Rudenī, tāpat kā dabā, cilvēka organisms jūt, ka košo un raibo vasaru nomaina lietaināks un drūmāks laiks. Kad dienas kļūst īsākas un tumšākas, jācenšas pēc iespējas vairāk uzturēties saules gaismā. Ja debess spīdeklis paslēpies, to var aizstāt ar mākslīgo apgaismojumu – lampām. Rudenī nevajadzētu taupīt, izvēloties mazāk jaudīgas spuldzītes, bet mājās un darba vietā nodrošināt maksimāli daudz gaismas. Vakarus omulīgus var padarīt ar svecēm, kas dos gan gaismu, gan patīkamu noskaņojumu.
Laikam kļūstot tumšākam un vēsākam, vairāk gribas gulēt. Cilvēkam jārūpējas par savu fizisko labsajūtu, jo no tā, kā viņš būs izgulējies un paēdis, būs atkarīgi darba rezultāti un savstarpējo attiecību kvalitāte.
Cilvēku ietekmē arī nogurums, stress, sastrēgumi. Tas viss var vājināt imūnsistēmu un veicināt saaukstēšanos. Uzturā jālieto daudz svaigu produktu – dārzeņi, āboli, bumbieri, kas rudenī ir plaši pieejami, un galvenais, lai tie būtu vietējie produkti, kas dos vairāk enerģijas. Ēdienkartē jāietver pietiekami daudz zaļumu, katru dienu jālieto salāti, spināti, ziedkāposti, galviņkāposti, brokoļi, burkāni, obligāti arī pākšaugi – zirņi un pupiņas, bet gaļu var aizstāt ar zivīm.
Viens no variantiem, kā cilvēki mēģina tikt galā ar neapmierinātību, ir dažādas apreibinošas vielas, kā arī pārmērīga ēšana. Taču tas nav risinājums – piemēram, alkohols ir depresants, kas sniedz pagaidu eiforiju, bet pēc tam situācija kļūst vēl smagāka. Arī pēc negausīgas ēšanas stāvoklis kļūst smagāks šā vārda tiešā nozīmē.
Lai cik drēgns, tumšs vai nomācošs būtu rudens, psihologi tomēr iesaka šajā gadalaikā saskatīt skaisto un pozitīvo. Aktīvas kustības ir viens no nosacījumiem, lai izvairītos no sirds un As**svadu slimībām un rudens nomāktības, kā arī uzlabotu imunitāti. Darāmā netrūkst arī šajā gadalaikā – dārza darbi, lapu talkas, taču svarīgi ievērot mērenību, lai izvairītos no muguras vai muskuļu sāpēm. Lai sevi nesavainotu, ceļot smagumus, uzmanība jāpievērš mugurai, tāpēc jāietupjas ceļu locītavās un darbs jāveic ar taisnu muguru.
Vai tiešām depresija?
Ja slikts garastāvoklis un nomāktība ilgst vairāk nekā divas nedēļas, nevajag mocīties pašpārmetumos par savu nevarību, bet gan doties pie ārsta, lai noskaidrotu īsto cēloni. Ja tā tiešām ir depresija, var palīdzēt medikamenti. Tāpat kā citu slimību gadījumā, arī uz depresiju attiecināma visiem zināmā patiesība – jo ātrāk diagnosticē un sāk ārstēt, jo labāki rezultāti.
Avots:
