Turpiniet stāstīt savus dzīvesstāstus, turpiniet dalīties ar vēsturiskajām atmiņām, lai jūsu piedzīvoto labāk izprot arī nākamās paaudzes. Mūsu visu svēts pienākums ir pieminēt deportāciju noziegumus, bet jūsu misija ir neļaut apsūbēt vēsturiskajai atmiņai par deportācijām. Tā, uzrunājot represētos fonda “Sibīrijas bērni” rīkotajā konferencē “1941.gada 14.jūnija piemiņai”, aicināja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
Atsaucoties uz Atmodas laika notikumiem, kuros būtiska loma bijusi arī 1941.gada 14.jūnija deportāciju piemiņai, Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka pat vairāki desmiti gadu, ko latvieši pavadīja padomju režīmā, nav spējuši apdzēst tautas vēsturisko atmiņu.
Savukārt pievēršoties Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas atzīmēšanai mūsdienās, I.Mūrniece sacīja – pārmetumiem par to, ka, brīvē dzīvojot, mēs būtu zaudējuši savai tautai svarīgās vēsturiskās atmiņas, nav pamata. Jauniešu sejas redzamas visapkārt patriotiskos un valstij nozīmīgos pasākumos – gan svētkos, gan arī piemiņas brīžos. Skolēni, studenti un jaunās ģimenes ir 11.novembra krastmalā Lāčplēša dienā, svinīgos brīžos pie Brīvības pieminekļa, Simtgades pasākumos visā Latvijā, Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā Lestenes Brāļu kapos. Viņi pēta Neatkarības kara notikumus, nacionālās pretošanās kustību un izzina arī represēto likteņgaitas, sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka jaunā paaudze ir atvērta stāstiem par dzīvi un tieši caur tiem uzzina par iepriekšējo paaudžu piedzīvoto.
Uzrunājot represētos, I.Mūrniece sacīja: “Katra jūsu personīgā atmiņa ir arī atmiņa un liecība par Latviju. Par brīvību, par pretošanos, par prasmi saglabāt tautas garīgās vērtības. Jaunajai paaudzei jāuzzina par smagumu un briesmām, kas gūlās uz jūsu pleciem. Un par spēku, kas jūsos bija – spēju izdzīvot un atgriezties. Paldies, ka jūs esat izturējuši, paldies, ka sniedzat mums visaugstāko dzīvesgribas piemēru.”