Endlers: Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām un iedzīvotāju nabadzībai

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī – iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Īstermiņa aizdevumi nav nabadzības cēlonis, bet gan sekas

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām un iedzīvotāju nabadzībai. Nebanku sektors pēdējos gados nepamatoti ir ticis piesaukts pie visām valsts problēmām – emigrācijas, nabadzības, pat ēnu ekonomikas. Tomēr līdz šim nav veikts neviens kvalitatīvs pētījums, kas šādus apgalvojumus pierādītu.

Kā norāda ekonomikas antropologa Andra Šuvajeva izpēte, gandrīz trešdaļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem mēnesī saņem 300-500 eiro pēc nodokļu nomaksas. (1) Tas ir nesamērīgi zems atalgojuma līmenis attiecībā pret dzīves dārdzību. Cilvēkam, rodoties neparedzētām izmaksām, ar šādu naudas daudzumu mēnesī nepietiek. Nemaz nerunājot par to, ka mājsaimniecībās, kurās pelnītājs ir viens cilvēks, par šo naudu ir jārod veids ne tikai kā nomaksāt dzīvokļa rēķinus, bet arī kā pabarot un izskolot bērnus. Šādos gadījumos cilvēki meklē veidus, kā aizņemties, lai īstermiņā atrisinātu savas problēmas.

Par īstermiņa kredītiem cilvēki sev neiegādājas jaunas automašīnas, bet gan risina fundamentālus jautājumus. 2017. gadā veiktais AS “4finance” un SKDS pētījums ir uzrādījis, ka izplatītākie nebanku patēriņa kredīta ņemšanas mērķi ir bijuši saistīti ar neparedzētiem ikdienas tēriņiem, ārstniecības izdevumiem un dažādu lielāku pirkumu veikšanu. (2)

Savukārt 2017. gadā veiktais LAFPA pētījums apliecināja, ka iedzīvotāji emigrē, nevis dēļ saistībām ar nebanku patēriņa kredītdevējiem, bet gan tādēļ, ka trūkst iespējas atrast cilvēcīgi apmaksātu darbu, ir zema sociālā aizsardzība un nesamērīgs nodokļu slogs. Nebanku kredīti kā izceļošanas iemesli veidoja vien 2-3%. (3)

Jāpieņem ātri lēmumi, lai neiznīcinātu lielu daļu no Latvijas finanšu nozares

Lēmējvaras izdarītie lēmumi atstāj tiešu ietekmi ne tikai uz nebanku sektoru, bet arī veicina tos procesus, kurus valsts šķietami pati vēlētos ierobežot. Jau šodien ir redzams, ka palielinās nelicencēto aizdevēju skaits un privāto aizdevēju sludinājumi portālos. Tā ir nauda, kas tiek apgrozīta pelēkajā sektorā, kurai valsts nav spējīga izsekot, par kuru netiek maksāti nodokļi un kuras rezultātā radušās saistības nevar attiecināt uz patērētāju tiesību aizstāvības normām.

Paredzams, ka stājoties spēkā 0,07% dienas procentu likmei, pie kuras daudziem licencētiem nebanku sektora uzņēmumiem nāksies pārtraukt savu darbību, šī tendence palielināsies. Par viegliem mērķiem kļūs tie patērētāji, kuri iepriekš ir bijuši licencēto kredītdevēju klienti.

Diemžēl nav atlicis daudz laika, lai labotu pieļautās kļūdas un ir skaidrs, ka līdz 1. jūlijam rast ilgtspējīgu risinājumu var nepaspēt. Tādēļ konstruktīvām sarunām par regulējuma sakārtošanu ir jānotiek jau šodien. Kamēr tiek pieņemti galīgie lēmumi, valdībā nepieciešams aktualizēt diskusiju par pārejas perioda pagarināšanu vai par pārejas perioda procentu likmi, kas varētu būt noteikta, balstoties uz Latvijas Bankas piedāvāto 0,125% slieksni. Pretējā gadījumā nebanku sektora pastāvēšana un kopējā konkurence kreditēšanas tirgū tuvākajā nākotnē var tikt apdraudēta.

AS “4finance” vārdā vēlos atzinīgi novērtēt EM, PTAC un Tautsaimniecības komisijas līdz šim paveikto, kur pieņemto grozījumu atkārtotai apspriešanai politiķi un nozares uzraugi šoreiz ir ķērušies klāt skrupulozi, ieklausoties visu iesaistīto pušu argumentos. Aicinām šādu darba stilu jaunās valdības ietvaros saglabāt arī turpmāk.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru