Fiskālā padome: Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neparedz pietiekami stingru izdevumu samazināšanu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

“Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,” norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Padome konstatējusi, ka valdība veido fiskālā nodrošinājuma rezervi 2020.-2022. gadam atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma minimālajām prasībām. Padome aicina rezervi veidot visiem gadiem vidēja termiņa budžeta ietvara likumā bez papildu atrunām, ka rezerve varētu tikt izmantota papildu budžeta vajadzību segšanai.

Kā norāda Padome, Latvijas valsts budžeta bilances 2019. un 2020. gadā lielā mērā noteiks fakts, ka no 2020. gada beigsies Eiropas Komisijas atļautā atkāpe budžetā sakarā ar strukturālo reformu veikšanu veselības aprūpē. Padome atzīmē, ka šī atkāpe, kā arī Finanšu ministrijas pieeja nodokļu reformas izmantošanai fiskālo rādītāju aprēķināšanā rada starpību starp Latvijas un pārējo Baltijas valstu budžeta rādītājiem: Latvijā veidojas būtisks deficīts, bet Lietuvā un Igaunijā – pārpalikums.

Kā norāda Padome, nodokļu reforma ir ieviesusi vismaz divas korekcijas Latvijas fiskālās politikas spektrā. Viena no tām ir nodokļu sloga samazinājums, kas attālina Latviju no mērķa iekasēt nodokļu ieņēmumus trešdaļas apmērā no iekšzemes kopprodukta. Otrkārt, kaut gan reforma paredz, ka daži ieņēmumu samazinājumi varētu būt pārejoši, Padome nevar piekrist, ka Finanšu ministrija ir izņēmusi nodokļu reformas ietekmi fiskālo nosacījumu aprēķinos.

“Tā vietā, lai nodokļu reformas rezultātā samazināto ieņēmumu dēļ samazinātu budžeta izdevumus, Stabilitātes programma paredz izdevumu pieaugumu. Tas iedibina bīstamu precedentu, ka līdzīgu vienreizēju efektu var piedēvēt papildu izdevumiem arī izglītībā, pētniecībā un infrastruktūrā. Tāpēc Padome aicina valdību labot šo pieeju,” uzsver Andžs Ūbelis, Fiskālās disciplīnas padomes loceklis.

Padomes aprēķini liecina, ka 2020. gadā negatīvā fiskālā telpa ir 112,2 milj. eiro.

Padomes aprēķini arī liecina, ka no 2013. līdz 2018. gadam ir izveidojušās būtiskas novirzes no Fiskālās disciplīnas likuma prasībām. Veicot pārrēķinu, Padome konstatējusi uzkrāto novirzi no mērķa 2,6% apmērā no IKP.

Padome vērš uzmanību arī uz to, ka tās neatkarība un kvalitatīva funkciju veikšana var tikt apdraudēta, ja tiks uzlikti ierobežojumi Padomes sekretariāta sekmīgai darbībai.

“Padome aicina likumdevēju veikt nepieciešamos grozījumus normatīvos aktos, lai nepieļautu, ka Finanšu ministrijas un Valsts kontroles spēkā esošo normatīvo aktu interpretācija novestu pie tā, ka Padomes darbs tiek pilnībā paralizēts, jo nav iespējams nodrošināt neatkarīgu analītisku atbalstu Padomes lēmumu sagatavošanai,” norāda J.Platais.

Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.

Kopš 2016. gada februāra Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, tiek nodotas Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā: izstrādājot Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojums pieejams šeit: http://fdp.gov.lv/23042019-starpzinojums-viedoklis

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru