Pirmdien, 28. janvārī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē turpināsies dalībvalstu diskusijas par ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada. Latvija joprojām prasa ES nākamajā plānošanas periodā 2021.-2027. gadā ieviest taisnīgus tiešos maksājumus, kas Latvijai būtu ES vidējā līmenī. Latvija arī iebilst pret finansējuma samazināšanu lauku attīstībai, kas ir jāsaglabā vismaz 2014.-2020. gada līmenī.
LZMP sanāksmē tiks diskutēts arī par augu izcelsmes proteīna ražošanas attīstību ES. Šobrīd ES ir liels augu olbaltumvielu deficīts. Visvairāk izplatītie ar olbaltumvielām bagātie augi ir sojas pupas, pākšaugi un eļļas augi. Atkarībā no proteīna avota ES pašpietiekamības līmenis būtiski atšķiras (rapsim 79%, saulespuķēm 42%, sojai 5%), kā rezultātā ES ik gadu importē aptuveni 17 miljonus tonnu kopproteīna. No tiem 13 miljonu tonnu ir sojas imports galvenokārt no Brazīlijas, Argentīnas un ASV, savukārt iztrūkstošais kopproteīns rapša un saulespuķu sēklu veidā pamatā tiek importēts no Ukrainas.
Lai mazinātu ES atkarību no proteīna importa, EK rosina atbalstīt proteīnaugu audzētājus, iekļaujot tos KLP stratēģiskajos plānos un izmantojot dažādus atbalsta pasākumus. Latvija atbalsta EK priekšlikumus par augu izcelsmes proteīna ražošanas attīstību ES.
ES ir jākļūst mazāk atkarīgai no ģenētiski modificētas sojas importa, nodrošinot ES audzēta augu izcelsmes proteīna pieejamību un konkurētspēju pasaules tirgū. Ņemot vērā to, ka pēc brīvprātīga saistītā atbalsta par proteīnaugiem ieviešanas kopš 2014. gada Latvijā gandrīz piecas reizes ir palielinājušās proteīnaugu aizņemtās platības, Latvija uzskata, ka šāds maksājums būtu jāturpina tiešo maksājumu ietvaros arī pēc 2020. gada.
