Nesen es atklāju baisu patiesību. Man ir problēmas ar psihi, man pastāvīgi ir depresija. Ieilgušie ilgu periodi mijas ar īsiem prieka uzplaiksnījumiem.
Dažreiz man paliek tik slikti no iekšējiem pārdzīvojumiem un apātijas, ka gribas iemigt un vairs nepamosties. Mana iekšējā sāpe sagādā man tik daudz ciešanu! Nezinu, kas ar mani būtu noticis, ja nebūtu nejauši aizrāvusies ar budismu. Pateicoties šai mācībai, es uz pasauli paskatījos ar citām acīm un sapratu, ka depresija ir bezjēdzīga. Nemaz negribas tērēt savu laiku tai, ja varu baudīt dzīvi.
Kā? Tūlīt pastāstīšu, tas nav nekāds noslēpums.
Šķir tālāk, lai lasītu budistu dzīves patiesības:
