtiecīgi, vienmēr tiešsaistē, drosmīgi, multifunkcionāli – tā mūsdienu jauniešus raksturo vairāk nekā 100 jaunatnes jomā strādājošie Latvijā, kuri 3. maijā apmeklēja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) konferenci “Nākamais solis darbā ar jaunatni: nākotnes jaunietis un inovatīvas līdzdalības formas”.

“Ir gandarījums redzēt, kā jaunatnes joma nepārtraukti attīstās un virzās augšup. Jomā strādā daudz jaunatnes jomas speciālistu, kuri nepārtraukti gatavi mācīties un uzzināt jauno. Kuplais konferences dalībnieku skaits no dažādiem Latvijas novadiem apstiprina, ka darbs ar jaunatni ir nozīmīgs visā Latvijā,” tā konferenci uzsākot, teic Daina Sproģe, JSPA direktore.

JSPA konference notika Eiropas Jaunatnes nedēļas ietvaros, tās mērķis bija informēt jaunatnes jomā strādājošos par jaunākajām tendencēm darbā ar jaunatni, lai veicinātu jauniešu līdzdalību un vēlmi iesaistīties.

Konferences laikā tika meklēta atbilde uz jautājumu, kā ieinteresēt mūsdienu jauniešus būt sociāli aktīviem un līdzdarboties?

Mūsdienu jaunieši – tie ir Millenium jeb Y paaudze, kuri dzimuši laika posmā no 1982. līdz 2000. gadam, un Z paaudze jeb Digitālā paaudze, kuri dzimuši, sākot no 2000. gada. Pētnieki, kas pēta paaudžu atšķirības, Millenium paaudzi raksturo kā cilvēkus, kuri nepieķeras savai darba vietai, kuri domā par savu attīstību, kuri neņem kredītus un kuri negrib būt piesaistīti kādai noteiktai vietai. “Šī paaudze daudz ceļo un vēlas justies brīvi. Tā iestājas pret netaisnību, dzīvo ar sajūtu šeit un tagad. Ir ar augstu pašapziņu un izteiktām narcistiskām īpašībām,” konferencē skaidro Dzintra Iliško, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo Zinātņu institūta (HSZI), Ilgtspējīgas izglītības centra (IIC) profesore. Z paaudzes tipiskākā pazīme – dzīve tiešsaistes apstākļos. Lai kur šie jaunieši atrastos, viņi vienmēr ir tiešsaistē. Tas nozīmē arī, ka jaunieši izmanto tiešsaistes iespējas, lai, piemēram, valsts un pašvaldību institūcijām uzdotu sev interesējošus jautājumus, un viņi vēlas atbildi saņem dažu minūšu laikā.

Kopumā raksturojot mūsdienu jauniešus, viņiem visiem ir vairākas vienojošas īpašības: prasme sazināties vairākās svešvalodās, brīvi pārvaldīt tehnoloģijas, daudz mācīties, izmantojot neformālās izglītības metodes un vidi, kā arī iekšēja vēlme pēc taisnīguma un līdzsvara darbā un personīgajā dzīvē. Jaunieši mācās darot. Ir ļoti daudzveidīgi, un viņiem svarīgs savs “es”.

JSPA konferences dalībnieki un eksperti atzīst, ka jaunatnes jomā strādājošajiem mūsdienu jaunieši ir izaicinājums, bet tas nenozīmē, ka cilvēki, kuri strādā jomā, pārstāvot iepriekšējās paaudzes, nevarētu atrast ar jauniešiem vienotu valodu.

Pamatprincipi jauniešu līdzdalības paaugstināšanai

“Jaunieši iesaistās un līdzdarbojas, ja viņiem ir nozīmīgs temats, kas pašus uzrunā un ieinteresē. Ja jauniešiem būs personīgs viedoklis un attieksme pret tēmu, viņi iesaistīsies. Temati, kuros iespēja ar iesaistīšanos atbalstīt cīņu par taisnīgumu, ir pašlaik īpaši populāri,” konferencē stāsta Marko Kovacics jaunatne darbinieks, pētnieks un profesors, “Institute for Social Research” (Horvātija). Viņš atzīst, ka viens no aktuālākajiem jautājumiem, kas nomoka pētnieku prātus visā Eiropā, ir – kā nodrošināt jauniešu līdzdalību politiskajos procesos, piemēram, piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Viena noteikta atbilde vēl nav skaidra. Bet metodes, kuras palielina jauniešu līdzdarbošanos un kuras jaunatnes jomā strādājošie var jauniešus iedrošināt izmantot, ir: dalība jauniešu padomēs vai līdzīgās institūcijās, dalība protestos (vai atļaušana tos organizēt), kā arī jauniešu viedokļa izzināšana pētījumos, kuri pieejami digitālā vidē.

“Aicinot jauniešus kļūt aktīvākiem un vairāk līdzdarboties, ir jāatļauj viņiem lauzt ierastās robežas un jānodrošina iespēja redzēt saviem darbiem rezultātu,” konferences dalībniekus iedrošina eksperts no Horvātijas. Viņš iedrošina Latvijas jaunatnes jomā strādājošos būt atvērtiem un ļaut jauniešiem ieviest jauno.

Mūsdienu darbā ar jauniešiem jau pašlaik vajadzētu ievērot šādus pamatprincipus: iesaistīt jauniešus aktivitātēs (projektos) no paša sākuma; akcentēt vietējo līmeni (jaunieši vēlas saskatīt, kādu labumu projekta/aktivitātes rezultāti sniedz vietējai kopienai); orientēties uz pārmaiņām (iesaistīt aktivitātēs arī jauniešu autoritātes); rīkoties, balstoties uz pētījumu rezultātiem (veikt pētījumus un analizēt darbu ar jaunatni stratēģiski un ilgtermiņā); radīt vidi, kur jaunieši var attīstīt savas prasmes un saņemt atgriezenisko saiti; mērīt rezultātus; saziņā ar jauniešiem izmantot gan tiešsaistes, gan arī offline rīkus; būt elastīgiem un pielāgoties jauniešu vajadzībām.

Nākotnes tendences jauniešu aktīvā līdzdalībā

Andras Farkas, PONT Consulting SRL no Rumānijas JSPA konferences dalībniekiem uzsver, ka jauniešu līdzdalība ir vienlīdzīga ar jauniešu piederības sajūtu. “Jo piederīgāki jaunieši jūtas savai dzimtajai pilsētai, valstij un Eiropai, jo vairāk viņi iesaistās aktivitātēs un izrāda savu iniciatīvu, lai palīdzētu raisīt pārmaiņas sev svarīgajā vidē. Tādēļ ikvienam jaunatnes jomā strādājošajam iesaku ikdienas darbā veicināt arī jauniešos piederības sajūtu savai kopienai,” tā eksperts no Rumānijas.

Jau pašlaik jaunieši sev svarīgos jaunumus uzzina, kad viņu mobilajos telefonos vai planšetēs pienāk ziņojumi (notification). Jauniešu skaits, kuri jaunumus izlasa e-pastos, samazinās. Prognozes liecina, ka šī tendence nākotnē kļūs vēl izteiktāka. Taču tas nenozīmē, ka individuālas sarunas un uzrunas formas arī top izmirstošas. Individuālā attieksme un saruna vēl arvien ir un arī nākotnē būs saziņas forma, kura ļaus uzrunāt un iesaistīt tos jauniešus, kuri ir grūti aizsniedzami un kuri nav aktīvo jauniešu vidū.

Vienkārši, interesanti, praktiski, vizuāli pievilcīgi – tā jāizskatās ziņojumam, lai tas virtuālajā vidē sasniegtu mūsdienu un nākotnes jaunieti.

Nākotnes jaunieši savu laimi mērīs nevis pēc tā, cik daudz naudas vai nekustamo īpašumu viņiem pieder, bet gan pēc tā, cik ļoti daudz viņš var līdzdarboties sev svarīgajās norisēs. Jaunieši jau pašlaik vēlas justies droši un piederīgi sabiedrībai. Viņi vēlas pieņemt savus lēmumus un iesaistīties, lai uzlabotu situāciju sabiedrībā.

Pamatprincipi, kurus arvien vairāk vajadzēs ievērot darbā ar jauniešiem nākotnē, lai palielinātu jauniešu līdzdalību: informēt, konsultēt, motivēt, sadarboties un deleģēt jauniešiem pilnvaras.

Katrs otrais jaunietis Latvijā spēlē videospēles

54 % jeb katrs otrais jaunietis Latvijā, kurš ir vecumā no 16 līdz 24 gadiem, ikdienā spēlē videospēles, liecina Bureau centrālās statistikas pētījuma dati par Latviju, konferences laikā dalībniekiem atklāj eksperts no Vācijas – Martin Fischer, Gameoverhate.

Mūsdienu jaunieši visu laiku atrodas tiešsaistē, ne tikai sociālajos tīklos vai draugu grupās, bet arī spēlējot videospēles. Šo faktu vērts paturēt prātā, plānojot, kā jauniešiem interesantā veidā viņiem patīkamā vidē pasniegt informāciju, kas darbā ar jauniešiem ir svarīga politikas līmenī, un ne tikai. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā ir izstrādājusi videospēli jauniešiem, kas pieejama interneta vietnē www.digisafe.lv. Spēlējot šo spēli telefonā, jaunieši uzzina vairāk par drošību un tiesībām internetā.

Eiropas Jaunatnes nedēļa

Eiropas Jaunatnes nedēļa notiek reizi divos gados, un tā tiek atzīmēta visās programmas “Erasmus+” dalībvalstīs. Jauniešiem paredzēti pasākumi notiek visās ES dalībvalstīs, arī Briselē. Latvijā Eiropas Jaunatnes nedēļā notiks vairāk nekā 20 dažādi jauniešiem paredzēti pasākumi. Turklāt notiks līdz pat maija vidum. Visā Eiropā Eiropas Jaunatnes nedēļa notiek no 29. aprīļa līdz 5. maijam.

Pasākumus Latvijā organizē JSPA, kā arī JSPA Eurodesk reģionālie koordinatori.

Eiropas Jaunatnes nedēļas visu pasākumu kalendārs pieejams arī tiešsaistē: https://europa.eu/youth/week_lv

Par Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru

JSPA darbojas kopš 1999. gada. Tā ir Izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību.

JSPA administrē dažādas starptautiskas un nacionālas programmas: “Erasmus+: Jaunatne darbībā”; “Eiropas Solidaritātes korpuss”, Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem Eurodesk, eTwinning, Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu, Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”. Kopējā summa, kas pieejama JSPA administrēto programmu projektu īstenošanai 2019. gadā ir vairāk nekā 6 miljoni eiro.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru