73 % Latvijas iedzīvotāju nekad nav apmeklējuši dermatologu, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tikmēr ceturtdaļa (25 %) aptaujāto pie dermatologa ir bijuši vismaz vienreiz – kāds pēdējā gada laikā, kāds pirms viena, diviem un vairāk gadiem. Sertificēts dermatologs, Eiropas Dermatovenerologu akadēmijas biedrs dr. Raimonds Karls skaidro, ka rādītājs ir satraucošs, jo Latvijas iedzīvotājiem kā gaišādainiem un pret ādas problēmām uzņēmīgiem cilvēkiem ir ieteicams vismaz reizi apmeklēt dermatologu, lai speciālists var novērtēt ādas stāvokli un ieteikt, cik bieži turpmāk vēlams veikt profilaktiskas dermatologa vizītes, lai neiedzīvotos ādas veselības problēmās.
Dermatologs stāsta, ka Latvijā iedzīvotāji visbiežāk sastopas ar tādām ādas veselības problēmām kā pinnes, psoriāze jeb zvīņēde un sēnīšu infekcijas. Tikmēr veselībai visbīstamākā kaite, ko arvien biežāk diagnosticē dažāda vecuma pacientiem, ir ādas vēzis jeb melanoma. Tas ir ļoti agresīvs ļaundabīgā audzēja veids, ko ir būtiski laicīgi atklāt, lai varētu veikt efektīvu terapiju.
Agrīni diagnosticēta melanoma ir pilnībā izārstējama
R. Karls uzsver, ka melanomas statistika Latvijā ir skaudra – ikgadēji tiek diagnosticēti vairāk nekā 200 jauni melanomas gadījumi, un katru gadu no melanomas mirst vidēji 80 – 90 cilvēku. “Līdz ar gadiem risks saslimt ar melanomu pieaug, un riska vecums ir sākot no 40 gadiem, tomēr arvien biežāk to diagnosticē arī gados jaunākiem cilvēkiem. Nereti melanoma ir iepriekšējā dzīvesveida sekas, kad cilvēki ir vieglprātīgi, bez aizsargkrēmiem daudz uzturējušies saulē, piedzīvojuši neskaitāmus ādas apdegumus vai bieži apmeklējuši solāriju. Latvijā visbiežāk prevalē tieši tās melanomas formas, kas saistītas ar ādas apdegumiem – tiem, kas gūti bērnībā, pusaudžu vecumā,” komentē dermatologs. Viņš norāda, ka melanoma visbiežāk attīstās tieši uz tām ķermeņa daļām, kas visbiežāk ir pakļautas saules stariem un tātad – UV starojuma kaitīgajai iedarbībai. “Bieži melanomu diagnosticē uz sejas, ausīm, kakla, sievietēm nereti tā ir dekoltē zona,” stāsta ārsts.
Dermatologs iesaka nekavēties ar vizīti pie ārsta, ja uz ādas tiek pamanīts jauns veidojums, kas pēc formas, krāsas vai kā citādi atšķiras no citiem ādas veidojumiem. “Ja tiek manīts iepriekš nebijis, jocīgs veidojums, ieteicams atnākt uz pārbaudi. Un noteikti nevajag gaidīt brīdi, kad šis veidojums sāk asiņot, vai no tā sāk atdalīties ādas daļiņas – šādi simptomi var signalizēt jau par ielaistiem gadījumiem, tā teikt – var būt par vēlu,” uzsver ārsts.
Iedegusi āda nav veselīga dzīvesveida pazīme
R. Karls norāda uz aplamu pieņēmumu sabiedrībā, kad iedegusi āda tiek uzskatīta par skaistu, veselīgu. “Ir jākliedē tas mīts, ka iedegums saistās ar veselīgu dzīvesveidu. Iedegums nozīmē to, ka āda bijusi pakļauta UV starojumam, tā ir pazīme, ka āda no šī starojuma ir cietusi, iekaisusi. To pašu nodara arī solārijs, un tas ir pierādīts pētījumos, kuros secināts, ka ar melanomu daudz biežāk sasirgst tie, kas solāriju apmeklējuši vismaz vienreiz, pretstatā tiem, kas solārijā nekad nav sauļojušies.”
Ārsts aicina atcerēties, ka āda saules stariem netiek pakļauta tikai tad, kas speciāli dodamies zvilnēt un sauļoties pludmalē – UV starojums nodara kaitējumu arī tad, kad saulainā laikā baudām aktīvo atpūtu – spēlējam volejbolu, sērfojam, kaitojam utt. Visvairāk no saules stariem vajadzētu uzmanīties cilvēkiem ar izteikti gaišu ādu, vasarraibumiem, lielu dažādu ādas veidojumu skaitu, kā arī uzmanīgiem vajadzētu būt tiem, kuru tuviem radiniekiem ir bijis diagnosticēts ādas vēzis, uzsver dermatologs.
“Saulainā laikā jāatceras par saules aizsargkrēmu lietošanu – obligāti tie jālieto, ja esam pakļauti spēcīgai saules staru iedarbībai, piemēram, speciāli dodamies sauļoties vai atrodamies kalnos (trekings, slēpošana utt.). Ja ikdienā ilgstoši uzturamies saulē, tad ieteicams ar apģērbu nenosegtās ķermeņa daļas sasmērēt ar saules aizsargkrēmu (SPF 10-15), kas mazinās UV staru kaitīgo iedarbību,” papildina “Mana Aptieka” farmaceite, Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene. Viņa skaidro, ka saules aizsardzības faktora izvēle atkarīga no ādas tipa – jo gaišāka āda, jo spēcīgāks aizsardzības faktors jāizvēlas. Turklāt pieejami dažādas konsistences aizsarglīdzekļi – krēmi, losjoni, putas, gēli – atkarībā no ādas tipa var piemeklēt piemērotāko. “Ādas nomierināšanai ir arī labi lietot losjonu pēc sauļošanās, kas satur dziedējošas vielas (dekspantenols, alveja), bet, ja gadījies saulē apdegt, vislabāk konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kā rīkoties. Uz apdegušas ādas nedrīkst lietot spirtu saturošus līdzekļus – medu, krējumu, eļļas, – jo tie var pasliktināt ādas stāvokli. Un jāatceras, ka apdegumiem ir dažādas pakāpes, – ja veidojas arī pūslīši vai čūlas, noteikti jādodas pie ārsta.”
“Šogad par saules aizsargkrēmiem cilvēki sākuši interesēties nedaudz ātrāk nekā parasti – jau marta beigās. Pieprasījums pēc saules aizsargkrēmiem aptiekās arvien pieaug – kopš 2015. gada tas teju dubultojies. Šāda tendence rāda, ka cilvēki kļūst arvien zinošāki un apzinīgāki, taču kopumā sabiedrībai vēl jāizkopj ieradums lietot saules kosmētiku, jo īpaši ikdienā – esam novērojuši paradumu lietot saules aizsargkrēmu, dodoties uz pludmali, taču ikdienā tos joprojām lieto vien retais,” papildina aptieku tīkla “Apotheka” valdes loceklis Jānis Kūliņš.
Visaktīvāk dermatologu apmeklē jauni cilvēki ar augstāko izglītību
Veselības indekss rāda, ka visbiežāk pie dermatologa dodas jauni cilvēki 18 – 24 gadu vecumā. Šajā grupā ir vismazāk to, kas pie speciālista nav bijuši ne reizi (70 %), tikmēr pēdējā gada laikā dermatologu apmeklējuši 6 %, bet pirms viena diviem gadiem – 9 %.
Indekss atklāj, ka dermatologa apmeklētību ietekmē izglītības līmenis: personu ar augstāko izglītību vidū pie speciālista pēdējā gada laikā bijis katrs desmitais (9 %), pirms viena līdz diviem gadiem – katrs septiņpadsmitais (6 %), bet nekad nav bijuši 65 %. Salīdzinājumam – personu ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību vidū dermatologu nekad nav apmeklējuši 75 %, bet cilvēku ar pamatizglītību grupā – 78 %.
Sievietes uz vizīti pie dermatologa dodas biežāk nekā kungi
Sievietes pie dermatologa kopumā dodas biežāk nekā vīrieši – indekss rāda, ka sieviešu vidū pēdējā gada laikā pie speciālista bijuši 6 %, bet vīriešu vidū – 4 %. Tomēr arvien vairākums kā dāmu, tā kungu speciālistu nav apmeklējuši ne reizi – sieviešu vidū tie ir 69 %, vīriešu – 76 %. R. Karls apstiprina, ka sievietes dermatologa kabinetā manāmas daudzkārt biežāk nekā vīrieši. “Sievietes pēc dabas par sevi vairāk rūpējas, biežāk dodas pie ārstiem, bet vīrieši ļoti bieži baidās no mediķiem, nelabprāt ieplāno vizītes. Šo tendenci redzam arī tai pašā melanomas saslimstības statistikā – sievietēm vairāk diagnosticē, bet vīrieši biežāk no ādas vēža mirst, jo laicīgi nedodas uz pārbaudēm,” pieredzē dalās mediķis.
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada februārī aptaujājot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Šis ir ceturtais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.
