1)Optometrists ir zemāk kvalificēts acu ārsts
MĪTS. Starp optometristu un acu ārstu nevar vilkt vienādības zīmi. Tāpat šos speciālistus nevar ievietot vienā hierarhijā. Optometristam ir jābūt ļoti zinošam par acu slimībām, tomēr viņš atšķirībā no acu ārsta nenosaka diagnozes un neizraksta medikamentus. Viņš ir primārais redzes aprūpes speciālists, kura uzdevums ir veikt redzes pārbaudi un diagnosticēt dažāda veida redzes traucējumus. Nepieciešamības gadījumā atbilstoši konsultēt cilvēku par viņam piemērotākajiem optiskajiem palīglīdzekļiem — brillēm, kontaktlēcām, lupām.
2)Ja ir kaut nelielas sūdzības par redzes veselību, ir jādodas pie acu ārsta
MĪTS. Tas atkarīgs no tā, kādas ir sūdzības. Ja novērojama neskaidra redze, redzes miglošanās, pārmērīga acu miegšana, berzēšana, apsārtums vai vieglas iekaisuma pazīmes, bez ilgas gaidīšanas rindā primāro redzes pārbaudi un novērtējumu iespējams saņemt pie optometrista – optikā. Optometrists novērtēs kopējo redzes veselības stāvokli, nozīmēs piemērotākos korekcijas līdzekļus, ja tādi būs nepieciešami. Tāpat vajadzības gadījumā optometrists aicinās apmeklēt acu ārstu un līdzi iedos savu kā konsultanta slēdzienu par redzes pārbaudes atradnēm, kas būtiski atvieglos acu ārsta darbu. Savukārt, ja ir noticis kāds negadījums, trauma, pēkšņs redzes zudums, asas sāpes, akūts iekaisums, tad svarīgi ir nezaudēt laiku. Ir jādodas pie acu ārsta vai uz neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu. Arī hronisko acu slimību: glaukomas, makulas deģenerācijas gadījumos – pacienti ārstēšanu un medikamentu receptes var saņemt pie acu ārsta.
3)Redze ar laiku uzlabojas – visam vajadzīgs laiks
DAĻĒJS MĪTS. “Slikta redze” kā izpausme parādās daudz un dažādu redzes stāvokļu ietvaros. Dažas tiešām var “pāriet pašas no sevis”. Piemēram, visi bērni piedzimstot redz slikti, bet, viņiem augot, attīstās arī acis un redze, tādēļ bērniem ne vienmēr uzreiz izraksta brilles, bet viņus regulāri novēro, un nav maz tādu gadījumu, kad viss atrisinās dabīgā ceļā. Ir gadījumi, kad redzes problēmu iemesls ir cilvēka “nepareiza uzvedība” – pārmērīga redzes slodze, neatbilstoši darba apstākļi, acu neatpūtināšana. Pamainot dzīves stilu, samazinot redzes slodzi, ir iespējama redzes funkciju “atjaunošanās”. Tomēr dažas diagnozes pašas no sevis pazust nevar. Piemēram, tuvredzība jeb miopija, vai vecuma tālredzība jeb presbiopija – tās nav iesnas, ko var izslimot. Ja problēmas diagnosticētas – tas jāpieņem un speciālistu vadībā jārod piemērotākais risinājums, lai redzes veselības stāvoklis neattīstītos negatīvā virzienā. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski redzes pārbaudi veikt vismaz vienu reizi gadā, ja redzes korekcijas speciālists nav noteicis biežāk.
4)Gadiem ejot, spēja redzēt mainās
PATIESĪBA. Vairumam cilvēku pēc 40 gadu vecuma, izplatīta vecuma tālredzība jeb presbiopija. Spēja skaidri redzēt dažādos attālumos, ar laiku samazinās. Tad ir pienācis brīdis iegādāties kādu no tuvuma redzes korekcijas līdzekļiem. Vispopulārākās no tiem ir tā saucamās “lasāmbrilles”. Atkarībā no tā, kādas ir cilvēka acis, presbiopijas jeb “lasāmbriļļu” periods var izpausties atšķirīgi. Redzes pārbaudē katram pacientam tiek nomērīts un izskaidrots, kāda ir viņa situācija, un rasts individuāli piemērotākais redzes korekcijas līdzeklis, kuru daudzveidība mūsdienās spēj pārsteigt. Bez “lasāmbrillēm” aizvien populārākas kļūst “ofisa” brilles, kas ļauj ne vien viegli lasīt, bet arī skaidri redzēt datora ekrānu vai, piemēram, griezt salātus.
5)Viedierīces un to pārmērīga lietošana bojā redzi
PATIESĪBA. Lai arī modernajās ierīcēs ir iebūvēti filtri un “slikto starojumu” tie vairs neizdala, ir jāsaprot, ka mākslīgā gaisma cilvēka acij šķiet “nepareiza”. Digitālās ierīces izstaro daudz vairāk zilās krāsas gaismu nekā kvēlspuldze vai saule, un šī zilā gaisma acij nepatīk. Tā vairāk izkliedējas, tādēļ pazeminās kontrast-redze, rodas paaugstināts redzes sasprindzinājums, ātrāk iestājas nogurums. To katrs var sajust, pavērojot sevi: daudz vieglāk lasīt dabīgajā apgaismojumā nekā pie lampas. Mākslīgās gaismas “sastāvs” nav piemērots mūsu acīm.
Lietojot viedierīces, ir divi noteikumi – ir jāievēro pareizs darba attālums un pauzes. Turklāt biežās, īsās pauzes ir vērtīgākas nekā pēc tam ilgāka pauze dažu stundu garumā. Pirmsskolas vecuma bērniem viedierīces nevajadzētu lietot vairāk par 30–40 minūtēm dienā, bet sākumskolas vecumā ieteicamais laiks ir divreiz pa 40 minūtēm dienā. Pasaulē par visefektīvāko atzīts “20/20/20” likums: ik pēc 20 minūtēm uz 20 sekundēm paskatīties 20 pēdu (6 metru) attālumā. Šādas mazas pauzītes ļauj acīm nenogurt, tieši pretēji – trenē tās.
6)Lasīt nepietiekamā apgaismojumā nav ieteicams – tas ļoti bojā redzi
PATIESĪBA. Lasīšana, kas pati par sevi, rada acīm paaugstinātu slodzi, nepietiekamā apgaismojumā ietekmē redzes veselību. Acīm kaitē pārmērīga slodze. Ja apkārt ir tumšs un cilvēks intensīvi “strādā ar acīm”: lasa, skatās televizoru vai ada pustumsā, tā ir pārdabiska slodze. Tāpat jāatceras – jo tuvāk mēs skatāmies, jo lielāka slodze acīm. Šis fakts īpaši jāmāca bērniem un jauniešiem, kuriem ir tendence grāmatas un viedtālruņus turēt 25-30 centimetru (cm) attālumā no acīm. Pareizais attālums būtu 40-50 cm, jo tas daudz mazāk nogurdina acis.
Tajā pašā laikā nepareizi ir arī lasīt vai skatīties TV pie maksimāla apgaismojuma, ieslēdzot visas iespējamās gaismas. Ļoti spilgtā gaismā acs zīlīte sašaurinās, sargājot aci no žilbšanas. Pārmērīgs gaismas daudzums “nogurdina” acis. Apgaismojumam jābūt vidējam, komfortablam, maksimāli dabīgam un nežilbinošam.
7)Sabalansēts uzturs, vitamīni un ūdens – lietojot šos produktus savā uzturā, tas nāks par labu redzes veselībai
PATIESĪBA. Sabalansēts un pareizs uzturs nāks par labu ne tikai redzes, bet arī kopējam veselības stāvoklim. Acu un redzes stiprināšanai tik tiešām ļoti būtiska ir veselīga un pilnvērtīga pārtika, bagāta ar dažāda veida vitamīniem. Īpaši svarīgi acu veselībai ir vitamīni-antioksidanti A, E un C, kuri aizsargā organisma šūnas no brīvajiem radikāļiem, un karotenoīdi (konkrēti – luteīns un zeaksantīns). Šie karotinoīdi veido acs iekšējo pigmenta slāni. Tie ir nepieciešami, lai makula jeb centrālā redzes bedrīte, kas atbild par augstas izšķirtspējas un krāsu redzes nodrošināšanu, spētu funkcionēt. Ja nav šo pigmentu, nav arī spējas redzēt. Diemžēl luteīnu un zeaksantīnu organisms pats uzbūvēt nevar, to var tikai “apēst” jeb uzņemt ar pārtiku. Tāpēc mēdz teikt, ka jāēd burkāni un mellenes – šie produkti satur karotinoīdus. Jāsaka gan, ka tieši melleņu “spējas” ir mazliet pārspīlētas, jo arī daudzos citos produktos, piemēram, avenēs, rabarberos, persikos un upenēs, karotinoīdu ir pat vairāk nekā mellenēs.
Ir svarīgi, lai uzturā netrūktu Omega trīs taukskābju. Tās var uzņemt, ēdot zivis (tunci, lasi, foreli, skumbriju, anšovus), riekstus un sēklas (linsēklas, valriekstus). Nereti šos produktus uzturā aicina iekļaut cilvēkiem, kas sūdzas par pārmērīgu sausumu acīs. Sabalansēts uzturs un, vajadzības gadījumā, papildus pārtikas piedevas ir viena no sausās acs ārstēšanas metodēm.
Redzes veselībai nepieciešami arī vitamīni C (citrusaugļi, kāposti, spināti), E (rieksti, sēklas), A (sarkanie un oranžie augļi un dārzeņi – iemesls, kāpēc ar redzes veselību tiek saistīti burkāni) un mikroelementi, piemēram, cinks (liellopu gaļa, cūkgaļa, vistas fileja, olas). Jāatceras dzert pietiekami daudz ūdens.
8)Bērniem redzes pārbaudi nevajadzētu veikt līdz brīdim, kamēr nav izteiktu simptomu vai sūdzību par redzes pasliktināšanos
MĪTS. Redzi bērniem nepieciešams pārbaudīt regulāri, vismaz vienu reizi gadā, arī gadījumos, ja līdz šim nav bijušas nekādas sūdzības. Iemesls: bērns pats nezina, ka viņš redz slikti, jo viņš dzīvo savu dzīvi tādu, kāda tā ir. Viņam nav ar ko salīdzināt. Bērni aug, mainās, pielāgojas apkārtējajai videi, tādēļ redzes problēmas ļoti ilgi var palikt nepamanītas. Īpašu uzmanību savu bērnu redzei, vecākiem vajadzētu pievērst tad, kad bērns uzsāk skolas gaitas. Kā zināms, uzsākot mācības, ievērojami palielinās redzes slodze. Ja tā ir par lielu, bērna redze var pasliktināties.
9)Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā uzlabo redzes veselību
PATIESĪBA. Tas tā ir! Īpaši pieaugot digitālo ierīču lomai mūsu dzīvē, un to radītajai slodzei uz mūsu veselību (acīm, mugurkaulu, kakla daļu), ir svarīgi atcerēties par atpūtas brīžiem un regulārām pastaigām svaigā gaisā. Par pastaigu raitā solī vai skriešanu parkā, veroties tālumā un izbaudot rudens mirkļus, Jūsu acis būs ļoti pateicīgas. Pie tam, atrašanās ārā, svaigā gaisā un dabīgā apgaismojumā, ir pasaulē visatzītākais tuvredzības jeb miopijas profilakses līdzeklis!
10)Nelieli redzes traucējumi, neliedz sēsties pie auto stūres
MĪTS. Ne tikai savai, bet arī apkārtējo drošībai ir ļoti svarīgi, lai auto vadītājam būtu pietiekami laba redzamība. Rudenī, diennakts tumšajam laikam kļūstot garākam, pasliktinās redzamība. Tāpat tumšajos gadalaikos cilvēki ir saguruši, apātiskāki, palielinās reakcijas laiks. Tas iespaido autovadītājus, un, ja kāds sēdies pie stūres ar redzes problēmām, reakcijas ātrums samazinās. Rodas risks ne tikai pašam vadītajam, bet arī citiem satiksmes dalībniekiem.
Noteikumos par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju uzskaitīta virkne prasību, tostarp kritēriji redzes veselības jautājumos. Atkarībā no tā, kādas kategorijas transportlīdzekli, cilvēkam ir tiesības vadīt, kurā valstī viņš brauc pie stūres, prasības redzei var atšķirties. Piemēram, Latvijā, lai vadītu “vieglo automašīnu” (B kategorijas autovadītāja apliecība), redzes asumam ir jābūt vismaz 0,5, skatoties ar abām acīm kopā. Tomēr jāatceras, ka redzes asuma mērījums parasti notiek mākslīgos, standartizētos apstākļos, un daudzi cilvēki šo “testu noliek”. Tomēr reālajā dzīvē var gadīties braukt miglā, krēslā, tumsā apžilbt no pretim braucošas mašīnas gaismām. Tādās nestandarta situācijās redze ir daudz sliktāka nekā brīdī, kad sēžam redzes pārbaudes krēslā. Tādēļ par to, vai un kā jālieto brilles, braucot pie auto stūres, katram būtu individuāli jākonsultējas ar optometristu un, nepieciešamības gadījumā, jāizgatavo īpašas brilles tieši auto vadīšanai īpašos apstākļos.