Viņu apkaunoja dēla komandas biedru un vecāku priekšā, tāpēc viņa nolēma tievēt

 

Džuljeta Lundija (45) no Folkestonas neveselīgu ēšanas paradumu rezultātā kļuva 152 kilogramus smaga, pēc piedalīšanās dēla sporta dienā viņa apsolījās zaudēt lieko svaru. Viņas dēla Daniela regbija klubs izveidoja šķēršļu trasi vecākiem, diemžēl, Džuljetai neizdevās pārvarēt šķēršļus un iziet trasi, pēc pašas domām, viņa piedzīvoja visnotaļ lieku apkaunojumu. Sacensību laikā, pēc pirmo etapu pārvarēšanas Džuljetai vajadzēja izlīst cauri traktora riepai – bet viņa bija pārāk liela, lai to izdarītu.Pēc šī atgadījuma sieviete apņēmās zaudēt pusi ķermeņa svara – viņai tas izdevās gada laikā.

 

Tagad Džuljeta sver 75 kilogramus nodarbojas ar skriešanu prieka pēc, pagājušajā mēnesī sacensībās viņa pat pieveica piecu kilometru garu distanci.

Interesanti, ka sporta diena mainīja manu dzīvi. Tas, ka nespēju izlīst cauri traktora riepai bija ārkārtīgi apkaunojoši – tomēr šis notikums ļāva man kļūt tādai, kāda esmu tagad.”

Viņa atklāja, ka cīņa ar sevi sākās jau bērnībā, kad Džuljeta saprata, ka ir atkarīga no saldumiem. Ēdot tos paslepus viņa ieguva lieko svaru jau pusaudža gados.

“Es ēdu normāli, bet pastāvīgi našķojos ar saldumiem un šokolādi. Tas kļuva par nelāgu ieradumu, kuru nespēju pārvarēt,” sieviete atzīstas.Pēc skolas pabeigšanas Džuljeta pastāvīgi ēda ātrās ēdināšanas iestādēs. 1990. gadā, 20 gadu vecumā viņa satika esošo vīru Deivu (48). Un 2000. gadā apprecoties Džuljeta jau nēsāja 18. izmēra drēbes.

“Es centos visus pārliecināt, ka mans svars mani nemaz nesatrauc,” viņa papildina.

Ironiskā kārtā 2001. gadā paliekot stāvoklī viņai kārojās salātus un dārzeņus, bet šokolādi un saldumus vairs nemaz negribējās, tādēļ tobrīd viņa zaudēja daļu liekā svara. Viņa pati nespēja noticēt tam, ka zaudējusi svaru tad, kad lielākā daļa sieviešu to uzņem. Tomēr, pēc meitas piedzimšanas Džuljeta krasi pieņēmās svarā. Kā aizņemta jaunā māmiņa viņa kļuva atkarīga no pusfabrikātiem un cukuru saturošas pārtikas.

Paliekot stāvoklī otro reizi Džuljeta jau nēsāja 22 izmēra apģērbu. Ārsti brīdināja, ka lielais svars var izraisīt cukura diabētu un sirds slimības. Par laimi, sievietes jaunākais dēls, Daniels, piedzima vesels. Džuljeta un Deivs abi strādāja, tādēļ ģimene visai bieži ieturēja maltītes ātrās ēdināšanas restorānos. Būdami noguruši, viņi uz mājām pasūtīja picu, lai varētu vairāk laika veltīt bērniem, nevis pavadīt vakaru gatavojot ēst. Vīramātes nāve lika Džuljetai pārdomāt iespējamību, ka veselības problēmu dēļ viņa varētu pāragri nomirt, neuzaudzinot bērnus.Tomēr galvenais pagrieziena punkts notika viņas dēla sporta spēlēs.

Man vienmēr paticis vērot, kā bērni piedalās dažādās sportiskās aktivitātēs un sacensībās. Bet es pati nekad nepiedalījos vecākiem paredzētās trasēs. Man grūtības sagādāja pat kāpšana pa trepēm, kur nu es spētu pieveikt šķēršļu trasi.

Tomēr viņas dēlēns lūdzās, lai mamma piedalās sacensībās, tādēļ viņa iesaistījās. Tas kļuva par lielāko apkaunojumu viņas dzīvē. Lai arī citi vecāki izturējās iejūtīgi un atbalstīja Džuljetu, viņai pašai neveiksmes brīži lika sarkt un kaunēties. Tiklīdz ģimene atgriezās no Kiprā pavadītajām brīvdienām, Džuljeta pieteicās Kembridžas diētas plānam. Ēdienreizes ātrās ēdināšanas restorānos viņa aizstāja ar batoniņiem, bet pārējās viņa gatavoja veselīgu pārtiku un salātus, dienā tika uzņemtas 1 000 kcal.

“Man nācās uzveikt dārzeņu fobiju, citādi man nebūtu ko ēst. Tā nu es ēdu dārzeņus un salātus,” viņa paskaidro.

Pagājušajā oktobrī Džuljeta ar kokteili aizvietoja vēl vienu maltīti, samazinot dienā uzņemto kaloriju skaitu līdz pat nieka 810 kcal. Pēc vēlamā svara sasniegšanas kokteilis diētas plānā tiek aizvietots ar veselīgu ēdienreizi. Aprīlī Džuljeta uzsākusi skriet. Viņa atzīst, ka strādājot un rūpējoties par bērniem pašai atliek maz laika, tādēļ aizvedot Danielu uz regbija treniņu tagad viņa dodas skriet, nevis sēžot vēro dēla nodarbības. Tagad sieviete ir apņēmības pilna un pēc 5 kilometru noskriešanas sacensībās viņa pieteikusies pusmaratonam.

Viņa piemetina: “Pirmo reizi dzīvē es ar nepacietību gaidu dalību sporta pasākumos. Kas to lai zina, varbūt nākamgad es uzvarēšu māmiņu skrējienā!”

Leave a Comment