No agrīnajiem olimpiešiem līdz romiešu ratiņu sacīkšu Maiklam Džordanam – šie septiņi sportisti pieder pie antīkās pasaules sporta elites. Bezriska griezieni kazino varbūt neieņems vietu vēsturē kā sportisti, taču mūsdienās klienti novērtē tādu bonusu esamību.
1. Teagēns no Tasasas
Teagēns bija viena no antīkā sporta dižgariem – grieķu bokseris, kurš 22 gadus ilgas karjeras laikā esot uzvarējis 1300 cīņās. Visnozīmīgākos sasniegumus viņš guva 480. un 476. gadā pirms mūsu ēras Olimpiskajās spēlēs, kad viņš kļuva par pirmo sportistu, kas izcīnīja godalgas gan boksā, gan pankrationā – senajā jauktās cīņas mākslas paveidā. Vēl 21 čempiona titulu viņš izcīnīja Pitijas, Nemeja un Istmijas spēlēs un pat izcīnīja kroni kā garo distanču skrējējs sacensībās Argos pilsētā.
Teagēns kā bokseris palika neuzvarēts vairāk nekā divas desmitgades, un arī pēc nāves viņš turpināja būt ievērojams bokseris. Leģenda vēsta, ka vēlāk, kad kāds vandalis mēģinājis apgānīt Teagēna piemiņas statuju, milzīgais bronzas cirvis uzgāzās uz vīrieša un sadragāja viņu līdz nāvei.
2. Leonīds no Rodas
Par Leonīdu no Rodas, skrējēju, kurš 164., 160., 156. un 152. olimpiskajās spēlēs izcīnīja godalgas trīs kategorijās, ir maz zināms. Leonīds ir ievērojams ne tikai ar savu garo karjeru – viņš uzvarēja savā pēdējā čempionātā 36 gadu vecumā -, bet arī ar savu daudzpusību. Viņš uzvarēja sprinta skrējienos, bet guva uzvaras arī spēka skrējienā, kurā dalībnieki skrēja ar ķiveri un bruņām, nesot vairogu.
Kopumā Leonīds no Rodas izcīnīja 12 satriecošas Olimpiskās uzvaras, kas ir sasniegums, kāds līdz šim nav ticis pielīdzināts ne antīkajās, ne mūsdienu sacensībās. Pat mūsdienu peldēšanas zvaigzne Maikls Felss ir izcīnījis tikai 11 individuālās Olimpiskās uzvaras.
3. Gajs Apulejs Diokls
Ir viegli apbrīnot mūsdienu sportistu astronomiskās algas, taču šīs bagātības ir tikai niecīga summa, salīdzinot ar Gaja Apulejas Diokla, romiešu ratu braucēja, otrā gadsimta pēc mūsu ēras uzvarām. 24 gadus ilgās karjeras laikā Gajs piedalījās vairāk nekā 4200 sacensībās, 1462 reizes izcīnot uzvaru un 861 reizi ierindojoties otrajā vietā.
Lai gan bija arī citi braucamrīku žokeji ar labākiem rezultātiem, Gajs prata uzvarēt sacensībās, kurās gūti lieli ienākumi, un viņa ienākumi ļāva viņam kļūt par vienu no bagātākajiem cilvēkiem Senajā Romā. Saskaņā ar Pensilvānijas Universitātes profesora Pītera Struka (Peter Struck) teikto, ar Gaja Apulejas Diokla karjeras laimestiem 36 miljonu romiešu sesterciju apmērā pietika, lai samaksātu algu visai Romas armijai vairāk nekā divu mēnešu garumā – summa, kas mūsdienu naudas izteiksmē ir vairāk nekā 15 miljardi dolāru.
