Tiekoties pirmajā ieinteresēto pušu sanāksmē, saistīto nozaru pārstāvji vienojušies, ka valstī nepieciešams saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, aizsargājot ekosistēmas un mazinot invazīvo svešzemju sugu izplatību.
Tikšanās par invazīvo sugu apkarošanu rīkota ZPR īstenotā INTERREG Europe programmas projektā “INVALIS”, un, ņemot vērā, ka šī bija pirmā šāda veida sanāksme, klātesošajiem tika dota iespēja iepazīties ar projekta mērķiem un plānotajiem rezultātiem. Lai mērķus sasniegtu sekmīgāk, ieinteresētās puses no dažādām institūcijām tiksies divreiz gadā, daloties zināšanās un ar pieredzi un padomiem atbalstot Rīcības plāna tapšanu.
Latvijā no Eiropas Savienības invazīvo augu un dzīvnieku sugu saraksta atrodamas 18 sugas – desmit savvaļā, bet vēl astoņas nopērkamas tirdzniecībā vai meklējamas privātās dzīvnieku kolekcijās. Precīzāk ieskicējot situāciju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta pārstāve Sabīne Opeņhovska sanākušos iepazīstināja ar izaicinājumiem invazīvo svešzemju sugu apkarošanā. “Šīs sugas saistāmas ar trīs galvenajiem riskiem – tās dominē un izkonkurē vietējās sugas, tās var būt bīstamas cilvēku veselībai, un samazinās resursu daudzveidība,” skaidroja S.Opeņhovska, atzīmējot, ka papildus jau esošajām desmit sugām, pastāv risks ienākt vēl piecām invazīvajām sugām, kas jau šobrīd sastopamas reģiona tuvējās valstīs.
Kā viena no zināmākajām invazīvajām sugām, kas atrodama arī Latvijas paplašinātajā invazīvo sugu sarakstā, ir sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi), un tas atrodams teju visos valsts novados, kopā sasniedzot teju 11 tūkstošu hektāru platību. “Invazīvie latvāņi ir jāiznīcina, iestādes jāinformē par to izplatību, un par ierobežošanas neveikšanu tiek piemēroti sodi,” atklāja Valsts augu aizsardzības dienesta vecākā inspektore Astra Garkāje. Kā viens no mehānismiem valstī ieviests sods, kas privātpersonai ir no 100 EUR, bet juridiskai personai par atkārtotiem pārkāpumiem sasniedz pat 2900 EUR. Tāpat tiek īstenotas dažādas informatīvās kampaņas un prezentēti veidi, kā šo sugu apkarot, taču sosnovska latvānis joprojām ir Latvijā populārākā invazīvā svešzemju suga, kas izceļas ar spēju plaši izplatīties, noturību dažādās vidēs un izturību pret dažādām apkarošanas metodēm.
Eksperti arī atzina, ka lielas problēmas sauszemes ekosistēmā rada arī tādas augu sugas kā Kanādas zeltslotiņa, ošlapu kļava, pīlādžlapu sorbārija, adatainais dzeloņgurķis, puķu sprigane un sīkziedu sprigane.
Mazāk zināmas, taču gana lielas problēmas Latvijā rada arī ūdens dzīvā radība. Piemēram, piekrastē jūrā atrodamais apaļais jūrasgrundulis (Neogobius melanostomus) dabīgi atrodams Azovas, Melnās un Kaspijas jūras reģionā, bet citviet nokļuvis, galvenokārt ar kuģu balasta ūdeņiem, un Latvijas piekrastē pirmo reizi novērots 2004. gadā. BIOR eksperts Ivars Putnis norādīja, ka šī suga ievērojama ar agresīvu uzvedību pret citām zivīm, turklāt tā barojas arī no ziemeļu ēdamgliemenēm, kas filtrē ūdeni un kuru samazināšanās rezultātā palielinās jūras eitrofikācija un pasliktinās ūdens kvalitāte. “Lai veicinātu nozveju, likumdošanā definēti speciāli zvejas rīki – grunts tīkli un apaļā jūrasgrunduļa murdi, kā rezultātā 2017. gadā apaļais jūrasgrundulis kļuva par otru zvejotāko sugu Latvijas piekrastē, bet 2018. gadā tā nozveja sešos mēnešos pārsniegusi 1100 tonnas,” norādīja I.Putnis.
Savukārt iekšzemes ūdeņos atrodamas vēl vairākas sugas, kas nodara kaitējumu vietējām ekosistēmām. Sanāksmē Vides risinājumu institūta pārstāvis Matīss Žagars norādīja uz dažām no tām – daudzveidīgo sēdgliemeni, signālvēzi, šķeltkājvēzi, sānpeldi, rotanu un sudrabkarūsu -, kuras nelielākās ūdenstilpnēs spēj pilnībā iznīcināt tur dabiski mītošās sugas.
Semināra noslēgumā diskusijā iesaistītās puses vienojās par nepieciešamību precīzāk apzināt invazīvās un potenciāli invazīvās sugas, kas nodara vislielāko kaitējumu, izpētīt to ienākšanas un izplatības ceļus Latvijā, iespējamos profilaktiskos pasākumus, lai to novērstu, kā arī informētu sabiedrību par nepieciešamību laikus atpazīt un neievest šādas sugas Latvijā.
Nākamā šāda ekspertu sanāksme paredzēta 2019. gada pavasarī, kad jau detalizētāk tiks spriests par konkrētām sugām un rīcību attiecībā uz to izplatīšanas ierobežošanu.
Projektā “INVALIS” iesaistīti partneri no septiņām valstīm – Francijas, Grieķijas, Itālijas, Latvijas, Rumānijas, Portugāles un Spānijas. Projektu līdzfinansē Interreg Europe programma 2014.-2020. gadam, un tā kopējais budžets ir 1 384 618 EUR (ERAF finansējums – 1 160 791,70 EUR), savukārt ZPR budžets paredzēts 173 507 EUR, no kuriem programma finansē 147 480,95 EUR. Projektu “INVALIS” īstenos no 2018. gada jūnija līdz 2023. gada maijam.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
www.interregeurope.eu / www.europa.eu