IDENTITĀTE / IDENTITY 6. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle “Tradicionālais un laikmetīgais”

No 2018. gada 7. jūnija līdz 16. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma izstāde “IDENTITĀTE / IDENTITY” – galvenā ekspozīcija 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” daudzo pasākumu klāstā. Projekts tiek īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.
6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” mākslinieciski un profesionāli augstvērtīgā izstāde ar moto “Identitāte” atspoguļo inovatīvās laikmeta parādības un tendences tekstilmākslas un šķiedras mākslas nozarē Eiropā un pasaulē, veicinot Latvijas mākslas prestižu ārpus valsts robežām.
Identitātes tēmu mākslinieki bija aicināti aplūkot no dažādiem aspektiem: kā no vēsturiskā, sociālā, politiskā un nacionālā, tā no personiskā, radošā un filozofiskā. Tie vēstījumi, kas mākslinieciski un idejiski vairāk pārliecināja jomas ekspertus, tika iekļauti šajā skatē. Pēc starptautiskās žūrijas lēmuma izstādē pārstāvēti 84 autori no 26 valstīm – Baltijas un Ziemeļvalstīm, Polijas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Apvienotās Karalistes, Izraēlas, ASV, Krievijas, Japānas, Taivānas u.c. Uzaicināto mākslinieku statusā triennālē piedalās arī četri žūrijas locekļi – savas valsts izcili nozares pārstāvji.
Triennāles viesmākslinieki ir divi pasaulē slaveni meistari: Šīla Hiksa (Sheila Hicks, Francija / ASV), kuras plašā retrospekcija bija skatāma šī gada pavasarī Žorža Pompidū centrā Parīzē, un ASV mākslinieks Džons Ēriks Rīss (Jon Eric Riis). Konceptuāli domājošā Džona Ērika Rīsa tehniski smalki izaustie gobelēni Rīgā tiek eksponēti pirmo reizi. Par atbalstu šai iecerei liela pateicība jāizsaka Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai Latvijā. Tāpat triennāles ietvaros būs reta iespēja redzēt ievērojamās poļu mākslinieces, klasiķes Magdalēnas Abakanovičas (Magdalena Abakanowicz, 1930-2017) divus lielformāta darbus. Viņas daiļradei bijusi īpaša loma šķiedras mākslas attīstībā Eiropā (tostarp Latvijā) un pasaulē.
Izstāde skatītājiem atvērsies kā iespaidīga IDENTITĀTES vēstījumu panorāma. Tajā kā vienā veselā sadzīvo dažādi stāsti par mūsdienām – lielāki vai mazāki, dziļāki vai virspusējāki, personīga rakstura vai globāli. Visi kopumā tie veido mūsu LAIKMETA IDENTITĀTI, atklājot, ka šis jēdziens nav nekustīga parādība – tas atrodas nepārtrauktā procesā, dinamikā, ir plūsmā un mainībā.
Izstāde iekārtota konceptuāli. Lielo skati ievada trīs viesmākslinieku – Šīlas Hiksas, Džona Ērika Rīsa un Magdalēnas Abakanovičas darbi. Atšķirībā no iepriekšējām triennālēm šoreiz Baltijas pārstāvju veikums (38 objekti) tiek eksponēts vienkopus vienā zālē. Autoru vidū ir starptautiski atpazīstami vārdi: Ieva Krūmiņa, Edīte Pauls-Vīgnere, Inese Jakobi, Pēteris Sidars (Latvija), Severija Inčirauskaite-Kraunevičiene (Severija Inčirauskaitë-Kriaunevičienë), Egle Ganda Bogdaniene (Eglë Ganda Bogdanienë), Fēlikss Jakubausks (Feliksas Jakubauskas) (Lietuva), Pēters Kūtma (Peeter Kuutma), Aune Tāmala (Aune Taamal), Liliana Meistere (Lylian Meister) (Igaunija) u.c. Ņemot vērā to, ka simtgadi svin arī Lietuva un Igaunija, šī ekspozīcija būs pamats ceļojošajai Baltijas valstu tekstilmākslas un šķiedras mākslas izstādei, kura pēc triennāles turpinās ceļu uz citām valstīm, reprezentējot Baltijas kopējo māksliniecisko identitāti.
Trešā ARSENĀLA zāle atvēlēta ārzemju dalībnieku sniegumam. Apmeklētāji šeit ieraudzīs darbus, kas atceļojuši gan no tuvākām valstīm (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija, Austrija utt.), gan no ļoti tālām zemēm (ASV, Austrālija, Taivāna, Japāna, Meksika utt.). Triennāle piedāvās iespēju iepazīt tādu mākslas pasaulē pazīstamu personību kā Mārdžerija Amdura (Margery Amdur, ASV), Monika Tīle (Monika Thiele, Vācija), Vlodzimežs Cigans (Wùodzimierz Cygan, Polija), Kijoko Kumai (Kyoko Kumai) un Mičiko Kavarabajaši (Michiko Kawarabayashi) (Japāna), Marija Ortega Galvesa (Mar?a Ortega G?lvez, Spānija), Anna Džeksone (Anne Jackson, Lielbritānija) un daudzu citu autoru daiļradi.
Pārsteigumus noteikti izraisīs arī vairāku jaunās paaudzes mākslinieku vēstījumi.
Līdztekus triennāles pamatekspozīcijai LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS paredzēta virkne satelītpasākumu: “Mobilier national” (Parīze, Francija) kolekcijas izstāde “Gobelēnu krāsas” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (06.-30.09.2018.), Egila Rozenberga personālizstāde “Transfigurācija” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (08.-26.08.2018.), Ievas Krūmiņas (31.05.-28.06.2018.), Rolanda Krutova (04.-28.09.2018.) personālizstādes un veltījums māksliniecei Ainai Muzei (04.-27.07.2018.) galerijā “Apsīda” (arī Mencendorfa namā), Latvijas tekstilmākslinieku darbu izstāde “Gadsimta griezumā” Rīgas Svētā Pētera baznīcā (21.06.-25.07.2018.).
Vērienīga divu dienu starptautiska zinātniskā konference “IDENTITĀTE / IDENTITY” norisināsies Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA 7. un 8. jūnijā. Konferencē uzstāsies 20 vieslektori no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ASV, Lielbritānijas, Somijas, Zviedrijas, Francijas, Kenijas, Meksikas un citām valstīm. Speciālisti un muzeju darbinieki stāstīs par nozares aktualitātēm savā zemē, turklāt mākslinieki sniegs dziļāku ieskatu personīgajā radošajā darbībā. Referentu vidū ir Eiropas Tekstilmākslas asociācijas prezidente Lala de Diosa (Lala de Dios, Spānija), viesmākslinieks Džons Ēriks Rīss (ASV) u.c.
Triennāles programmu papildinās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu un izstādes mākslinieku radošās darbnīcas, kurās aktīvi iesaistīties aicināti arī skatītāji. LMA studentu vadībā apmeklētāji tekstilmateriālā varēs radīt veltījumus Baltijas valstu identitātēm. Viena no darbnīcām, kas notiks 9. jūnijā, reflektēs par ievērojamu katras valsts simbolisma pārstāvju – gleznotāju Vilhelma Purvīša, Mikaloja Konstantina Čurļoņa (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis) un Konrāda Megi (Konrad Vilhelm Mägi) daiļradi. Otra darbnīca būs veltīta vēsturiski un politiski nozīmīgam notikumam – “Baltijas ceļam”. Savukārt Latvijas un Ziemeļvalstu ornamenta saskarsmi risinās trešā radošā darbnīca, kurā kopā ar Latvijas studentiem piedalīsies Zviedrijas studenti un pasniedzēji. 10. jūnijā Serbijas māksliniece Maja Greciča (Maja Greciã) uzaicināta novadīt meistarklasi par identitātes tēmu. Triennāles kontekstā paredzētas arī tikšanās ar izstādes dalībniekiem no Baltijas valstīm un viesmāksliniekiem. Pirmā “Saruna muzejā” plānota 10. jūnijā, un tajā piedalīsies prominentais meistars no ASV Džons Ēriks Rīss.
Piedāvājot kultūras interesentiem daudzveidīgu notikumu programmu, 6. Rīgas Starptautiskā tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle “Tradicionālais un laikmetīgais” atklās mūsdienu mākslinieka un sabiedrības mijiedarbību, īpaši akcentējot dažādu kultūru nacionālās un etnogrāfiskās saknes.
IZSTĀDES MĀKSLINIEKI
Tatjana Aleksandra (Latvija), Brižita Amaržē (Brigitte Amarger, Francija), Mārdžerija Amdura (Margery Amdur, ASV), Josi Anaija (Yosi Anaya, Meksika), Soili Arha (Soili Arha, Somija), Gudruna Bartenbergere-Geijere (Gudrun Bartenberger-Geyer, Austrija), Aija Baumane (Latvija), Egle Ganda Bogdaniene (Eglë Ganda Bogdanienë, Lietuva), Lūsija Brauna (Lucy Brown, Lielbritānija), Vlodzimežs Cigans (Wùodzimierz Cygan, Polija), Natālija Cvetkova (Ķàņàëčÿ Öāåņêīāà, Krievija), Dileta Deike (Dileta Deikë, Lietuva), Ebru Dikmena-Varola (Ebru Dikmen Varol, Turcija), Žaklīna Drinkala (Jacquelene Drinkall, Austrālija), Anna Džeksone (Anne Jackson, Lielbritānija), Batja Eihenholca (Batia Eichenholz, Izraēla), Sāra Erkere (Sara Erkers, Zviedrija), Hilde Foksa (Hilde Fox, Nīderlande), Signe Folka (Latvija), Ilze Godlevskis (Latvija / Kanāda / Itālija), Maja Greciča (Maja Greciã, Serbija), Danuta Haremska (Danuta Haremska, Norvēģija), Dorte Hērupa (Dorthe Herup, Norvēģija), Dirke van der Horsta-Bētsma (Dirkje van der Horst-Beetsma, Nīderlande), Severija Inčirauskaite-Kraunevičiene (Severija Inčirauskaitë-Kriaunevičienë, Lietuva), Kakuko Išī (Kakuko Ishii, Japāna), Inese Jakobi (Latvija), Fēlikss Jakubausks (Feliksas Jakubauskas, Lietuva), Lina Jonike (Lina Jonikë, Lietuva), Mičiko Kavarabajaši (Michiko Kawarabayashi, Japāna), Evi Marija Kirhmeire-Krismere (Evi Maria Kirchmair-Krismer, Austrija), Virginija Kirveliene (Virginija Kirvelienë, Lietuva), Mariela Klarmona (Mariel Clarmont, Francija), Lauma Kokoreviča (Latvija), Lisa Korsgrēna (Lis Korsgren, Zviedrija), Avena Kozanē (Awena Cozanet, Francija), Ģiedre Kraučonīte (Giedrë Kriaučionytë, Lietuva), Rolands Krutovs (Latvija), Ieva Krūmiņa (Latvija), Kijoko Kumai (Kyoko Kumai, Japāna), Čijoko Kumona (Chiyoko Kumon, Japāna), Pēters Kūtma (Peeter Kuutma, Igaunija), Marita Lapalainena (Marita Lappalainen, Somija), Krista Lēsi (Krista Leesi, Igaunija), Rita Ļegčiļina-Broka (Latvija), Jenni Makmillena (Jennie McMillen, Zviedrija), Liliana Meistere (Lylian Meister, Igaunija), Barbara Midlaka (Barbara Mydlak, Polija), Sīri Minka (Siiri Minka, Igaunija), Kerta Ojavē, Johanna Ulfsaka (Kärt Ojavee, Johanna Ulfsak, Igaunija), Marija Ortega Galvesa (Mar?a Ortega G?lvez, Spānija), Baiba Osīte (Latvija), Kadi Pajupū, Marilina Pīrsalu (Kadi Pajupuu, Marilyn Piirsalu, Igaunija), Edīte Pauls-Vīgnere (Latvija), Ērika Pedaka (Erika Pedak, Igaunija), Mirjama Peta-Jakobsa (Mirjam Pet-Jacobs, Nīderlande), Anastasija Podervjanska (Anastasija Podervianska, Ukraina), Ieva Prāne (Latvija), Ille Rādika (Ülle Raadik, Igaunija), Anna Reja (Anna Ray, Lielbritānija), Elēna de Ridere (Hél?ne de Ridder, Beļģija), Īda Luvīsa Rudolfsone (Ida-Lovisa Rudolfsson, Zviedrija), Joanna Rusina (Joanna Rusin, Polija), Pēteris Sidars (Latvija), Sina Juna Sieha (Hsin Jung Hsieh, Taivāna), Jūlije Skarlanne (Julie Skarland, Norvēģija), Rainija Smitsa (Riny Smits, Nīderlande), Kristīne Sojere (Christine Sawyer, Lielbritānija), Daiena Springala (Diana Springall, Lielbritānija), Sjū Stouna (Sue Stone, Lielbritānija), Ingrīda Sūna (Latvija), Loreta Švaikauskiene (Loreta Švaikauskienë, Lietuva), Kaire Tali (Kaire Tali, Igaunija), Aune Tāmala (Aune Taamal, Igaunija), Monika Tīle (Monika Thiele, Vācija), Čitina Tsena (Chi-Ting Tseng, Taivāna), Naomi Vanjiku-Gakunga (Naomi Wanjiku Gakunga, ASV), Almīra Veigela (Almyra Weigel, Lietuva), Elīna Veilande-Apine (Latvija), Ute Venriha (Ute Wennrich, Vācija), Kiki Prica Vilemsena (Kiki Prytz Wilhelmsen, Norvēģija), Johanna Virtanena (Johanna Virtanen, Somija), Junfena Vu (Yun-Feng Wu, Taivāna), Monika Žaltauskaite-Grašiene (Monika Žaltauskaitë-Grašienë, Lietuva)
VIESMĀKSLINIEKI
Magdalēna Abakanoviča (Magdalena Abakanowicz, 1930-2017, Polija),
Šīla Hiksa (Sheila Hicks, Francija / ASV), Džons Ēriks Rīss (Jon Eric Riis, ASV)
UZAICINĀTIE MĀKSLINIEKI – ŽŪRIJAS LOCEKĻI
Signe Kivi (Signe Kivi, Igaunija), Laima Oržekauskiene (Laima Oržekauskienë, Lietuva),
Egils Rozenbergs (Latvija), Pasi Velimā (Pasi Välimaa, Somija)
IZSTĀDI ORGANIZĒ:
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
TRIENNĀLES PROJEKTA AUTORE, IZSTĀDES KURATORE:
Mag. art. Velta Raudzepa, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja
krājuma darba vadītāja
T: (+371) 67 830901, E: [email protected]
IZSTĀDES KOORDINATORE:
Velga Pule, LNMM izstāžu zāles ARSENĀLS administratore
T: (+371) 67 357519, E: [email protected]
SAISTĪTIE PASĀKUMI:
* visu izstādes laiku ceturtdienās Akcija “Labā diena”
Iespēja apmeklēt izstādi, maksājot tikai 1,50 EUR!
* 31. maijs – Tekstilmākslinieces Ievas Krūmiņas personālizstāde
28. jūnijs Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Norises vieta: mākslas galerija “Apsīda”.
* 6. jūnijs – Gobelēnu krāsas
30. septembris Mūsdienu gobelēni no “Mobilier national” kolekcijas Francijā
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Norises vieta: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Lielā zāle.
* 7.-8. jūnijā plkst. 10.00-16.00 Starptautiska zinātniskā konference
“IDENTITĀTE / IDENTITY”
Konferencē, kas norisinās 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles un Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, uzstāsies 20 vieslektori no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ASV, Lielbritānijas, Somijas, Zviedrijas, Francijas, Kenijas, Meksikas un citām valstīm. Speciālisti un muzeju darbinieki stāstīs par nozares aktualitātēm savā zemē, turklāt mākslinieki sniegs dziļāku ieskatu personīgajā radošajā darbībā. Referentu vidū ir Eiropas Tekstilmākslas asociācijas prezidente Lala de Diosa (Lala de Dios, Spānija), viesmākslinieks Džons Ēriks Rīss (Jon Eric Riis, ASV) un citi.
Mērķauditorija: jomas profesionāļi. Aicināti visi interesenti!
Konferences darba valoda: angļu.
Norises vieta: Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, Konferenču zāle (3. stāvā).
Ieeja brīva. Vietu skaits ierobežots.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
* 8. jūnijs – Egils Rozenbergs. Transfigurācija
26. augusts Personālizstāde
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Norises vieta: LNMM galvenā ēka, Kupola zāle (5. stāvā).
* 9. jūnijā plkst. 12.00-15.00 Atvērtā radošā darbnīca “Trīs identitātes”
Darbnīca veltīta ievērojamiem katras Baltijas valsts simbolisma pārstāvjiem – gleznotājiem Vilhelmam Purvītim, Mikalojam Konstantinam Čurļonim (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis) un Konrādam Megi (Konrad Vilhelm Mägi).
Vada Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas bakalaura studiju audzēkņi. Nodarbības moderators – tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Materiāli līdzi ņemšanai: visi darbam nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas.
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Darbnīca turpināsies izsludinātajās ceturtdienās visā izstādes garumā.
Sekojiet paziņojumiem muzeja mājas lapā!
Papildu informācija pa tālruni (+371) 67 716108 vai e-pastu [email protected].
plkst. 12.00-15.00 Atvērtā radošā darbnīca “Sasildīsim Baltiju”
Atvērtā tipa radošā darbnīca, veltīta vēsturiski un politiski nozīmīgam notikumam – “Baltijas ceļam”
Vada Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas bakalaura studiju audzēkņi. Nodarbības moderators – tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Materiāli līdzi ņemšanai: visi darbam nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas.
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Darbnīca turpināsies izsludinātajās ceturtdienās visā izstādes garumā.
Sekojiet paziņojumiem muzeja mājas lapā!
Papildu informācija pa tālruni (+371) 67 716108 vai e-pastu [email protected].
plkst. 13.00-17.00 Radošā darbnīca “Baltijas un Ziemeļvalstu ornaments”
Darbnīcu vada Latvijas Mākslas akadēmijas un Gēteborgas Universitātes (Zviedrija) studenti, kopā ar pasniedzējiem un apmeklētājiem risinot Latvijas un Ziemeļvalstu ornamenta saskarsmes tēmu. Nodarbības moderatore – Gēteborgas Universitātes Tekstilmākslas nodaļas studente Jamila Stomberga (Jamilla Strömberg).
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Nodarbība norisināsies angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā.
Materiāli līdzi ņemšanai: visi darbam nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas.
Darbnīcas cena: ieejas biļete izstādē.
Dalībnieku skaits ierobežots.
Interesentus lūdzam pieteikties līdz 5. jūnijam pa tālruni (+371) 67 716108 vai e-pastu [email protected].
* 10. jūnijā plkst. 12.00-13.00 “Sarunas muzejā”
Tikšanās ar triennāles projekta autori, izstādes kuratori Veltu Raudzepu un viesmākslinieku no ASV Džonu Ēriku Rīsu (Jon Eric Riis)
Izglītības programma “Sarunas muzejā” ir tematisks pasākums – ekskursija-stāstījums-diskusija muzeja ekspozīcijā, kas piedāvā unikālu iespēju daudzpusīgāk un dziļāk iepazīt jaunākās izstādes un dažādus ar tām kontekstuāli saistītus jautājumus. Klausoties interesantā stāstījumā un iesaistoties diskusijā, ne vien apmeklētāji, bet arī sarunu īpašie viesi – mākslinieki, dizaineri, izstāžu kuratori, mākslas vēsturnieki, filozofi u.c. – sev un citiem atklāj daudz jauna par mākslas un kultūras vērtībām un aktualitātēm.
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē.
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
plkst. 13.00-16.00 Mākslinieces Majas Grecičas (Serbija) meistarklase izšūšanā “Branding clothes with your own identity/story/narrative”
Meistarklase izšūšanā par identitātes tēmu, ko vadīs serbu māksliniece Maja Greciča (Maja Greciã)
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Nodarbība norisināsies angļu valodā ar tulkojumu latviešu valodā.
Materiāli līdzi ņemšanai: kāds gatavs apģērba gabals, izšūšanas adata un krāsaini diegi.
Darbnīcas cena: ieejas biļete izstādē.
Vietu skaits ierobežots (10 dalībnieki).
Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 716108 vai e-pastu [email protected].
* 21. jūnijs – “Gadsimta griezumā”
25. jūlijs Latvijas tekstilmākslinieku darbu izstāde
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Norises vieta: Rīgas Svētā Pētera baznīca.
* 4.-27. jūlijs “Aina Muze (1943-2017). Bezgalīgs pavediens”
Piemiņas izstāde
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Norises vieta: mākslas galerija “Apsīda”, Mencendorfa nams.
* 4. septembris – Tekstilmākslinieka Rolanda Krutova personālizstāde
28. septembris Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Norises vieta: mākslas galerija “Apsīda”.
* septembris Baltijas valstu mākslinieku dienas
Mērķauditorija: aicināti visi interesenti!
Uzziņas pa tālruni (+371) 67 716108 vai e-pastu [email protected].
INTERNETA RESURSI:
www.lnmm.lv
www.lv100.lv
FACEBOOK: Izstāžu zāle Arsenāls; Latvija100
YOUTUBE: LV100
TWITTER: @LNMM_ARSENALS; @LatvijaiSimts
INSTAGRAM: @arsenalslnmm
FLICKR: Latvia100
#lnmm
#LV100
LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS / Torņa iela 1, Rīga
DARBA LAIKS:
Otrdienās, trešdienās, piektdienās 11.00-18.00, kase 11.00-17.45
Ceturtdienās 11.00-20.00, kase 11.00-19.45
Sestdienās, svētdienās 12.00-17.00, kase 12.00-16.45
Pirmdienās slēgts
Muzejs ir slēgts oficiālajās svētku dienās: 1. janvārī, Lielajā Piektdienā, Lieldienās, Līgo un Jāņu dienās (23.-24. jūnijā), Ziemassvētkos (25.-26. decembrī), 31. decembrī.
BIĻEŠU CENAS:
Apmeklētājiem grupā, kurā ir vismaz 10 personas (neieskaitot grupas vadītāju – pedagogu vai gidu), piemēro 20% atlaidi. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
Pieaugušie: 3,50 EUR
Skolēni, studenti, pensionāri 2,00 EUR
Ģimenes biļete (1-2 pieaugušie ar 1-4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): 4,00-6,00 EUR
Bezmaksas ieeja: pirmsskolas vecuma bērniem; bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem (uzrādot apliecību); bērniem līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II grupas invaliditāti (uzrādot invaliditātes apliecību); vienai personai, kas pavada bērnu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I grupas invaliditāti; Latvijas mākslas skolu un mākslas profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem (uzrādot apliecību); Latvijas Mākslas akadēmijas pilna laika studentiem (uzrādot apliecību); profesionālās vidējās izglītības iestāžu audzēkņiem vai augstskolu studentiem, kas apgūst vai studē vizuālo un lietišķo mākslu, dizainu, kultūras vēsturi, muzeoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mācību vai studiju procesa ietvaros (vismaz dienu iepriekš iesniedzot rakstveida izglītības iestādes iesniegumu muzeja direktoram); Latvijas muzeju darbiniekiem (uzrādot apliecību); Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem (uzrādot biedra karti); Latvijas Mākslinieku savienības biedriem (uzrādot apliecību); LNMM Drauga kartes īpašniekiem (uzrādot karti un personu apliecinošu dokumentu); plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kas atspoguļo norises muzejā (uzrādot preses karti); grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītājam (pedagogam vai gidam); ikgadējās starptautiskās akcijas “Muzeju nakts” laikā no plkst. 19.00; visiem apmeklētājiem pastāvīgās ekspozīcijas apskate katra mēneša pēdējā svētdienā un Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā.

2018. gada 7. jūnijs – 16.septembris
LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS / Lielā zāle
Torņa iela 1, Rīga
Preses konference 2018. gada 6. jūnijā plkst. 12.00
Dalībnieku reģistrācija: plkst. 11.30-12.00
Izstādes atklāšana 2018. gada 6. jūnijā plkst. 17.00

COMMENTS

  • <cite class="fn">Svētakmeņa Skolnieciņš</cite>

    Šā gada septembrī pret godājamo un tautā iemīļoto mākslinieku Kristianu Brekti tika ierosināta absurda krimināllieta sakarā ar Krimināllikuma 166. panta otro daļu ‘’Par tāda pornogrāfiska priekšnesuma apmeklēšanu vai demonstrēšanu, vai par tādu pornogrāfiska rakstura materiāla apriti, kurš satur bērnu pornogrāfiju, cilvēka seksuālas darbības ar dzīvnieku, nekrofiliju vai dzimumtieksmes apmierināšanu vardarbīgā veidā’’. Šī krimināllieta tika ierosināta pēc zvērinātas advokātes un juridisko zinātņu doktores Viktorijas Jarkinas iniciatīvas (avots: jarkina.com/ru/homepage-ru-2 (Viktorijas Jarkinas advokatūras prakses mājaslapa)). Lai arī cienītā advokāte Viktorija Jarkina pozicionē sevi kā cilvēktiesību aizstāve un taisnības cīnītāja, tomēr šajā situācijā Jarkinas kundze rīkojās zemiski un pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Saskaņā ar Satversmes 8. nodaļas ‘’Cilvēka pamattiesības’’ 100. pantu ‘’Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.’’. Talantīgā mākslas zinātnieka Kristiana Brektes mākslas darbos nav saskatāma nedz bērnu pornogrāfija, nedz zoofīlija, nedz nekrofīlija, nedz varmācīga BDSM žanra pornogrāfija. Mākslinieka Kristiana Brektes mākslinieciskā darbība ir ļoti daudzpusīga, viņa mākslas darbiem ir liela pievienotā vērtība (avots: kristiansbrekte.lv (Kristiana Brektes blogs)). Šie Viktorijas Jarkinas izteiktie apmelojumi atgādina Krievijas Federācijas Valsts Domes exdeputātes un ‘’Vienotās Krievijas’’ pārstāves Ekaterinas Lakhovas sūdzības sakarā ar saldējumu ‘’Raduga’’, kurā Ekaterina Lakhova saskatīja bērnu seksuālu pavedināšanu un LGBT+ kopienas propagandu (avots: youtu.be/4UtUldnTGrg (Lakhova sūdzas Putinam par varavīksnes zīmoliem un pieprasa tos aizliegt). Viktorijas Jarkinas retorika atgādina mūsdienu Kremļa antidemokrātiskā režīma funkcionāru runas stilu. Kāpēc Jarkinas kundze uzvedas kā kvēla putiniste? Vai Jarkinas kundze ir Kremļa aģente? To rādīs laiks, pagaidām tas vel nav zināms.
    Ar cieņu pret mākslu un demokrātiju, Skolnieciņš no svētakmeņa
    #demokrātija #māksla #KristiansBrekte #ViktorijaJarkina #Rīgas40.vidusskola #murālis #gleznojums #DievieteAfrodīte #DievieteNīke #DievieteHekate #DievieteHatora #senāsDievietes #daudzdievība #politeisms #brīvība #ticība #Skolnieciņš #svētakmens

  • <cite class="fn">Svētakmeņa Skolnieciņš</cite>

    Pavisam nesen talantīgais un ekstravagantais mākslinieks Kristians Brekte ir sacēlis sajūsmas un satraukuma vētru. Šīs vasaras beigās Kristiana Brektes murālis uz Rīgas 40.vidusskolas sienas izskanēja pa visu Latviju. Šajā skaistajā mākslas darbā ir attēlotas tādas Sengrieķu Dievietes kā skaistuma Dieviete Afrodīte, uzvaras Dieviete Nīke un maģijas Dieviete Hekate, kā arī šajā mākslas darbā ir pārstāvēta Senēģiptiešu Dievu saime, tajā ir attēlota arī Debesu un Pazemes Dieviete Harota. Šis murālis pauž dziļi sakrālu jēgu. Caur seno Dieviešu atveidojumiem mākslinieks Kristians Brekte runā ar mūsu sabiedrību. Viņš liek mums aizdomāties par mūsu dzīves jēgu un mūsu vietu šajā pasaulē. Viņa māksla modina cilvēkus no apātijas un miega. Viņa mākslas performances neatstāj cilvēkus vienaldzīgus. Lai arī Kristians Brekte ir neviltots talants, tomēr viņa mākslinieciskai darbībai atrodas pretinieki. Daži cilvēki Kristiana Brektes māksliniecisko darbību uzskata par bezgaumīgu, vulgāru un kriminālu, taču Kristians Brekte ir modernās mākslas celmlauzis, kurš bagātina mūsu tautas kultūru un ievieš inovācijas. Mākslas lietpratēja Kristiana Brektes veikums ir nenovērtējams. Viņš ir jaunā laikmeta cilvēks, par kuru runās arī nākotnē.
    Ar cieņu pret mākslu un demokrātiju, Skolnieciņš no svētakmeņa
    #demokrātija #māksla #KristiansBrekte #ViktorijaJarkina #Rīgas40.vidusskola #murālis #gleznojums #DievieteAfrodīte #DievieteNīke #DievieteHekate #DievieteHatora #senāsDievietes #daudzdievība #politeisms #brīvība #ticība #Skolnieciņš #svētakmens

  • <cite class="fn">Svētakmeņa Skolnieciņš</cite>

    Kristians Brekte ir nopelniem bagāts mākslinieks. Diemžēl pēc zvērinātas advokātes un juridisko zinātņu doktores Viktorijas Jarkinas iesnieguma Valsts policijā, 21. septembrī tika ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 166. panta otrās daļas. Šī krimināllieta ir muļķīga un absurda. Šādu krimināllietu ierosināšana bez būtiska pamatojumu liecina par demokrātijas trauslumu un vājumu.
    Brīvību Kristianam Brektem! Brīvību māksliniekam! Brīvību mākslas zinātniekam! Brīvību mākslai!
    Ar cieņu pret mākslu un demokrātiju, Skolnieciņš no svētakmeņa
    #demokrātija #māksla #KristiansBrekte #ViktorijaJarkina #Rīgas40.vidusskola #murālis #gleznojums #DievieteAfrodīte #DievieteNīke #DievieteHekate #DievieteHatora #senāsDievietes #daudzdievība #politeisms #brīvība #ticība #Skolnieciņš #svētakmens

  • <cite class="fn">Svētakmeņa Skolnieciņš</cite>

    Aizvadītajā vasarā Kristians Brekte šokēja mūsu sabiedrību ar sienas gleznu “Veltījums Džemmai Skulmei”. Šajā lieliskajā un modernajā mākslas darbā uz Rīgas 40.vidusskolas sienas mākslinieks Kristians Brekte attēloja senās Dievietes: skaistuma Dievieti Afrodīti, uzvaras Dieviete Nīki, maģijas Dievieti Hekati un Debesu un Pazemes Dievieti Harotu. Šo Dieviešu atveidi tika uzgleznoti brīvā interpretācijā. Diemžēl pēc neilga laika sekoja zvērinātas advokātes un juridisko zinātņu doktores Viktorijas Jarkinas iesniegums Valsts policijā sakarā ar iespējamu bērnu pornogrāfijas un seksuālās vardarbības attēlojumu Kristiana Brektes mākslas darbos. Šie Jarkinas kundzes izvirzītie pārmetumi ir nepamatoti un absurdi. Viktorijas Jarkinas iesniegums atgādina skandalozās prokremliskās politiķes Ekaterinas Lakhovas sūdzību diktatoram Vladimiram Putinam par saldējumu ‘’Raduga’’ sakarā ar bērnu seksuālu pavedināšanu un LGBT+ kopienas propagandu (avots: youtu.be/YztPx-7JMKY (Navaļnijs: valsts vara pret varavīksni). Viktorija Jarkina uzvedas kā tipiska putiniste (diktatora Vladimira Putina sekotāja), kura ir gatava cenzēt jebko dēļ jebkādiem viņasprāt svarīgiem iemesliem. Varu atgādināt visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, ka cenzūra Latvijas Republikā ir aizliegta. Kā zvērinātā advokāte Viktorija Jarkina, būdama izglītota sieviete, var ieņemt šādu amatu demokrātiskā valstī, ja viņa tik aktīvi iestājas pret demokrātiju un apmelo cilvēkus? Kā šāda sieviete var būt par advokāti, ja totalitārisms tek viņas dzīslās? Labāk Viktorija Jarkina būtu rakstījusi iesniegumu Valsts policijā par neatļautu 9. maija svinēšanu un epidemioloģisko drošības noteikumu pārkāpumu. Jo 9. maija svinētāju dēļ palielinājās infekcijas slimības Covid-19 izplatībā, kā rezultāta tika apdraudēti bērni. Taču Jarkinas kundze, būdama kvēla putiniste, nekad neprotestēs pret 9. maiju.
    Es ceru uz Valsts policijas, prokuroru un tiesnešu godprātību. Es ceru uz Latvijas Republikas tiesiskumu. No visas sirds ceru, ka mūsu tiesvara attaisnos tautā iemīļoto avangardistu Kristianu Brekti šajā safabricētajā krimināllietā.
    Ar cieņu pret mākslu un demokrātiju, Skolnieciņš no svētakmeņa
    #demokrātija #māksla #KristiansBrekte #Rīgas40.vidusskola #murālis #gleznojums #DievieteAfrodīte #DievieteNīke #DievieteHekate #DievieteHatora #senāsDievietes #daudzdievība #politeisms #brīvība #ticība #Skolnieciņš #svētakmens

Leave a Comment