Kā notīrīt nelaimes un pārtraukt smakot pēc iekšējām sāpēm?
Šī kaite ir jāārstē kompleksi, jo līdztekus tiešajiem iemesliem ir spēkā pietiekami spēcīgs ieradumu faktors – ķermeņa mehāniku ar “saprātīgiem argumentiem” izmainīt nevar.
Ir nepieciešamas mērķtiecīgas darbības, kas maina ierastos uzvedības šablonus.
0. Nelaimei ir nelāga smaka un apkārtējie to jūt.
Punkts Nr.0 ir fāze, bez kuras visām turpmākajām kustībām nav jēgas. Vispirms ir svarīgi saprast (jā, tieši tā – ielaist iekšā), cik tas ir briesmīgi – būt nelaimīgam cilvēkam..
Lasi arī: Astro prognoze 2018. gada jūnijam – nebūs viegli
Tieši tāpat, kā jūs tiecaties pie apmierinātiem un mierīgiem cilvēkiem, viņi tiecas pie sev līdzīgiem.
Nelaime piesaista vēl lielāku nelaimi kā pierādījumu, ka mana nelaime nav vislielākā. Tikai cilvēks, kas ļoti, ļoti vēlas izrauties no šī elles apļa un vairs nebūt nelaimīgs, spēj veikt pilnu attīrīšanās ceļu – darbības.
1. Žēlabas – galvenā nots šajā smārdā
Sarunās ar cilvēkiem, kas ir inficēti ar nelaimi, nemitīgi ir dzirdamas žēlabas. Par pasauli, par sevi, par īstenības negodīgumu. Viņi līdz pat sāpēm krūtīs ir žēl par savu likteni, kaut arī viņi rūpīgi cenšas to neatzīt pat paši sev.
Viņus neapmierina ekoloģija, transports, prezidents, kārtējais ieraksts Facebook jaunumu lentā.
Tie, kam ir sarežģītāks prāts, atrod daudz izsmalcinātākus čīkstēšanas veidus, visus argumentus savirpinot ciešā loģiskā mezglā, sak’, tūlīt es jums ar dokumentiem pierādīšu, cik pasaule ir netaisna pret mani.
Viņiem bieži „nav labi” dažādu iemeslu dēļ. Raksturīgi, ka viņi noteikti jūs par to informē.
Kā attaisnojumu šiem cilvēkiem var minēt, ka viņi paši bieži vien to nemaz nepamana.
Tavā pasaulē ir tikai tas, kam tu pievērs savu uzmanību. Viņu uzmanība ir veltīta tam, lai meklētu pierādījumus savām iekšējām sāpēm. Un viņi regulāri to atrod.
Kā tikt no tā vaļā? Ko darīt?
Griezt dzīvā miesā – beigt vaimanāt un izrādīt neapmierinātību. Vispār. Pilnībā. Pa tad, kad tam ir iemesli. Pat tad, kad „var un vajag”.
Lasi arī: Jaunava līdz pat kāzām
Psihe pirmajā laikā pretosies, jo jūs cenšaties to izstumt no ierastās vides.
Pirmajās divās nedēļās var palielināties “īstu vaimanāšanas iemeslu” gadījumi. Tā darbojas realitāte, ja apzināti mēģināt mainīties – tā mainās, taču, ja turpināsiet, vētra norims – pēc mēneša sasniegsiet lūzumpunktu.
Ideālā gadījumā – pēc 21 dienas.
Notiek tas pats, kas aizejot uz sporta zāli – jūsu muskuļi sāp, bet pēc tam – pierod. Ķermenis mainās caur sāpēm un tā ir laba zīme – tātad strādā.
Darbs ar žēlabām tāpat kā ar muskuļiem ilgst ne tikai vienu mēnesi, bet gan visu dzīvi. Tas ir bezgalīgs pārmaiņu ceļš, taču pēc pusgada jūs būsiet cits cilvēks. Bez smaciņas.
2.”Tu es man parādā,” sazin kādēļ nolēma nelaimīgais, ieraugot jūs pirmo reizi
Ir cilvēki, ar kuriem sarunājoties, ir sajūta, ka esi tiem ko parādā.
Patiesībā tas nav ļauni domāts. Tā vienkārši ir noticis, ka viņiem visi ir parādā. Vispirms vecāki, pēc tam dzīvesbiedri, bērni, vadība, arī prezidents – bez viņa nekādi.
Vai tad tas nav dabīgi? Vecākiem ir „jāmīl un jāsaprot”, arī dzīvesbiedram, bērniem ir jāmīl un jāklausa, vadībai – jāmaksā un jāciena, prezidentam – jānodrošina laimīgu un pārtikušu dzīvi. Kas gan var būt „godīgāk”?
Tādēļ arī jūs esat kaut ko parādā. Katram gadījumam. Un jūs to jūtat jau pirmajās piecpadsmit sarunas minūtēs.
Tā, piemēram, domā neprecējusies jaunkundze, kas iepazīstas ar jaunu puisi, un nesaprot, kāpēc kārtējo reizi nekas nesanāk. Padevīga un ēst griboša suņa skatiens nav seksuāls.
Problēma slēpjas tajā, ka nelaimīgs cilvēks domā, ka pārstās būt nelaimīgs, ja citi cilvēki viņam kaut ko iedos. Piemēram, mīlestību, naudu, sarunas un drošību.
Lasi arī:Kāds ir ideālais vecums, lai kļūtu par māmiņu
Tā visa iemesls ir nespēja padarīt laimīgu sevi pašam un dalīties ar citiem aiz pārpilnības. Tādēļ viņš staigā ar piekārtu nabassaiti, nemitīgi meklējot, kur to piesiet, no kā sadzerties laimi, tā vietā, lai beidzot iepazītos pats ar sevi.
Jums neviens neko nav parādā. Ne mīlestību, ne cieņu, ne izpratni, ne naudu. Ko jūs varat dot šim cilvēkam, saviem tuviniekiem, kolēģiem, draugiem, jā, arī prezidentam, lai jums atbildētu?
Sakiet, tētiņ, vai tā ir patiesība, ka sekss bez mīlestības ir grēks? Viss bez mīlestības ir grēks.
Reiz Himalaju meža malā man pastāstīja patiesību, pēc kuras veidojas visi šās pasaules procesi. Tas bija kontekstā ar mīlestību starp vīrieti un sievieti, taču šodien es saprotu, ka šī izteiciena būtība ir daudz plašāka.
Mīlestība ir vienvirziena ceļš.
Mīlestība ir vienvirziena ceļš. Tas ir tikai tas, ko piešķir tu.
Atceros, es toreiz strīdējos, ka mīlestība bez atbildes jūtām nav mīlestība, un runāju citas muļķības, kā es to māku. Atbilde bija vieda klusēšana ar vieglu smīnu, vienlaikus labsirdīgu un viltīgu.
Ir sajūta, ka cilvēks, ar kuru runāju, zināja, ka sapratīšu šīs frāzes jēgu, bet tikai pēc diviem gadiem. Un tas viņu uzjautrināja.
Jūsu pasaulē ir tikai tas, ko dodiet jūs.
Ja jums apkārt ir iemesli nelaimei – jūs sūtiet pasaulē nelaimi. Vienīgais veids, kā to mainīt – nemeklēt citos, bet mainīt savu signālu.
Ejiet visi dušā! Arī profilakses nolūkos. Un nekad vairāk neļaujiet nelaimēm pielipt!
Ja tev patika šis raksts, tad iesaki to tālāk!
Avots:
