Dzīvo saskaņā ar dabu
„Mana maizīte ir pieprasīta. Pāvilostā ne tik daudz, bet apkārtējos pagastos. Cilvēki, kuri „Ievlejās” atpūšas, ņem maizi vairumā un ved uz Rīgu. Vasarās brauc pakaļ arī tie rīdzinieki, kuri laiku pavada Pāvilostā. Vasarās jau darba ir gana. Ziemās mazāk darba, jo tad paliek tikai patstāvīgie klienti,” secina Agitas kundze un saka, ka viņa nezinot, kas ir daudz, bet pietiekot un arī patīkot, ka viņai ir tāds dzīves ritms- vasarās jāstrādā vairāk nekā ziemās. „Es jūtu, ka cilvēks dzīvo saskaņā ar dabu, jo tā ziemā pieklust un mēs arī. Vasarās strādājam, esam kopā ar dabu gan darbā, gan atpūtā,” pafilozofē Agita un teic, ka pēdējā laikā piedomājot pie atpūtas kopā ar mazbērniem, jo tiešām gribas pamanīt, kā viņi izaug. „Labs piemērs ir mana ome, kura mums, mazbērniem, ļoti daudz laika veltīja. Viņa laukos dzīvoja un bija darba pilnas rokas tāpat. Bet mēs gājām ar viņu pirmajās vizbulītēs un visur bijām kopā. Man bija tāds labs piemērs un pēdējā laikā es arī pie tā ļoti daudz piedomāju. Lai dzīves musturī nebūtu tikai darbs, darbs, darbs. Lai būtu kāds krāsains dzīpars, un kopā ar veco tēti varētu aprunāties nesteidzīgi, arī ar bērniem un mazbērniem- lai tā saikne gan uz vienu, gan uz otru pusi. Vērtība ir tā, ka „Ievlejās” dzīvojam vairākas paaudzes,” palepojas Agita. Viņa piebilst, ka priecājoties par maijā notikušajiem „Baltā galdauta svētkiem”, jo tie veidojas ļoti skaisti. Agitai patīk šie svētki, kādu virzienu tie uzņēmuši- kad ģimene sēž kopā pie galda. Viņasprāt, ja tie iesakņosies, tad tie būs vērtīgi svētki.
Lasi arī: 7 pazīmes, ka jūs esat spēcīga un izsmalcināta personība
„Man ir trīs bērni. Mārtiņš un Linda dzīvo tepat „Ievlejās”. Linda nodarbojas ar lauku tūrismu un vasarās ir darba pilnas rokas. Mārtiņš ir īsts zemnieks un „Ievlejās” lēnām top viņa māja. Trešā meita Līga ir Liepājā un strādā par šuvēju. Bija laiks, kad šuva tikai kāzu kleitas, bet tagad visu kaut ko šuj. Mammai prieks par visiem bērniem. Man ir pieci mazbērni, bet septiņi mani dēvē par omammu. Divi bērneļi dzīvo pie mums vasarās un arī sauc mani par omi,” stāsta Agita. „Uz maizes ceptuvi brauc ļoti daudz ekskursantu skatīties kā cep īstu lauku maizi. Bijuši ciemiņi no Gruzijas un Portugāles. Cilvēki, kuriem šeit dzīvo radi, atbrauc un atved līdzi tālos ciemiņus, lai paskatās, kā top latviešu maizīte. Maijā un septembrī šeit ir pilns ar skolēniem no Liepājas un no visas apkārtnes,” atklāj saimniece un piemetina, ka maizes cepšana ir dzīvesveids un vienīgais, kas arī šobrīd ienes peļņu, kā dēļ var šinī nostūrī izdzīvot. Darba vietu trūkums ir liela problēma. Ja nebūtu maizīte, būtu jābrauc strādāt vai nu uz Liepāju, vai Ventspili.
Par daudz sīkumu
„Es domāju, ko varētu Latvijai simtgadē uzdāvināt? Bet tagad kaut kā viss bišķiņ noplacis. Kaut kā visa jau ir par daudz, viss jau tāds atšķaidīts sakarā ar simtgadi, ka man tiešām neko negribas ne domāt, ne darīt. 100 puķu dobes, 100 kājceliņi tiek austi – liekas, ka drusku par daudz. Viss ir sadalīts tādos sīkos puzlīšos un neredzu, kur manējais tur iederētos. Neizjūtu sevi visā tajā,” nosaka Agita. Viņa īpaši palepojas ar vecāko mazdēlu Markusu, kuram jau 11 gadu un kura pienākums ir svētkos izkārt Latvijas karogu pie „Ievlejām”. Arī savā dzimšanas dienas rītā – 19. novembrī – Markuss izkar karogu.
Lasi arī: Tipiskās dzīves kļūdas Zodiaka zīmēm un veidi, kā tās novērst
Agitai ir arī sabiedrisks pienākums – viņa ir Sakaslejas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes vecākā. “Uz papīra” ir 70 draudzes locekļu, bet uz dievkalpojumiem atnākot puse. Sacenieki arī 20. jūlijā pulksten 22 aicina uz tradicionālo garīgās mūzikas koncertu, kurš notiks baznīcas dārzā un kurā piedalīsies populāri mākslinieki. Organizators jau astoņus gadus ir novadnieks, komponists Uldis Marhilevičs.
Avots:
