‘
Psihoterapeiti, klīniski sociālie darbinieki un Ziemeļaustrumu universitātes pasniedzēji saka, ka galvenais, lai izaudzinātu garīgi spēcīgus bērnus, ir nevis pasargāt viņus no visām problēmām, bet gan iemācīt viņiem, kā ar tām tikt galā
Eksperti dalījās ar ar vienu no labākajiem veidiem, kā stiprināt psihi. Eksperte skaidro, ka vēlme pasargāt bērnu no diskomforta ir dabiska. Taču, kad vecāki uzņemas atbildību par bērna jūtu pārvaldīšanu, viņi netīšām atņem saviem bērniem iespēju attīstīt svarīgas prasmes, lai pārvarētu dzīves kāpumus un kritumus. Tā vietā, lai mācītos paši tikt galā ar neapmierinātību vai vilšanos, bērni iemācās paļauties uz citiem, lai šīs smagās sajūtas izzustu. Bērnam ir jāļauj uzņemties atbildību par savām emocijām.
Bērniem ir nepieciešamas iespējas praktizēties tikt galā ar nepatīkamām emocijām. Tāpēc ir nepieciešams sniegt viņiem padomus, bet tajā pašā laikā nedarīt visu darbu viņu vietā. Ļaujot bērniem uzņemties atbildību par savām jūtām, vecāki viņus veido par spēcīgām, spējīgām personībām.
Nav jākļūst par bērna “emocionālo menedžeri”. Pārmērīga emociju pārvaldīšana bieži sākas ar labiem nodomiem, bet ātri vien kļūst par uzvedības modeli, no kura ir grūti atteikties, un tas ilgtermiņā kaitē bērnu garīgajai veselībai. Pētījumi liecina, ka bērni, kuri paši nemācās regulēt emocijas, biežāk cieš no trauksmes, impulsivitātes un pat sociālām problēmām.
Lūk, kādas kļūdas pieļauj vecāki, pildot “emociju vadītāja” lomu
1. Dara visu iespējamo, lai novērstu bērna uzmanību, kad viņš ir satraukts, – joko vai dāvā īpašu kārumu. Lai gan tam ir īstermiņa efekts, tas māca bērnu izvairīties no nepatīkamām emocijām, nevis tikt ar tām galā.
2.Iejaucas situācijā, lai nomierinātu bērnu. Lai gan daļa no vecāku pienākumiem ir nomierināt bērnu, pastāvīga iejaukšanās var neļaut bērnam apgūt nomierināšanas paņēmienus.
3.Iejaucas pārāk drīz jeb ātri. Ja bērns spēles laikā pauž neapmierinātību vai kļūdās, nesteidzieties iejaukties, pirms viņam ir iespēja tikt galā ar situāciju. Tas var traucēt bērniem attīstīt problēmu risināšanas prasmes.
Spēcīgas emociju regulēšanas prasmes nenozīmē, ka bērni neizjutīs skumjas, dusmas vai neapmierinātību. Taču viņi būs labāk sagatavoti patstāvīgi tikt galā ar dzīves izaicinājumiem.
Viņi iegūs šādas priekšrocības:
1.Labākas problēmu risināšanas prasmes: bērniem būs vieglāk saglabāt mieru, atrodoties grūtībās, kas palīdzēs viņiem skaidri domāt un efektīvi risināt problēmas.
2.Spēcīgākas attiecības: viņi biežāk spēs veselīgi paust savas jūtas un labāk izprast, kā jūtas viņu draugi, tādējādi viņiem būs vieglāk atrast kopīgu valodu un iemācīties veidot spēcīgākas draudzības.
3.Pētījumi liecina, ka emocionālā regulācija ir saistīta ar augstāku sniegumu un panākumiem mācībās. Ja bērni agrīni iemācās pārvaldīt spēcīgas jūtas, saskaņā ar pētījumiem ir mazāka iespējamība, ka vēlāk dzīvē viņiem attīstīsies trauksme vai depresija.
Palīdzēt bērnam pārvaldīt savas jūtas nenozīmē būt “vienaldzīgam” vecākam. Tas nozīmē atbalstīt savu bērnu un ticēt viņa spējai tikt galā ar emocionālajiem satricinājumiem, ko sagādā dzīve. Atlaižot kontroli un ļaujot bērnam stāties pretī savām emocijām, vecāks palīdz bērnam attīstīt iekšējo spēku, kas nodrošinās panākumus visās dzīves jomās.
Lūk, kā to darīt:
1.Modelējiet veselīgas pārvarēšanas prasmes
Bērni mācās, vērojot pieaugušos sev apkārt. Kad vecāks jūtas pārņemts, viņam ir jāparāda bērnam, kā ar to tikt galā. Parādot paradumus, palīdzēsiet viņiem labāk izprast emocijas un parādīsiet, ka viņi var ņemt savas jūtas savās rokās.
2.Normalizējiet sarežģītas jūtas
Tas nozīmē pārliecināties, ka bērns zina, ka ir normāli būt skumjam, dusmīgam vai baidīties. Tā vietā, lai uzskatītu šīs emocijas par “sliktām”, bērniem ir jāiemāca tās uztvert kā signālus. Jūs varat pateikt bērnam, ka ir normāli justies skumjam, ja kaut kas nenotiek tā, kā jūs vēlaties.
3.Veiciniet problēmu risināšanu
Kad bērns saskaras ar emocionālu šķērsli, jums nav jāsteidzas to atrisināt viņa vietā. Tā vietā jums ir jāvirza emocijas vajadzīgajā virzienā. Lai to izdarītu, varat mēģināt teikt: “Es redzu, ka tu šobrīd esi ļoti satraukts. Kā jūs domājat, ko mēs varētu darīt, lai situācija uzlabotos?”. Sākumā bērniem var nebūt visu atbilžu, taču ar laiku viņi pie tām nonāks.
4.Māciet emocionālās prasmes
Jums ir jāpalīdz bērnam izveidot emocionālo prasmju kopumu, lai pārvaldītu jūtas. Atkarībā no viņa vecuma un vēlmēm tā varētu būt dziļa elpošana, zīmēšana, žurnāla rakstīšana vai īsa pastaiga. Lai šīs tehnikas kļūtu ierastas, eksperts iesaka tās praktizēt kopā.
5.Atzīstiet jūtas, vienlaikus mācot sociāli pieņemamu uzvedību
Kad bērns pārdzīvo sabrukumu, jūs varat atzīt viņa emocijas, vienlaikus saglabājot uzvedības robežas. Ja viņš traucē vai sāpina citus, varat viņam pateikt, ka ir labi justies satrauktam, bet nav pieņemami uzvesties.
Pēc tam ir vērts pārorientēt bērnu uz pārvarēšanas tehnikām, pie kurām bērni ir strādājuši. Piemēram: “Es redzu, ka tu šobrīd esi satraukts. Tas ir normāli. Kā tu domā, kāds līdzeklis varētu palīdzēt?”. Šāda pieeja demonstrē empātiju, vienlaikus veidojot bērnu patstāvību.
Lasi vēl: Noskaidro vai tev piemīt neparastas spējas vai īpaša jūtība, ko nemaz neapzinies
6.Atzīstiet un uzslavējiet bērna panākumus
Kad vecāks pamana, ka bērns pats tiek galā ar savām emocijām, tas ir jāatzīst. Piemēram: “Man patīk, kā tu paņēmi pauzi, kad esi dusmīgs” vai ”Es priecājos, ka tu man varēji pastāstīt, ka uztraucies par šo pārbaudījumu. Tas ir lieliski.” Pozitīvs pastiprinājums patiešām palīdz viņiem turpināt darboties.
Vecāki bieži vien aizdomājas, vai viņi rīkojas pareizi attiecībā uz saviem bērniem. Iepriekš vecāku audzināšanas eksperti intervēja jaunos uzņēmējus un viņu vecākus, lai noskaidrotu, kā viņi audzina savus bērnus. Viņa atklāja, ka vairums vecāku ir paveikuši lielisku darbu, taču daudzi atzina, ka, ja būtu iespējams atgriezties pagātnē, viņi rīkotos citādi.