Es nokrāpu savu pirmo draugu, kad man bija 17 gadi. Kad biju precējusies, biju neuzticīga vīram ar savu jogas instruktoru, zvejnieku, kādu dzejnieku, savu floristu, frizieri un tango skolotāju.
Man patika ideja par to, ka esmu neķītra, bet nekad netieku pieķerta. Es alku piedzīvojumu. Es gāju pēc tiem dienas laikā lētos hoteļos, mašīnās, studijās. Es speciāli iegādājos apakšveļu šiem notikumiem un pēc tam izmetu to ārā.
Es biju no tā atkarīga.
Es aizgāju no savas laulības, bet tomēr izveidoju jaunas attiecības. Pēc dažiem mēnešiem mēs pārstājām nodarboties ar seksu. Astoņus mēnešus viņš man nepiedūra ne pirkstu. Centos būt uzticīga, atbalstoša partnere, bet es atkal sāku iet pa vecajiem ceļiem.
Pirms es to vispār aptvērtu, jau “laidu pa kreisi” ar kādu mūziķi no populāras rokgrupas – viņš bija precējies un nogarlaikots, es – izslāpusi pēc seksa. Mēs tikāmies reizi mēnesī, un es visu izlaidu uz āru. Kādu laiku tā tas bija, bet tad izlēmu izšķirties no sava drauga.
Šeit ir tā lieta: es nekad nebiju emocionāli pieķērusies tiem vīriešiem, ar kuriem krāpu savus draugus. Man tikai vajadzēja to sajūtu. Es uzreiz skrēju ārā pa durvīm, kad viņi gribēja apskauties vai sāka runāt salkanas lietas.
Man bija visa šī enerģija, bet neviens cilvēks nespēja man palīdzēt viņu iztērēt.
Vienu dienu es pamodos – sapratu, ka tas, ko es daru, ir nepareizi. Man tas bija jāizbeidz. Es izniekoju laiku, krāpjot savus partnerus.
Atradu sev jaunu dzīvokli, jaunu darbu, un sāku pavadīt ar sevi kvalitatīvu laiku. Es pārstāju satikties un neiesaistījos mīlas sakaros ar svešiniekiem. Biju aizņemta, jo veltīju laiku sev. Mana vajadzība pēc nepārtrauktai būšanai kailai sāka izgarot.
Man patika dzīvot vienai. Bieži aizbraucu prom, nevienam nepasakot, kur es esmu. Pirmo reizi dzīvē man bija veselīgas attiecības pašai ar sevi.
Un tad es satiku kādu un iemīlējos. Esmu viņam pilnībā uzticīga. Neesmu vairs ieinteresēta krāpšanā, jo es iemācījos, kā sevi atturēt no nenozīmīga seksa.
Avots: www.yourtango.com