Veselības ministrijas pasūtītajos izvērtējuma ziņojumos par iepriekš veiktajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) iepirkumiem paustas aizdomas par krāpšanu un neefektīvu līdzekļu izmantošanu, tā šodien preses konferencē paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele.
Ministre informēja, ka Veselības ministrija pasūtījusi pārbaudes divos IKT projektos: Nacionālā veselības dienesta (NVD) organizēto Veselības aprūpes finansēšanas likuma (VAFL) rīka ieviešanu un Veselības ministrijas IKT centralizācijas projektu, lai pārliecinātos par projekta tālāku virzību un atbilstošu līdzekļu izmantošanu.
Attiecībā uz VAFL likumā minēta rīka ieviešanu, eksperti konstatējuši apšaubāmu nepieciešamību 315 000 EUR izlietojumam iekārtām pagājušā gada beigās, kuras joprojām netiek izmantotas. Savukārt, attiecībā uz ministrijas IKT centralizācijas projektu, pārbaudēs konstatēti apšaubāmi darījumi par 597 124, 78 EUR.
“Mums ir pamats domāt par krāpniecību. Abos projektos eksperti konstatējuši, ka par programmatūrām iegādātas pilnīgi citas un stipri dārgākas licences,” norādīja ministre, piebilstot, ka abos projektos eksperti iegādātās programmatūras licences fiziski nav identificējuši.
Analizējot iepirkumus abos projektos, radušās aizdomas, ka līdz ar konkrētu programmatūru licenču iegādi tiek ierobežota konkurence citiem pretendentiem piedalīties iepirkumā.
“Esam rūpīgi analizējuši šos gadījumus un pieejamā informācija liecina, ka pēdējo pāris gadu laikā tā bijusi izstrādāta un realizēta shēma, kas ļāva attiecīgajām kompānijām bez programmatūras licencēm piedāvāt arī pakalpojumus, kas saistīti ar programmatūras licenču ieviešanu un uzturēšanu,” uzsvēra I.Viņķele.
Ministre arī atklāja, ka tiks rosinātas divas pārbaudes. Vienlaikus ministre uzdevusi pārskatīt un izvērtēt Veselības ministrijas IKT iepirkumu politiku, izskatīt iespēju lauzt minētos līgumus un atprasīt naudu no piegādātājiem, kā arī apzināt, kurām no padotības iestādēm ir iegādātas šāda veida licences.
Minētie iepirkumi veikti Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Veselības ministrija tuvākajā laikā pārrunās konstatētos faktus ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM), Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA), un Konkurences padomes pārstāvjiem, jo pastāv aizdomas, ka šāda veida pārkāpumi varētu būt īstenoti arī citās nozarēs.
“EIS tika radīts kā labs un parocīgs rīks, diemžēl tas sevi pieradījis arī kā nepārvaldāmu rīku. Minētā sistēma var tikt izmantota, lai ierobežotu konkurenci,” sacīja ministre.
NVD rīka projektēšanai finansējums rasts no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, savukārt projekta “Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT centralizācijas atbalsts” realizācija veikta ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.
