2018. gadā bruto darba samaksa pārsniedza zīmīgo 1000 eiro atzīmi un veidoja 1004 eiro. Gada laikā tā kāpusi par 8.4% jeb 78 eiro. Turklāt pieaugums bija vērojams visās jomās. Pozitīvo virzību dažādās atalgojumu grupās apliecina arī bruto darba samaksas mediānas kāpums par 9.5%, kas pērn veidoja 774 eiro.
Straujš algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Centrāl un Austrumeiropas valstīs, kurās atalgojuma kāpums ir līdzīgs vai pat straujāks. Tas parāda, mūsu uzņēmēji nav unikālā situācijā, bet, ka pieaugoša izmaksu spiediena apstākļos atrodas viss reģions. Tādejādi, pat, ja ekonomikas izaugsme palēnināsies, augstā jaudu noslodze un demogrāfiskās tendences darba devējiem lielu atslodzi nesniegs. Lēnīgais investīciju apjoms nozīmē, ka straujais algu kāpums turpinās noēst peļņu. Aktivizēsies ārvalsts darbinieku piesaistīšana un darba devēju konkurence par darbiniekiem. Lai mazinātu spiedienu, aktīvi būs jāstrādā pie darbības optimizācijas un efektivizācijas.
Darba samaksas pieaugums bez lieliem izņēmumiem nozaru vidū turpināsies, kaut var parādīties krasākas atšķirības tempos. Šogad pieauguma temps varētu nedaudz palēnināties un būt ap 7%, bet bruto darba samaksa pietuvosies 1100 eiro. Uzmanības centrā būs būvniecība un veiksmīgi darbojošies uzņēmumi jebkurā nozarē, kas stiprinās savu konkurētspēju, kā arī sektori, kuri konkurē savā starpā, piemēram, tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumi. Nozīmīgs spiediens būs ne tikai privātajā, bet arī sabiedriskajā sektorā un valdībai nāksies uzturēt reformu gaitu, lai mazinātu spiedienu uz budžetu.
Kā rāda būvniecības sektors, daudzi uzņēmēji nonākuši finansiālās problēmās straujo izmaksu kāpuma dēļ. Tādēļ ikviens pieaugums jāvērtē no tā, cik tas ir samērīgs ilgtermiņā, jo pazīmes noteiktos segmentos atgādina iepriekšējās krīzes pirmsākumus. Protams, ka individuālā līmenī, šādi riski kādu maz uztrauc un situācija darba tirgū nosveras arvien vairāk par labu darbiniekiem. Jāpiezīmē, ka atalgojuma pieaugums nebūs visaptverošs un darba devējam pienākumu uzliekošs. Dažādas aptaujas liecina, ka darba samaksu parasti plāno 40-50% aptaujāto uzņēmēju, kas arī nosaka kopējās tendences virzību. Nīgrs noskaņojums būs sabiedrības daļās, kur kāpums būs minimāls, vai tāds izpaliks. Īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas tik rožainas nav. Rezultātā jāpalielinās darbinieku migrācijai. Lielākās cerības uz algu pieaugumu var lolot jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti, lai gan tas atkarīgs gan no uzņēmēju spējas šādu kāpumu nodrošināt, gan darbinieku spējas kāpumu pamatot.
