Nopērkami dažāda lieluma un formu akvāriji, tie var būt taisnām vai apaļām malām. Pēdējā laikā mēdz kritizēt bumbveida formas akvārijus – cilvēkiem tas apgrūtinot pilnībā aplūkot tilpni, savukārt zivtiņas no izliektās formas sienām saņemot atraidītus viļņus, kas veicina to stresu. Lai arī kā būtu, taču maza tilpuma lodveida akvārijs izskatās labāk nekā kantains.
Miniakvāriju var izveidot paprāvā vīna glāzē. Ir pat redzēti auskari ar mazām zelta zivtiņām – tiesa, tā ir strīdīga modes kaprīze, ne akvārijs. Bet pašos lielākajos akvārijos var ievietot cilvēku ar visu viņa māju. Japānā šobrīd moderni ir tuneļveida akvāriji. Turklāt ne jau pats akvārijs ir tunelis, bet tajā tiek ievietots stikla tunelis, caur kuru, piemēram, no vienas mājas daļas uz otru pārvietoties cilvēkam. Cik tāds akvārijs izmaksā un, galvenais, cik izmaksā tā kopšana, var tikai fantazēt.
Izšķir āra un istabas akvārijus. Istabas akvārijā zivis augu gadu dzīvo vienādā temperatūrā. Āra akvāriji parasti ir flīzēti baseini vai dīķi. Gaisa temperatūrai pazeminoties, zivis ienes mājās un novieto pagrabā tvertnēs.
Populārs dalījums ir saldūdens vai jūras ūdens akvāriji. Daudzas no krāšņākajām zivju sugām dzīvo tieši sāļajā jūras ūdenī. Tomēr šie akvāriji izmaksā dārgāk, jo ūdens nomaiņa ir sarežģītāka. Patiesam dabas draugam, veidojot akvāriju, ieteicams ievērot reģiona principu. Ja zivis ir no Vidusjūras baseina, tad vēlams izmantot šim reģionam raksturīgās dekorācijas un augus, ja zivtiņas ir no Ķīnas – izmanto tur raksturīgo zemūdens ainavu, bet, ja no Brazīlijas, tad turienes augus. Tas ir pareizi ne tikai no stingri zinātniska viedokļa. Zivis un augi ir simbiotiskas radības. Sava novada augi zivju labsajūtai ir piemērotāki nekā citās klimatisko joslās un reģionos augošie, lai gan, protams, nekas ļauns nenotiek, ja augi tiek jaukti.
Arī Latvijas saldūdens zivis ir pietiekami krāšņas un izskatās labi akvārijā. Turklāt turēt sava novada zivis tagad ir sevišķi stilīgi. Īpaši audzinoši tas ir bērniem, jo satuvina viņus ar dzimto dabu. Akvārija priekšrocība ir, ka tur viegli iespējams demonstrēt savvaļas radību. Tomēr ir viena problēma – mūsu klimatiskās joslas zivis daļu gada pavada zemā ūdens temperatūrā, tādēļ vai nu akvārija ūdeni vajag dzesēt, vai ziemā tvertni nolikt vēsākā vietā pagrabā. Tur tās baro ļoti maz, jo zivis praktiski nekustas. Lai arī likums vietējās zivis neaizliedz turēt, ievērojot labturības noteikumus, tomēr par šo jautājumu der painteresēties Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldē. Jāatceras, ka MK noteikumos minēts: “Zivis tur speciāli aprīkotos akvārijos, kuros uztur attiecīgajai zivju sugai atbilstošu ūdens temperatūru, aerāciju, apgaismojumu un apdzīvotības blīvumu. Akvāriju tīra vismaz reizi divās nedēļās, ja tajā nav ierīkotas automātiskās filtrācijas sistēmas.” Katrā ziņā zivtiņu audzēšana akvārijos ir ļoti populāra, un ar to gana smalki var iepazīties dažādos forumos, piemēram, draugiem.lv, petnet.lv, akvarijs.com utt.
Gailītis vīna glāzē
Zivju turēšana ir mazliet ķēpīga lieta un sākotnējo jūsmu var ātri nomainīt vienaldzība. Tādēļ iespējams sākt ar ko vieglāku, piemēram, miniatūru akvāriju glāzes formā (daži speciālisti uzstās uz kantainu). Jo mazāks akvārijs, jo tas centīgāk jākopj, lai sagādātu zivtiņām piemērotu ūdens kvalitāti. Tomēr eksistē īpaši izturīgas zivtiņas, kas piemērotas iesācējam. Tādas ir, piemēram, atraktīvie gailīši (Betta splendens), kuru dzimtene ir Dienvidaustrumāzija. Gailītis pieder pie labirintzivīm, kam attīstījies orgāns, kas ļauj skābekli iegūt, elpojot pie ūdens virsmas. Savā dabiskajā vidē purvos, rīsa laukos, gailīši reizēm dzīvo tikai pāris centimetru dziļās bedrītēs, kurās ir maz skābekļa. Tas licis šīm zivīm pielāgoties un elpot atmosfēras gaisu. Zivtiņa ir ļoti pieticīga, tai vajag tikai nedaudz ūdens un barības. Tās mūžs ir 1 – 3 gadi, toties gailīši ir skaisti un kareivīgi. Ja parādās konkurents, gailītis sāk cīņu līdz nāvei. Brašā rakstura dēļ šīs sugas zivtiņas visbiežāk tur vienas. Dažkārt vientuļu gailīšu uzmundrināšanai akvārijā ievieto spoguli. Zivtiņa tajā saredz ienaidnieku un demonstrē visu savu krāšņumu. Gailītis pacieš tikai mātītes klātbūtni, un vēlams, lai tās būtu četras. Ja gailītis akvārijā nav viens, tad ieteicami telpu aizsedzoši ūdensaugi, kas dos iespēju vājākajam paslēpties.
Zivtiņas baro apmēram reizi divās dienās. Vislabāk gailīši jūtas 24 grādus siltā ūdenī. Daži speciālisti iesaka nevis mainīt ūdeni, bet tīrīt mazu akvāriju reizi nedēļā, saglabājot veco ūdeni un reizi nedēļā burkā ieliet glāzi nostādināta krāna ūdens. Gailīšiem ir grezns nārsts. Ikru nēršanas laikā tēviņš uzbūvē burbuļu ligzdu un aicina zem tās mātīti. Tad apvijas ap sirdsdāmu, izspiež ikrus un piestiprina katru pie burbulīša. Nārsta beigās tēviņš mātīti padzen un paliek sargāt ikrus. Lai arī gailītis var dzīvot pat vīna kausā, vislabāk viņš jutīsies aprīkotā 10 litru akvārijā ar pāris augiem, grunti un mājiņu.
Droša akvārija veidošana
Speciālisti uzskata, ka nopietns akvārijs sākas ar 150 – 200 litru tilpumu. Akvārija iegāde un komplektācija ir atbildīgs lēmums un nopietns ieguldījums, jo akvārijs, augi, zivis, kopšanas un uzturēšanas līdzekļi kopumā izmaksās ievērojamu summu. Akvārijā ir pietiekami liels ūdens daudzums, lai tas, nejauši nokļūstot uz grīdas, izraisītu zemāk dzīvojošo kaimiņu finansiāla rakstura iebildumus. Tāpēc, pērkot akvāriju, rūpīgi jāizpēta tā konstrukcija, jāpārliecinās, vai nav plaisu vai burbuļu. Turklāt tā ir stikla konstrukcija, un pietiek krāvējam būt nedaudz neuzmanīgam…
“Kas akvārijs atnests mājās, to novieto uz pāris avīzēm un ielej tajā trīs litrus ūdens. Ja akvārija dibenā ir spraugas, sūci diezgan ātri varēs manīt. Tad akvāriju piepilda līdz paredzamajam tilpumam un divas stundas nogaida avārijas glābšanas režīmā, ja nu kas notiek. Tikai tad var uzskatīt, ka akvārijs ir izturējis pārbaudi, un to uzpildīt,” skaidro Ilze Dunce, Rīgas Zooloģiskā dārza Abinieku nodaļas vadītāja.
Veikalā var iegādāties gatavus akvārijus, tomēr iespējams pēc speciāla pasūtījuma izgatavot tvertni precīzi pēc iecerētiem izmēriem. Tādējādi izdosies pieskaņoties gan īpašnieka vēlmēm, gan dzīvokļa interjeram. Piemēram, populārs ir akvārijs vecā durvju ailā Tas ir sienas biezumā, ap 90 cm platumā, augšā atrodas gaismas, apakšā skapītī paslēpta automātika. Pasūtot iegūst precīzu izmēru un vajadzīgā biezuma stiklu, turklāt meistars atved, uzstāda un veic remonta darbus.
“Modē nākuši mazi – 12 litru tilpuma – jūras akvāriji, kurus izgatavojam pēc pasūtījuma,” min fauna.lv meistars Jurijs Zotovs.
“Liela akvārija uzturēšana ir sarežģīts darbs, kuru vislabāk veic speciālisti. Mūsu firma šādu pakalpojumu piedāvā, un reizi mēnesī pie klienta dodas eksperts, kas visu sakārto. Tāpat mums ir zivju viesnīca, kurā kopjam mājas zivis laikā, kad to īpašnieki izbraukuši,” stāsta Jevgēnijs Vetrovs akva.lv direktors.
Avots:
