Eksperti: Bērnu veselības pamatā vecāku vērība un vēlme izglītoties

Atzīmējot Starptautisko bērnu vēža dienu, tika rīkota nozares profesionāļu diskusija, lai pārrunātu bērnu onkoloģisko saslimšanu diagnostikas iespējas Latvijā, ārstēšanai un rehabilitācijai nepieciešamā finansējuma pieejamību, efektīvākos risinājumus bērnu ārstēšanai, kā arī lielākos vecāku izaicinājumus, saskaroties ar bērnu onkoloģiskajām slimībām. Diskusiju organizēja BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu.

Ārstniecības iespējas attīstās ļoti strauji

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) reanimatologs Pēteris Kļava, skaidrojot esošo situāciju onkoloģisko slimnieku ārstēšanā, uzsver, ka Latvijā pēdējo 30 gadu laikā ir noticis milzīgs attīstības lēciens. Reanimatologs atceras, ka 1980. gadu beigās ļoti daudzus bērnus nevarēja izārstēt zināšanu un aprīkojuma trūkuma dēļ, bet mūsdienās Latvijā šīs pašas slimības tiek izārstētas dažu stundu laikā. BKUS Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja Ilze Apine piebilst, ka pašreizējā situācija Latvijā kopumā ir laba, jo ir pieejama augsta līmeņa diagnostikas un skrīninga aparatūra, kā arī pakāpeniski palielinās speciālistu skaits, kas var izmeklēt un ārstēt bērnus. Abi speciālisti ir vienisprātis, ka bērnu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanā būtisks faktors ir finansējuma pieejamība, jo tas ļauj ārstēšanā iekļaut inovatīvas terapijas un veidot arī ilgtermiņa starptautisko sadarbību, kas palīdz ārstēt pacientus ar ļoti retām slimībām.

Pieredzes paplašināšana starptautiskā līmenī

BKUS hematoonkoloģe Žanna Kovaļova atklāj, ka gada laikā Latvijā vidēji 40-50 bērniem tiek diagnosticētas onkoloģiskas saslimšanas. Speciāliste norāda, ka vairumā gadījumu bērnu ārstēšanas process notiek Latvijā, tomēr katru gadu ir 3-5 gadījumi, kad bērniem tiek diagnosticētas ļoti retas un unikālas slimības. Tādēļ BKUS mērķtiecīgi veido starptautisko sadarbību ar ārvalstu klīnikām un laboratorijām, lai notiktu pieredzes apmaiņa un bērni saņemtu medicīnisko palīdzību ar ārvalstu speciālistu starpniecību. Nacionālā veselības dienesta (NVD) Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena skaidro, ka gadījumos, kad ārstēšanu nav iespējams nodrošināt Latvijā un attiecīgi BKUS ir izsniegusi ārstu speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību saņemt veselības aprūpes pakalpojumu ārvalstīs, tad bērnu vecāki tiek aicināti ar iesniegumu vērsties NVD. Tālāk iestādes speciālisti operatīvi izskatīs iespēju apmaksāt ārstēšanu par valsts budžeta līdzekļiem.

Sekmīgas ārstēšanas atslēga – starpdisciplināra pieeja

Ž. Kovaļova norāda, ka gan pasaules, gan Latvijas medicīnā aizvien vairāk nostiprinās starpdisciplināra pieeja, vienkopus pulcinot dažādu jomu speciālistus. Hematoonkoloģe uzsver, ka šāda pieeja ir sevišķi nepieciešama gadījumos, kad ir iesaistītas unikālas un ļoti retas slimības, tostarp arī onkoloģiskās saslimšanas. Radiologu, histologu, patologu un intensīvās terapijas ārstu iesaiste onkoloģisko slimību ārstēšanas procesā ļauj precīzāk raksturot audzēja pazīmes un izvēlēties atbilstošāko bērnu ārstēšanas terapiju. Starpdisciplinārās ārstēšanas nozīmi un ieguvumus izceļ arī I. Apine. Viņa pauž viedokli, ka, raugoties no pacientu ērtības un izmaksu viedokļa, ir svarīgi, lai visi ārstēšanā iesaistītie speciālisti būtu pieejami vienuviet un informācijas apmaiņa būtu pēc iespējas ātrāka, jo onkoloģisko slimību ārstēšanā viens no izšķirošajiem faktoriem ir laiks un operatīva rīcība.

Izglītošana kā bērnu veselības priekšnosacījums

BKUS reanimatologs P. Kļava skaidro, ka viens no būtiskākajiem aspektiem bērnu slimību identificēšanā ir vecāku informētība un izglītotība. Reanimatologs norāda, ka valstij ir jārūpējas par zinātnes un intelekta attīstību, lai jaunākos zinātnes sasniegumus varētu pārnest uz medicīnu un onkoloģisko slimību efektīvāku ārstēšanu, savukārt vecāku uzdevums ir aktīvi iesaistīties bērnu izglītošanā un sekot līdzi bērnu attīstībai un simptomiem, kas varētu signalizēt par iespējamu saslimšanu. Izglītošanas nozīmi izceļ arī BENU Aptieka Latvija Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, kas, balstoties uz aptieku tīkla farmaceitu izklāstīto pieredzi, pauž pārliecību, ka vecāki pakāpeniski kļūst izglītotāki, aizvien lielāku uzmanību pievēršot bērnu uztura paradumiem, dzīvesveidam un regulāriem ārsta apmeklējumiem.

Vecākiem – apjukums, informācijas trūkums un emocionālā atbalsta meklējumi

Bērnu mammas Andžela Daļecka un Mareta Bērziņa-Meirāne, kuras savās ģimenēs ir pieredzējušas bērnu saslimšanu ar onkoloģiskajām slimībām, ilgstošu ārstēšanos un neziņu par nākotni, uzsver, ka Bērnu slimnīcas fonds piedāvā plašu atbalstu bērnu onkoloģisko slimību ārstēšanā, sedzot PET/CT un citu izmeklējumu izmaksas, kā arī tulkošanas, transporta un citus ar ārstēšanu saistītus izdevumus, kurus nesedz valsts. M. Bērziņa-Meirāne norāda, ka, atklājot onkoloģisku saslimšanu bērnam, vecākiem iestājas šoks un apjukums, jo sākotnēji trūkst informācijas par to, kas ir šāda veida saslimšana, kā un cik ilgi norit ārstēšanās process un kādas sekas tas var radīt nākotnē. Kā arī ļoti nepieciešams ir psiholoģiskais un emocionālais atbalsts. A. Daļecka atklāj, ka onkoloģisko pacientu vecāki bieži izjūt nepieciešamību sazināties, dalīties pieredzē un zināšanās ar līdzīgā situācijā nonākušajiem, bērnu vecāki ne vienmēr zina, kur šādu atbalstu meklēt, tādēļ Bērnu slimnīcas vecāku padome veido atbalsta programmu Ģimene ģimenei, kurā apkopoti to vecāku kontakti, kuri ir gatavi sniegt atbalstu citiem, caur sevis gūto pieredzi un zināšanām. Abas mammas ir vienisprātis, ka caur atbalsta programmu Ģimene ģimenei ir iespēja gūt ne vien praktiskus ieteikumus bērna ārstēšanā, bet arī saņemt emocionālo un psiholoģisko atbalstu, kas ilgstošajā ārstniecības procesā ir sevišķi nepieciešams.

Jauni risinājumi vecāku emocionālajam atbalstam

Reanimatologs P. Kļava norāda, ka lielākā daļa sūdzību rodas tādēļ, ka nav ticis pietiekoši atbildēts uz pacientu, tostarp vecāku, jautājumiem. Šī iemesla dēļ reanimatologs aicina vecākus sekot ASV labajai praksei, dibinot, piemēram, Baltijas fondu vai forumu, kur vecāki regulāri tiekas, dalās ar pieredzi, meklē finansējumu, piesaista psihologus un sniedz savstarpēju atbalstu, lai kopīgi pārvarētu bērnu onkoloģisko saslimšanu radītos pārbaudījumus. Savukārt Bērnu slimnīcas fonda izpilddirektore Ieva Lejniece norāda, ka, rūpējoties par bērnu vecāku psiholoģisko, un emocionālu labsajūtu, BKUS ir iecerēts radīt jaunu pozīciju – izglītības māsa, kuras galvenie pienākumi būtu – dialoga veidošana, informatīvā un skaidrojošā atbalsta nodrošināšana starp vecākiem un medicīnas personālu.

Diskusija, atzīmējot Starptautisko bērnu vēža dienu, tika rīkota kampaņas „Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU!” ietvaros. Šo kampaņu jau otro gadu, savstarpēji sadarbojoties, organizē BENU Aptieka un Bērnu slimnīcas fonds. Pērn kampaņas ietvaros saziedotie līdzekļi snieguši iespēju palīdzēt 50 onkoloģijas pacientiem.

Visu diskusiju iespējams noskatīties sekojot saitei: https://www.facebook.com/BENUAptieka/videos/370872000133067/

BENU Aptiekas ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā. BENU Aptieku tīkls ir viens no vadošajiem zāļu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā, kas apvieno vairāk nekā 73 aptiekas visos lielākajos valsts reģionos. BENU Aptiekās Latvijā strādā vairāk nekā 400 darbinieku.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru