Vairākus mēnešus pēc mūsu šķiršanās, es vēl joprojām pretojos vīra centieniem atjaunot mūsu attiecības. Kopā ar bērniem es komfortabli iekārtojos vecvecāku mājās, turp mēs pārvācāmies kādā pēcpusdienā, kamēr mans vīrs bija darbā. Es redzēju viņu divreiz, vienu reizi bērēs un otrreiz viņa vecvecāku mājās, Ziemassvētkos.
Es joprojām nevarēju izdomāt, vai iesniegt šķiršanās pieteikumu. Lai gan viņš pret mani izturējās slikti, tomēr, apvienošanās ar vīru sniegtu zināmu finansiālu nodrošinājumu. Viņš turpināja sūtīt naudu katru mēnesi, bet, lika pārcelties atpakaļ uz mūsu ģimenes māju, līdz vasaras sākumam.
Neskaitot periodisko zvanīšanu, es viņu novēroju interneta vietnēs. Viņš ieņēma augstu amatu vietējā pašvaldībā un regulāri uzstājās dažādos plašsaziņas līdzekļos. Kādu rītu es iegāju internetā un ieraudzīju tur rakstu par vīra iespējamo dēku. Publicētajā attēlā bija redzams, ka viņš ir aplicis roku ap kādu studenti, skatīties uz to bija tik dīvaini, ka bildi ieraugot, es smējos.
Es tūlīt pat devos pie vecmāmiņas, lai parādītu viņai šo rakstu, sakot: “Vai tu spēj tam noticēt?” Visus šos mēnešus jutos apmulsusi, nesapratu, kāpēc viņš bija tik vēss un vienaldzīgs, piepeši man viss kļuva skaidrs. Bija kāds iemesls, kāpēc es jutu nemieru brīžos, kad viņš attaisnojās par aizkavēšanos, vai par to kādēļ nevarēju viņu sazvanīt. Lai gan es nekad neesmu atradusi pierādījumus par krāpšanu, tomēr, uzticējos savai intuīcijai un pārcēlos uz dzīvi citur. Viņš teica, ka man ir paranoja, jo nejūtos droša, taču, kā izrādās, viņš visu laiku man meloja.
Nākamo nedēļu laikā, žurnālisti atklāja vēl nepiedienīgākas lietas par viņu. Uzzināju, ka viņam ir divi ārlaulības bērni citos štatos, viens no viņiem, piedzima mēnesi pirms mūsu kāzām. Viņa vecmāmiņa stāstīja, ka viņai ir aizdomas arī par trešā ārlaulības bērna esamību. Kad reportieri centās sazvanīt mani, manī vairs nebija vainas izjūtas, vairs nejutos slikti par to, ka viņu pametu. Es jutu atvieglojumu.
Es pateicos Dievam, ka aizgāju no viņa. Mana dzīve būtu bijusi viena vienīga elle, ja viņa neuzticība publiski apstiprinātos, kamēr mēs dzīvotu kopā. Viņa dzīve kļuva par gatavo cirku. Kā izrādījās, mans vīrs dzīvoja dubultu dzīvi, ar tik melīgiem noslēpumiem, ka viņš nokļuva tabloīdu pirmajās lappusēs. Mūsu laulība bija fiktīva. Man likās, ka es nekad tā īsti viņu neesmu pazinusi.
Vai man sāpēja? Jā. Bet man bija mazi bērni, par kuriem jārūpējas, un es tūliņ “ieslēdzu” izdzīvošanas režīmu. Mana pieredze man iemācīja nemeklēt veiksmīgu vīrieti, bet strādāt, lai sasniegtu savus mērķus. Es atradu mierinājumu, turpinot savu izglītību. Pabeidzot savu bakalaura grādu, es meklēju atbilstošu maģistra programmu. Vīra māte bija atkarīga no narkotikām un tēvs sēdēja cietumā, kad viņš bija mazs, acīmredzot, viņš pats kļuva šīs vides augli. Tas, ko piedzīvoju mūsu laulības laikā, man lika domāt par vīra garīgās veselības traucējumiem, tādēļ apguvu klīniskās psiholoģijas studiju programmu.
Es atradu arī savu radošo pusi, ierakstīju dziesmas, kas skanēja radio ēterā. Dziesmu tekstu sacerēšana un dziedāšana palīdzēja man saglabāt veselo saprātu šķiršanās laikā, kad likās, ka visa mana dzīve sabrūk. Kādu dienu es vēlot izstrādāt dziesmu terapijas programmu. Mūzika bija mana likteņa pagrieziens, kāds dīdžejs mani iepazīstināja ar cilvēku, kurš bija manu dziesmu fans un vēlāk kļuva par manu dzīves partneri. Es bieži saku, ka viņš man palīdzēja realizēt sapņus, par kuriem es pat nenojautu.
Četrus gadus vēlāk, mēs nu jau dzīvojam jauktā ģimenē un man tas ļoti patīk. Ārpus bērnu audzināšanas, esmu aizņemta ar dažādām radošām nodarbēm. Lai arī cik grūti ir gājis, es nevēlētos mainīt ne daļu no savas pagātnes. Es iemācījos izturēt grūtības. Krāpšana mani nenogalināja. Tā man deva iemeslu izbeigt laulību bez mīlestības. Pēc kāda laika es atklāju savas dzīves jēgu un spēju savā dzīvē sagaidīt patiesu mīlestību.
Avots: elle.com