Lielākais vairums jeb 90% Latvijas vecāku atzīst, ka ir saskārušies ar situācijām, kad nezina, kur atrodas viņu atvases, jo ar viņām nav iespējams sazināties. Savukārt drošības riski, kas, domājot par bērnu drošību, vecākus uztrauc visvairāk, ir svešinieku radīti apdraudējumi, bērnu pārgalvīgie lēmumi, kas vairumā gadījumu saistīti ar noteikumu neievērošanu, un noklīšana sabiedriskās vietās, liecina mobilo sakaru operatora BITES un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” veiktās aptaujas* dati.
Bērni ir ļoti aktīvi un zinātkāri. Viņi uztver pasauli savādāk nekā pieaugušie. Tieši tāpēc vecākiem, runājot ar atvasēm par dažādām tēmām, tostarp personīgo drošību, nereti šķiet, ka bērni viņus nedzird. Tomēr mācīt bērnus atpazīt dažādus drošības riskus un pareizi rīkoties, nokļūstot bīstamās, bailīgās situācijās, ir ļoti svarīgi.
Jautāti, kā ikdienā rūpējas par bērnu drošību, 86% vecāku atzīst, ka preventīvi māca bērniem, kā identificēt dažādus drošības riskus un kā no tiem izvairīties. Piemēram, kā rīkoties situācijā, kad svešinieks aicina doties līdzi, cik tālu drīkst doties ārpus mājas, ko darīt, ja esi apmaldījies u.c. Savukārt teju 70% respondentu māca atvasēm arī to, kur un kā vērsties pēc palīdzības dažādās situācijās, piemēram, piezvanīt 112, uzrunāt garāmgājējus u.tml.
“Lai bērni sadzirdētu vecākus un atcerētos dzirdēto, tas ir jādara gudri. Ar mērķi aktualizēt bērnu drošības jautājumus, kopā ar Valsts policiju un psihologiem vēlamies aicināt sabiedrību paskatīties uz drošību no bērnu skatu punkta. Tas ir jo īpaši svarīgi vasarā, kad bērni vairāk laika pavada savā nodabā,” norāda BITES Mārketinga direktore Diāna Šmite.
Bērni rīkojas spontāni un ir viegli ietekmējami
Bērnu psihologi norāda, ka bērniem vecumā no 5 līdz 10 gadiem raksturīga vēlme ne tikai uzzināt ko jaunu, bet arī pašiem visu izmēģināt un piedzīvot. Bērnu uzvedība ne vienmēr ir vienkārši prognozējama, turklāt viņi savas rīcības sekas sāk apzināties tikai ap 7 gadu vecumu – šī prasme pilnveidojas soli pa solim, cilvēkam pieaugot. Līdz tam bērni ir viegli ietekmējami, tāpēc viņiem nepieciešama pastiprināta uzraudzība.
“Mēs, vecāki, bieži aizmirstam, ka bērni nav mazi pieaugušie. Viņu domāšana un uzvedība dažādos vecumposmos atšķiras. Taču to lielā mērā ietekmē vecāku attieksme, kā arī vienaudži. Piemēram, bērns, kurš ikdienā saņem maz uzmanības – kuru slavē maz, bet strostē regulāri, drīzāk pakļausies cilvēkiem, kuri viņu slavē, uzmundrina, nekā bērns, kurš ikdienā saņem atzinību un uzmanību pietiekami,” skaidro bērnu psiholoģe Inese Elsiņa.
Bērni mācās no reāliem piemēriem
Eksperti norāda, ka, runājot par drošību, ir jāatceras, ka bērni dažādas lietas vislabāk apgūst caur praksi, nevis teoriju, tostarp spēlējot spēles un pildot uzdevumus. Tāpēc vecākiem ikdienā ir jārāda atvasēm savs pozitīvais piemērs – braucot ar riteni, vienmēr jālieto ķivere, iela jāšķērso tikai tam paredzētajās vietās, ar vērtīgām lietām nav jālielās publiski u.tml.
Īpaši efektīvi ir reāli piemēri par to, kādas sekas var būt tai vai citai rīcībai dažādās situācijās, jo bērniem ir spilgta iztēle. Tajā pašā laikā nav vēlams izmantot iebiedēšanas politiku, jo ar to var panākt pretēju efektu.
“Piemēram, daudzi vecāki pieļauj nopietnu kļūdu, draudot bērniem situācijās, kad viņi neklausa, ar policistu, kurš atnāks un aizvedīs blēņdari prom uz mežu. Bērniem ir jāmāca, ka policists ir draugs un palīgs, kuram var un vajag uzticēties, lai, nokļūstot bīstamās situācijās, viņi nebaidās vērsties pie likumsargiem un lūgt palīdzību,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Tehnoloģijas atvieglo bērnu pieskatīšanu
Domājot par bērnu pieskatīšanu, vecāki saskaras ar realitāti – viņiem ir darbs un dažādi ikdienas pienākumi, kas neļauj būt līdzās atvasēm 24 stundas diennaktī. Tāpēc pieaugušie meklē iespējas parūpēties par bērnu drošību attālināti. Piemēram, teju 60% aptaujāto vecāku atzīst, ka justos ievērojami drošāk, ja vienmēr zinātu, kur konkrētajā brīdī atrodas viņu atvases.
“Pasaule kļūst aizvien dinamiskāka, tāpēc drošības risku kļūst vairāk, attiecīgi – ar preventīvu bērnu izglītošanu vairs nepietiek. Domājot par bērnu drošību, ir jāmeklē kompleksi risinājumi. Šeit var lieti noderēt mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, bērnu drošības pulksteņi, atslēgu piekariņi un mobilās aplikācijas, kurās iestrādāta izsekošanas funkcionalitāte, tāpēc atvases ikdienas gaitām var sekot attālināti. Šādus risinājumus bērnu pieskatīšanai izmanto katrs ceturtais aptaujātais, bet 49% vecāku atzīst, ka labprāt tās izmēģinātu,” norāda Šmite.
Novērojumi liecina, ka pirmskolas un sākumskolas pirmo klašu skolēnu vecāki biežāk dod priekšroku bērnu drošības pulksteņiem. Piemēram, “MyKi Watch” un “MyKi Touch”, kas ļauj noteikt bērna atrašanās vietu reāllaikā īpaši šim mērķim paredzētā mobilajā aplikācijā un nodrošina saziņu – iespēju zvanīt, sūtīt balss paziņojumus. Ārkārtas situācijām paredzēta SOS poga. Līdzko tā ir nospiesta, vecāki saņem ziņu, ka bērns nokļuvis nelaimē, kā arī pulkstenis automātiski viņiem zvana. Atverot aplikācijā karti, iespējams apskatīties aptuveno vietu, no kuras ziņa nosūtīta.
Savukārt pusaudžu vecāki biežāk izmanto mobilās aplikācijas, piemēram, “Family Tracker” vai “Family Locator”, kas ne vien nodrošina bērnu un vecāku saziņu tiešsaistē, bet arī ļauj noteikt bērna (precīzāk – viņa mobilā telefona) atrašanās vietu kartē. Atsevišķās aplikācijās ir arī SOS funkcija. Bet Valsts policijas izstrādātā risinājuma “Mana drošība” lietotājiem ir iespēja veikt ārkārtas zvanu un nosūtīt precīzas savas atrašanās vietas koordinātes operatīvajiem dienestiem.
“Nav tādas receptes bērnu drošībai, kas derētu visiem. Tāpēc vecāki nedrīkst paļauties uz to, ka visus aktuālos drošības jautājumus bērniem iemācīs skolā. Arī viņiem pašiem ir jāstāsta atvasēm, kā pareizi šķērsot ielu un kāpēc braucot ar riteni ir jālieto ķivere, kā droši pavadīt brīvo laiku u.tml. Papildu drošībai noteikti ir vērts izmantot arī mūsdienu tehnoloģijas, kas sniedz gana plašas iespējas, lai vecāki, domājot par bērnu drošību, justos daudz mierīgāk,” tā Krapsis.
* Aptauja veikta sadarbībā ar “Norstat Latvija” 2018.gada jūnijā, aptaujājot 515 Latvijas iedzīvotājus, kuriem ir bērni vecumā no 5 līdz 10 gadiem.
Par BITI
BITE jau vairāk nekā desmit gadus nodrošina Latvijas iedzīvotājiem mūsdienīgus, inovatīvus, viņu vajadzībām atbilstošus mobilo sakaru pakalpojumus. Tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā uzņēmums ik gadu investē aptuveni 10% apgrozījuma. Šobrīd BITEI visā Latvijā ir vairāk nekā 750 bāzes stacijas un 38 klientu apkalpošanas centri. BITES 4G tīkla pārklājums veido 98% Latvijas teritorijas, bet jaudīgais BITES 4G internets ir pieejams jau 99% valsts iedzīvotāju.
