✔Ēdiet lēnām! Smadzenes signālu par sāta sajūtas sasniegšanu saņem aptuveni 20 minūšu laikā. Tāpēc, ēdot ātri, ar steigu sniedzoties pēc papildporcijas, tūlīt pēc pamatēdiena notiesāšanas ķeroties pie deserta, apēdam lieku – aiz inerces, nevis patiesas ēstgribas.
✔ Mainiet savus ēšanas paradumus, nevis meklējiet arvien efektīvāku un efektīvāku diētu. Jēdzienam paradumi piemīt ilgmūžība, kamēr pat
visilgākajai diētai – īstermiņa raksturs.
✔ Ja, neraugoties uz labiem nodomiem un cietu apņemšanos, gadās tomēr sagrēkot un padoties kārdinājumam apēst ko neveselīgu, piedodiet sev un sāciet no jauna, nevis nolaidiet rokas un atmetiet centienus – sak’, kāda jēga, es taču tāpat nespēju sevi ierobežot.
✔ Lai mainītu savus ēšanas ieradumus, pierakstiet, ko un cik daudz ikdienā apēdat. Pat precīzi nerēķinot kaloriju patēriņu, atklāsiet, ko ēdat daudz, ko – pārāk reti vai tikpat kā nemaz, vai ēdiens nav pārāk vienveidīgs. Tāpat daudz labāk apjautīsiet, ko varat mainīt itin viegli, sevi nespīdzinot.
✔ Nesabojājiet veselīgus produktus ar ne pārāk veselīgām piedevām – salātus ar kalorijām pārbagātu vai sāli bagātīgi saturošu mērci, liesu biezpienu ar vistreknāko krējumu utt. Tipisks piemērs ir kartupeļu gatavošana. Visveselīgāk tos ēst, ceptus krāsnī ar visu mundieri vai vārītus, tad tajos būs tikai kartupeļa labums; ja cepsiet pannā, pat visveselīgākā eļļa uzņemto kaloriju daudzumu ievērojami palielinās, tāpat ja fritēsiet, tas ir, vārīsiet eļļā vai, gatavojot biezeni, kartupeļu masai pievienosiet krējumu un sviestu.
✔ Izvēlieties vairāk veselīgā, nevis mazāk neveselīgā – vairāk svaigu dārzeņu (tādu, kas jums garšo labāk, nevis ko ēdat ar piespiešanos), vairāk zivju vai liesas gaļas, mazāk kotletīšu vai karbonādes miltu un olas kažociņā, vairāk augļu, mazāk kūku un treknu, saldu desertu.
✔ Dodiet ēstgribai otro iespēju – sajūtot izsalkumu vai tuvojoties pusdienlaikam, izdzeriet glāzi ūdens. Apetīte pierims un paēdis sajutīsieties, apēdot mazāku porciju, turklāt arī šķidrumu uzņemsiet vairāk.
✔ Ēdiet regulāri – tad, kad gribas, bet kamēr nav bada sajūtas – lielā izsalkumā apēdīsiet vairāk. Strīdīgi ir ieskati par brokastīm – vieni, kam organisms mostas lēnāk, no rīta iztiek ar tēju vai kafiju un brokasto teju pusdienlaikā. Citi uzsver, ka brokastu neēšana ir nevēlama un vairo lieku kilogramu krāšanos. Ieklausieties savā organismā, pavērojiet pašsajūtu un pa laikam pārbaudiet svaru.
✔ Ja nepārvarami kārojas, izvēlieties veselīgus našķus – cepumiņu vietā apēdot kādu augli, kas satur mazāk kaloriju, saldumkāri apmierinot nevis ar treknu kūku, bet mazu (mazu!) gabaliņu tumšās šokolādes.
✔ Vienmēr izvēlieties mazāko porciju. Lai gan, visticamāk, mierīgi apēstu arī lielāku, izsalkumu remdēs arī neliela. (Un atcerieties pirmo ieteikumu!)
✔ Pilngraudu ēdiens nav modes lieta. Putra brokastīs, pilngraudu makaroni vai maize sniedz ilgstošāku sāta sajūtu.
✔ Cik iespējams bieži ēdiet mājās gatavotu ēdienu, jo tā vieglāk kontrolēt, cik daudz taukvielu, sāls vai cukura tam pievienots.
✔ Centieties ēst garšīgi – arī tad, ja ierobežojat kādu produktu patēriņu, maināt ēdiena pagatavošanas veidu, samazināt porciju, maltītei ir jāsniedz baudījums. Lietojiet vairāk zaļumu, garšaugu un garšvielu, nevis bagātīgāku aizdaru vai vairāk sāls.
Avots:
