Ārsti informēja Babingtoni, ka būs nepieciešama abu pēdu, kreisās rokas un trīs labās rokas pirkstu amputācija, kas saistīta sepses izraisītu ar asins zudumu.
Manas rokas un kājas ir vienkārši mirušas. Es tās vispār nevaru pakustināt. Būs nepieciešamas trīs amputācijas operācijas. Es uz visu mūžu būšu darbnespējīga, no tā nevar izvairīties. Mums nāksies pārvākties, jo nevarēšu dzīvot mājā ar vairākiem stāviem.
Sieviete gan apgalvo, ka galvenais ir tas, ka viņa ir dzīva. Šāda veida saslimšana pieaugušajiem novērota ļoti reti un viņas ģimene vēl joprojām nezina, kas to izraisījis. Nav daudz cilvēku, kuri spētu apgalvot, ka uzveikuši šo slimību. Viņai ļoti palaimējās.
Viņa cenšas skatities uz visu no gaišās puses.
Vai sevis žēlošana man palīdzēs? Man ir ģimene un draugi, kā arī divi brīnišķīgi bērni, kas jāpieskata. Es cīnīšos un atveseļošos, lai ātrāk spētu atgriezties pie bērniem un normālās dzīves.”
Babingtone piemetina, ka viņas dēls sākumā nespēja samierināties ar sliktajām ziņām, tomēr viņa atgādināja, ka labāk, lai viņam ir māte ar plastmasas protēzēm, nekā tādas nav vispār.
Babingtone iepirkās, kad pēkšņi viņai sāka sāpēt mugura. Sāpes bija tik spēcīgas, ka viņa nespēja paiet, tādēļ nolēma doties mājās. Tiklīdz sieviete tika līdz mašīnai, viņai strauji kritās ķermeņa temperatūra un viņa kļuva nervoza. Acis piepampa, seja kļuva zila un viņai parādījās elpošanas problēmas.
Viņa atceras: “Nākamajā rītā es teicu meitai, ka nevarēšu viņu aizvest uz skolu. Viņa atbildēja, lai es nedomāju par skolu, jo man nepieciešama ātrā palīdzība.”
Sievietes 10 gadus vecā meita Keitija un 12 gadus vecais dēls Šons izsauca ātro palīdzību, pēc nogādāšanas slimnīcā sieviete ieslīga komā. Viņas nieres atteica darboties un viņa tika pieslēgta dzīvības uzturēšanas iekārtām, ārsti dienas cīnījās par Babingtones dzīvību. Babingtone atzīstas, ka viņu visvairāk sarūgtināja tas, ka viņa bijusi komā un palaidusi garām sava dēla dzimšanas dienu.