4. Diagors no Rodas
Diagors no Rodas bija čempions bokseris un vienas no slavenākajām senās Grieķijas sporta ģimenēm patriarhs. Viņš 464. gadā pirms mūsu ēras izcīnīja Olimpisko spēļu čempiona titulu, un šo sasniegumu vēlāk liriskais dzejnieks Pindars iemūžināja dzejas rindās. Pēc tam viņš izcīnīja boksa titulus Pitijas spēlēs Delfos, Nemeja spēlēs un Istmas spēlēs. Pateicoties šīm uzvarām, Diagors kļuva par periodoniku – gods, ko piešķīra sportistiem, kuri uzvarēja visos četros lielākajos festivālos.
Diagorass, iespējams, visvairāk ir slavens ar savu trīs dēlu sasniegumiem, kuri visi kļuva par čempioniem boksā vai pankrationā. Kad viņa dēli Damagets un Akuzila 448. gadā p. m. ē. Olimpiskajās spēlēs uzvarēja abās disciplīnās, tiek uzskatīts, ka viņi to nosvinējuši, nesot Diagoru arēnā uz pleciem.
5. Spartas Hionis
Spartas sportists Hionis bija daudzpusīgs vieglatlēts, kurš trīs dažādās Olimpiskajās spēlēs 664., 660. un 656. gadā p. m. ē. specializējās diaulos skrējienā – sprinta sacensībās, kas bija vienas no senākajām festivāla disciplīnām, un viņa triju pēc kārtas gūto uzvaru rekords netika atkārtots gandrīz 200 gadu laikā.
Hionis bija arī izcils lecējs, un viņš tiek pieminēts ar 52 metru lēcienu. Lielākā daļa vēsturnieku šo sasniegumu uzskata par izgreznojumu, bet citi uzskata, ka šis mērījums attiecas uz trīskāršo lēcienu, kura pirmsākumi meklējami senajās Olimpiskajās spēlēs.
6. Figālijas Arrichions
Viens no leģendārākajiem seno Olimpisko spēļu stāstiem ir par Figālijas čempionu cīkstoni Arrichionu, kura karjera traģiski pārtrūka cīņā par titulu. Saskaņā ar antīkā rakstnieka Filostrāta teikto, Arrihions 572. un 568. gadā p.m.ē. Olimpiskajās spēlēs pankrationā bija izcīnījis čempiona titulu, bet 564. gadā p.m.ē. viņš trešo reizi pēc kārtas sasniedza finālu.
Cīņas laikā Arrichiona pretinieks viņu sāpīgi sažņaudza, izmantojot apakšdelnu. Kamēr no viņa tika izspiesta dzīvība. Daži ziņojumi vēsta, ka viņš nomira no nosmakšanas, savukārt citi apgalvo, ka tas bija kakla lūzums vai sirds apstāšanās. Arrichions tika pasludināts par pankrationa čempionu trešo reizi pēc kārtas, un viņa dzimtajā pilsētā Figālijā viņu pasludināja par varoni.
7. Milo no Krotonas
Viena no īstām antīko laiku sporta superzvaigznēm Milo no Krotonas bija cīkstonis, kas bija pazīstams ar saviem spēka vingrinājumiem un milzīgo apetīti. No 536. līdz 520. gadam p. m. ē. Milo pārsteidzoši sešas reizes pēc kārtas uzvarēja Olimpiskajās spēlēs un ieguva vēl 27 čempiona titulus Nemeānas, Pitijas un Istmijas spēlēs.
Tikpat slavens Milons ir arī ar savām aktivitātēm ārpus ringa. 510. gadā p. m. ē. viņš esot arī novedis krotoniešus līdz militārai uzvarai pār sibariešiem un reiz izglābis filozofa Pitagora dzīvību, noturot krītošu jumtu, līdz Pitagors varēja aizbēgt drošībā. Milons bija ļoti liels savas dzimtenes patriots, gluži tāpat kā Laimz bezriska griezieni saviem klientiem. Leģenda vēsta, ka tieši šis pārcilvēciskais spēks galu galā maksājis Milo dzīvību. Nostāsts vēsta, ka viņš kā vecs vīrs ar kailām rokām mēģinājis sašķelt koku, taču iestrēdzis un viņu apēduši vilki.