Izdzirdot no ārsta vārdu “vēzis”, cilvēki dažkārt pat paģībst. Un nav jau nekāds brīnums, jo vairākums ļaužu joprojām uzskata, ka onkoloģiska saslimšana ir kā nāves spriedums, kas nav apžēlojams. Taču patiesībā saslimušajam ir visas izredzes iziet no šīs situācijas kā uzvarētājam. Vēl vairāk – ievērojot virkni rekomendāciju, slimību var novērst un nepieļaut.
Ar nožēlu jāatzīst, ka mūsdienās cilvēks nepārtraukti ir pakļauts sitienam: onkoloģisko saslimšanu var izprovocēt ļoti daudz faktoru, kurus sauc par kancerogēniem.
Uz organismu iedarbojas holesterīna oksidēšanās produkti, ko satur dzīvnieku izcelsmes tauki, benzopirēni – vielas, kas lielā daudzumā ir visos kūpinājumos, arī starojums, ko mēs mikrodevās saņemam rentgena un fluorogrāfijas laikā, no ieslēgta datora un mobilā telefona (ar gadiem šis starojums uzkrājas šūnās un izraisa to mutāciju).
Vēzi var izraisīt cilvēka papilomas vīruss vai vīrushepatīts B, ciroze, cukura diabēts, ateroskleroze, liekā ķermeņa masa…
Ārsti vai vienā balsī apgalvo: katrs no šiem faktoriem pats par sevi, protams, nav bīstams, bet, ja tie apvienojas vienā veselā, audzēja attīstības iespējamības risks pieaug desmitiem reižu.
Pilnībā izvairīties no jau zināmajiem un vēl neatklātajiem kancerogēnajiem faktoriem praktiski nav reāli, un tas savukārt ir iemesls, kura dēļ riska grupā nonāk ļoti daudzi. Tāpēc nepieciešams ievērot pavisam vienkāršus profilakses nosacījumus. Īpaši tas attiecas uz tiem, kuru ģimenēs kāds ar vēzi slimojis: smagā slimība nereti mēdz būt arī iedzimta.
Lasi vēl: Šis daudz efektīvāk par ķīmijterapiju nogalinās vēža šūnas – īsts brīnumlīdzeklis!
Šķir nākamo lapu un lasi astoņus “pretvēža baušļus”!
