Kā atgūties pēc eksāmena. No pārdzīvotā stresa var pat migloties redze

Konsultē: psihiatre Natālija Bērziņa – Novikova,Veselības centrs Vivendi

Parūpēties par savu psihoemocionālo labklājību ir nepieciešams arī pēc eksāmena. Liekas, kas tur tāds īpašs – atpūties un viss! Taču stabilizācija pēc pārdzīvota uztraukuma iestājas pakāpeniski, kamēr neiromediatori un hormoni atgriežas iepriekšējā līmenī. Katram ir pazīstama satraukumu un bažu pilnā sajūta, gaidot eksāmena rezultātus. Tādējādi, pareizi rīkojoties pēc eksāmena, ir iespējams atgūšanās procesu paātrināt un palīdzēt savam organismam atjaunot spēkus.

Lasi arī: Saki šīs 6 frāzes sievietei un tu viņai liksi justies mīlētai un cienītai

Viena no svarīgākām funkcijām cilvēka organismā ir spēja adaptēties. Par šī mehānisma aktivāciju un spēju ekstrēmās situācijās rīkoties un pat glābt sev dzīvību, mums jāpateicas stresam. Tieši tā – stresam ir gan pozitīvā, gan negatīvā ietekme uz cilvēka organismu. Stresa ietekmē nervu sistēmā aktivizējas nervu ceļi, smadzeņu daļas, kuras sūta signālus endokrīnai sistēmai, sagatavo organismu darbībai, aktivitātei, rīcībai atbilstoši tā saucamajam, kairinātājam. Jau vēsturiski to sauca par “cīņas vai bēgšanas” reakciju. Šādam mehānismam aktivizējoties, tiek paaugstināts organismā adrenalīna un citu ķīmisko vielu līmenis, kā dēļ paaugstinās asinsspiediens, sašaurinās asinsvadi, paātrinās elpošana un organisms tiek sagatavots reaģēt uz stresa faktoru. Dabiski šis mehānisms ļauj mums izvairīties vai tikt galā ar draudiem, piemēram, ar mežonīgu dzīvnieku. Ikdienā mežonīgu dzīvnieku mēs sastopam retāk nekā ar stresu saistītas sadzīviskas situācijas, tādējādi nav iespējams vienkārši aizskriet no tām, kā no milzīga lāča, izlietojot spēkus, kuri tiek doti, pateicoties hormonālās sistēmas reakcijām. Šāds paaugstināts hormonu līmenis vēl kādu laiku saglabājās organismā. Esot šādai pastāvīgai aktivācijai ilgāku laiku, organisma spējas pielāgoties var izsīkt, rodas arī negatīva ietekme uz nervu sistēmu, stresa pārvarēšanas stratēģijām, psihoemocionālo stāvokli un citām orgānu sistēmām ķermenī, piemēram, paaugstinās muskuļu sasprindzinājums, rodas sirds pārsitieni, dažāda rakstura sāpes, nogurums, uzmanības koncentrēšanas grūtības.

Lasi arī: Uz kādu nopietnu slimību norāda nogurums

Pārdzīvojumi pēc eksāmena lielākoties rodas tāpēc, ka mēs baidāmies no pārbaudes rezultātiem. Taču ir arī citi faktori, kas izraisa stresu tieši pēc eksāmeniem. Piemēram, pilnīgi normāla ir vēlēšanās, lai eksāmena rezultāti atspoguļotu smagi ieguldīto darbu mācību procesā. Citi, attiecībā uz rezultātiem, saņem emocionālu spiedienu un gaidas no apkārtējiem. Varbūt eksāmena rezultāti ir cieši saistīti ar turpmāko rīcību, posmu dzīvē, kā arī vēlēšanos būt tikpat labam vai pat labākam rezultātos nekā vienaudži.

Turpini lasīt nākamā lapā…

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru