Pēc eksāmena varētu parādīties sekojoši stresa simptomi:
• Fiziskie (sāpes, kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi, pastāvīgs nogurums, redzes miglošanās u.c.),
• Psiho-emocionālie (aizkaitināmība, nespēja atslābt, vientulības sajūta, pazemināts garastāvoklis u.c.).
Lasi arī: Madaras: pret sāpēm, stipriem nerviem, pirtī iešanai. Un iekarini skapī!
Psihoemocionāla stāvokļa stabilizāciju pēc eksāmena var sadalīt 2 galvenajos posmos:
1) Stresa un uztraukuma mazināšana tūlīt pēc eksāmena
2) Uztraukuma mazināšana tuvāko pāris dienu laikā.
Tātad, uzreiz pēc eksāmena būtu lietderīgi atgūt mierīgu elpošanu, var dažas reizes dziļi un lēni ieelpot caur degunu ar sekojošu lēnu izelpu. Ir svarīgi to darīt, iesaistot vēderu (vēderam ir jāceļas augšā ar ieelpu, var uzlikt roku uz vēdera, lai to vieglāk justu). Kā arī paturiet prātā, ka stresa izraisītās nepatīkamās sajūtas ķermenī pāries pēc kāda laika, tā ir pirmā mūsu organisma reakcija uz simpātiskās nervu sistēmas aktivizēšanos. Reizēm mēs vēlamies pēc eksāmena vai ieskaites salīdzināt atbildes ar citu atbildēm, kā arī pārbaudīt visas sniegtās atbildes. Taču tā radīsies satraukums par lietām, ko jebkurā gadījumā vairs nevar mainīt. Kā arī pēc stresa situācijas, nervu sistēmai esot uzbudinātā stāvoklī, var likties, ka atbildējāt sliktāk nekā varējāt vai nekā tas īstenībā notika, kas atkal paaugstinās uztraukumu.
Adrenalīna līmeni var pazemināt fiziskā slodze, aktivitāte. Līdz ar to, mērena fiziskā slodze ir labs veids, kā normalizēt fizisko un emocionālo stāvokli. Vislabāk izvēlēties aerobās slodzes – tā varētu būt skriešana vai peldēšana, vai arī braukšana ar riteni. Fiziskā slodze rada mūsu pašu iekšējo “laimes hormonu” produkciju, kas uzlabo garastāvokli un palīdz pārvarēt stresu.
Lasi arī: 7 noteikumi, lai kļūtu laimīgi
Apkopojot iepriekš minēto, Jūs varat izmantot stresa pārvarēšanai sekojošus ieteikumus:
1) Izvairieties pārrunāt eksāmenu ar visiem pēc kārtas, taču varat padalīties pārdzīvojumos ar pašiem tuvākajiem;
2) Relaksējieties pēc katra eksāmena, jūs esat to pelnījuši;
3) Ieklausieties savās sajūtās – svarīgi ir atpazīt savas jūtas, un, ja saprotat, ka nododaties paškritikai un sevis vainošanai, sameklējiet tuvāko, ar ko padalīties, vai atrodiet kaut kādu nodarbību, kura liks justies laimīgam un priecīgam;
4) Ja uztraukums ir tomēr pārāk izteikts, izveidojiet vairākus plānus, ko darīsiet kādā situācijā, vairākus rīcības scenārijus;
5) Pierakstiet to, ko sagaidāt, uzmanīgi pārlasiet un izsvītrojiet nereālistisko, vai palūdziet palīdzību tuviniekam ar šo uzdevumu;
6) Jānosvin fakts, ka eksāmens ir uzrakstīts – var tikties ar draugiem, izdomāt sev patīkamu nodarbošanos;
7) Svarīgs ir arī kārtīgs miegs, ievērojiet „miega higiēnu”.
Zemāk ir daži ieteikumi stresa mazināšanai pēc tam, kad tika uzzināti eksāmenu rezultāti un tie neatbilda gaidām:
1) Atcerieties, ka aizkavēšanās pagātnes notikumos un domās par to, uz kādu brīdi ierobežo iespējas saskatīt jaunas perspektīvas;
2) Visi nav vienādi, katram ir stiprās un vājās puses, kā arī dažādi mērķi;
3) Eksāmena rezultāti neraksturo tieši jūs kā personību, rezultāti parāda tikai to, cik lielā mērā jūs apguvāt kādas noteiktas prasmes, zināšanas;
4) Neskatoties uz rezultātiem, piedalieties svinībās!
Lasi arī: Izvēlies attēlu un uzzini, kas tu biji iepriekšējā dzīvē
Vēlētos piebilst, ka vecākiem ir jābūt atbalstošiem, vajadzētu izvairīties no asas kritikas attiecībā uz saņemtiem rezultātiem, jāļauj bērnam atpūsties, izklaidēties.
Gadījumos, kad simptomi ir izteikti, noturīgi un ilgstoši, ja psihoemocionālais stāvoklis neuzlabojās, bet pretēji, vēl vairāk pasliktinās, var griezties pie ārsta – psihiatra, kurš novērtēs Vese***as stāvokli un piedāvās dažāda veida palīdzības iespējas.
Avots:
