Tādu īstu, pēc senas receptes ceptu maizīti var nobaudīt Pāvilostas novadā, Sakas pagastā “Ievleju” mājās. Tur strādā maizes cepēja ar lielu pieredzi Agita Pētersone un viņai palīdz vīrs, dēls un znoti. Sacenieces ceptā maizīte ir iecienīta tuvākā un tālākā apkārtnē un tālzemju ceļotāji pat braucot skatīties, kā top šis brīnums. Bet “Ievlejām” ir arī sava vērtība – tur vienkopus saticīgi dzīvo četras paaudzes – ar to ievlejieši īpaši lepojas.
Lasi arī: Jūsu Zodiaka zīmes negatīvās iezīmes
Simtgadīga recepte
“To man jautā daudzi – cik sen jau cepu maizi? Varētu teikt- visu mūžu. Biju jauna meitene, četrpadsmitgadīga, kad vecmāmiņa jau lika mīcīt maizi. Tad te bija „Upenieki”, jo „Ievlejas” vēl nebija. Mīcīju jau maizi un cepu savai ģimenei. Intensīvi, peļņai, cepu pēdējos sešus gadus,” stāstīt sāk Agita Pētersone un turpina, ka rudzu saldskābo maizīti viņa vēl joprojām cep pēc vecmāmiņas receptes. Nekas nav mainīts.
“Ar recepti es nedalos, padalos tikai ar ieraugu. Recepte ir jau simts gadus veca, neko neesmu mainījusi – kā bērnībā vecmāmiņa cepa, tā arī es cepu. Atceros, kad tuvākā vai tālākā apkārtnē radiem bija kāzas, visi brauca pie Vinkleru Līzes, lai izceptu cepienu arī kāzām. Viņa bija slavena cepēja. Jauniešiem, kuri pie manis brauc skatīties, kā cep īsto lauku maizi, stāstu savu piemēru – ja liekas, ka dzīvē ir tāds izmisums, kad šķiet, ka nav vairs ko darīt un vienīgais ir jāpērk biļete uz Īriju, vajag paskatīties atpakaļ – ko ir darījuši vecvecāki. Tas ceļš šķiet mazliet vieglāks nekā lauzties kaut kur projām pilnīgi jaunā sfērā iekšā,” pamāca maizes cepēja un atklāj, ka viņas cepto maizi var iegādāties Liepājā veikalā „Balzamiko”, var zvanīt pašai saimniecei un viņa pieved klāt- ir tādi klienti, kuri jau gadiem ēd „Ievlejās” cepto maizīti. Arī mājās var iebraukt jebkurā brīdī, tās atrodas netālu no Sakaslejas evaņģēliski luteriskās baznīcas.
Lasi arī: Kāpēc mēs turpinām pieņemt lēmumus, kas nav mūsu labā?
Agita cep dažādas maizes. „Es gatavoju ķiploku grauzdiņus. Esmu sākusi cept zirņu maizi – tā ir maizīte kopā ar vārītiem zirņiem. Es atceros, ka savulaik vecmāmiņa ja gribēja, lai cepiens ilgāk būtu svaigs, pielika klāt vai nu vārītus kartupeļus vai zirņus. Pēdējais jaunums ir dāvaniņas – māla traukā maizīte cepta. Ir arī maize ar žāvētiem augļiem, burkānu sukādēm, sēkliņām. Jaunumus gan cepu uz pasūtījumiem un, ja braucu uz tirgiem, izcepu,” sevi stāsta cepēja un atklāj savu novērojumu: lauku cilvēki ēd parasto maizi bez nekā, bet pilsētnieks grib kādu piejaukumu – parasto lieto uzturā mazāk. Klienti dalās pilsētniekos un lauciniekos. Agitas maizīti pērk liepājnieki, grobiņnieki, bārtenieki, gavieznieki, vietējie rīdzinieki, kuri Pāvilostas novadā vasaras pavada. Ziemās, kad esot vairāk laika, aizvedot cepumu uz Ventspili.
Turpini lasīt nākošajā lapā…
