“Tos dažus tūkstošus saņems, te nedaudz pagrozīsies un brauks atkal atpakaļ, jo viņiem tā jau tikai tāda “piešprice”. Mēs teicām, nevajag strādāt uz tiem, kas ir aizbraukuši. Mēs teicām, ka vajag strādāt uz tiem, kas ir šeit, lai neaizbrauktu. Vajag taisīt citādāk to lietu. Visi kā viens runāja un stāstīja piemērus. Bet kurš to ir izdomājis atkal?” jautā Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats (“Savam novadam”). Arī Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs ļoti kritiski vērtē plānu ieviest reemigrantu konsultantu projektu.
“Gana muļķīgi, jo es nezinu, ko tad mēs solīsim tiem aizbraukušajiem, lai viņi ticētu, noticētu un atgrieztos. Tas būs kārtējais mīkstais projekts, kurā bezjēdzīgi iztērēta nauda. Ja viņi ir aizbraukuši un ja viņi zina, no kurienes viņi ir aizbraukuši, bet tagad atbraukt uz šejieni, es domāju, ka viņi neko labāku nesagaidīs,” uzskata Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs (“Mūsu novads – mūsu mājas – mūsu atbildība”).
Lasi arī: Skolotāji ir bezspēcīgi. Saruna ar psiholoģi Jolantu Segliņu-Gluškovu
Tomēr plānam tiek veltīti arī pozitīvi vārdi. Anglijā dzīvojošā Vera Antipova atzinīgi vērtē ideju par reemigrantu konsultantiem. Ja šāds koordinators būtu bijis jau aizvadītajā gadā, tad viņas ģimene jau tagad dzīvotu Latvijā.
„Man bija „Skype” intervija ar vienu uzņēmumu Latvijā, un mani pieņēma. Taču mēs atmetām tam ar roku, jo nezinājām, kur vērsties un ko darīt. Tā kā man ir mazs bērniņš, divarpus gadi, mēs nobijāmies, ka vairs nespētu adaptēties Latvijā pēc astoņiem nodzīvotiem gadiem Lielbritānijā. Ja būtu konsultants, tas būtu ļoti noderīgi, kur visi, kas grib atgriezties Latvijā, var bez bailēm no „a” līdz „z” visu noskaidrot, kur vērsties, kas jākārto. Ļoti daudzi cilvēki jau izkrituši no aprites.”
Lielākā daļa no pilotprojekta finansējuma – gandrīz ceturtdaļa miljona – paredzēta 15 reemigrantu konsultantu algām un projekta administratīvajām izmaksām. Iecerēts, ka līdzko kāds ārzemēs dzīvojošais izteiks vēlmi atgriezties Latvijā, konsultants pieteiks bērnudārzu, vietu skolā, sameklēs vairākus variantus mājokļa īrēšanai, piedāvās sarakstu ar darbavietām vai skaidros iespējas pašam sākt uzņēmējdarbību. “Tas cilvēks Īrijā, tas cilvēks Anglijā, gribot atgriezties, grib uzdot jautājumu par kaut ko konkrētu, viņam vienam pašam būtu jāapzvana vienā variantā 30 pašvaldības. Šajā gadījumā viņš piezvana vienam cilvēkam un izrunā vēlmes,” ideju skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.
Katram reemigrantam tiks veidots tieši viņam domāts piedāvājums. Piemēram, ja potenciālais mājās braucējs vēlēsies dzīvot Cēsīs, bet tur ilgi jāgaida rindā uz bērnudārzu, mājokļiem ir augsta īres maksa un nav pašvaldības dzīvojamā fonda, tad reemigrantu konsultants būs sagatavojis sarakstu ar virkni vēl citām pašvaldībām, kur pieejamība ir lielāka. Tas nozīmē, ka reemigrantam būs iespēja apsvērt iespēju atgriezties nevis savā dzimtajā pilsētā, bet arī vēl pilnīgi citviet.
Tikmēr 180 000 eiro no plānam atvēlētās naudas iecerēts piešķirt reemigrantiem personīgās uzņēmējdarbības sākšanai Latvijā. Katrā reģionā – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē – tiks atbalstīti četri biznesa ideju projekti, katram piešķirot 9000 eiro. Kādas reemigrantu biznesa idejas atbalstīs valsts un pēc kādiem kritērijiem, nav vēl skaidrs. Projekta virzītāji tikai vēl strādājot pie tā. “Tiks ņemts vērā ilgtspējīgums, lai nav tā, ka mēnesi strādā un pēc tam tas viss kaut kā izčab,” saka VARAM parlamentārais sekretārs.
Lasi arī: Skolotāji ir bezspēcīgi. Saruna ar psiholoģi Jolantu Segliņu-Gluškovu
Jaunā reemigrācijas plāna rezultātu pirmais izvērtējums gaidāms oktobrī. Tad arī tiks lemts, vai to turpināt nākamgad un no valsts budžeta pieprasīt jau daudz vairāk nekā šā brīža gandrīz pusmiljonu eiro.
Avots:
