Lai gan lielākoties cilvēki satraucas par lieko svaru un pārāk treknu ēdienu vai lielām porcijām, ne mazāk kaitīgs veselībai ir nepietiekams uzturs, ko apzīmē ar terminu “malnutrīcija”. Pirmās asociācijas daudziem varētu būt badacietēji jaunattīstības valstīs, taču malnutrīcijas riskam pakļauti arī cilvēki ar labvēlīgiem dzīves apstākļiem. Kā atpazīt malnutrīciju un ko darīt, ar to sastopoties, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
“Lai dzīvs organisms pareizi funkcionētu, vajadzīgs līdzsvars starp to, cik daudz un kādas barības vielas tiek uzņemtas un kā organisms tās izmanto. Tāpēc kaitīgs ir gan pārmērīgs, gan nepietiekams uzturs. Parasti malnutrīciju izraisa vai nu pārtikas trūkums, ko var izraisīt sociālie apstākļi, vai ēstgribas zudums, un te iemesli var būt visdažādākie,” skaidro Ieva Zvagule.
Kāpēc zūd ēstgriba?
Ēstgribas zuduma iemesli var būt gan fiziski, kad cilvēkam ir grūti sakošļāt un norīt ēdienu, gan psiholoģiski, kad apetīte zūd trauksmes vai depresijas rezultātā. Ēstgribu var traucēt arī nelabums un vemšana, kas sastopama pie atsevišķām saslimšanām vai kā ķīmijterapijas un staru terapijas blaknes. “Var diezgan droši apgalvot, ka no malnutrīcijas tā īsti nav pasargāts neviens arī tad, ja sociālie apstākļi ir labi un ēdiena trūkums nav iemesls nepietiekamam uzturam,” saka farmaceite. Tomēr biežāk malnutrīcijas riskam ir pakļauti vecāka gadagājuma cilvēki – sevišķi tie, kuri dzīvo vieni, cilvēki, kas cieš no ēšanas traucējumiem, hroniski alkoholiķi, kā arī pacienti ar neiroloģiskām saslimšanām, hroniskām infekciju slimībām vai audzējiem.
Malnutrīcijai ir dažādas smaguma pakāpes – no vieglas, kad cilvēks zaudē apmēram 10-15% svara, līdz smagai, kad svara zudums ir vairāk nekā ceturā daļa jeb 25% ķermeņa masas. Līdz ar svara zudumu samazinās muskuļu masa, ko visbiežāk var novērot uz kājām, rokām, sēžamvietas un sejas, iespējamas tūskas, muskuļu sāpes un krampji, slikti dzīst brūces, āda un mati kļūst sausi un zaudē krāsu. Apaļīgākiem cilvēkiem diagnosticēt malnutrīciju ir grūtāk, taču arī bez ievērojama svara zuduma kā trauksmes signāls jāuztver slikta brūču dzīšana, ātra zilumu veidošanās vai zobu un smaganu problēmas. Malnutrīcija pasliktina arī imūnsistēmas darbību un var būt par iemeslu atmiņas traucējumiem un pat prāta aptumsumam.
Vecāki cilvēki – īpaša riska grupa
Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ko un cik daudz ēd gados vecāki ģimenes locekļi vai kaimiņi, sevišķi, ja viņi dzīvo vieni, uzsver Ieva Zvagule. Vecāki cilvēki mēdz ēst nepietiekami vai izvēlēties vienveidīgu pārtiku, tāpat apetīti var ietekmēt gan medikamentu lietošana, gan fizioloģiskas īpatnības. “Kad cilvēkam ir pāri 60 gadiem, var mainīties garšas un smaržas sajūtas, tāpēc tas, kas agrāk garšoja, pēkšņi var šķist neinteresants. Gadu gaitā samazinās arī siekalu dziedzeru aktivitāte, kas savukārt var radīt grūtības norīt kumosu. Tāpat arī kuņģis un zarnu trakts kļūst “slinkāks” un uzsūc mazāk uzturvielu,” iespējamos šķēršļus uzskaita “Euroaptieka” farmaceite. Nereti vecākiem cilvēkiem ir grūti pašiem sagādāt sev pārtiku, tāpēc lielāks risks ir tiem, kuri dzīvo vieni paši. Gadu gaitā cilvēkam vajag mazāk enerģijas, toties nepieciešamais minerālvielu un vitamīnu daudzums palielinās, tāpēc jāseko līdzi, lai uzturā būtu gana daudz vērtīgu uzturvielu.
Kā jau iepriekš minēts, bez novecošanas būtiski iemesli nepietiekamai pārtikas uzņemšanai var būt arī hroniskas slimības, kad ilgstošs nespēks apgrūtina spēju pagatavot ēdienu un ietekmē apetīti, depresija un citi psiholoģiski traucējumi, pārmērīga alkohola lietošana, kā arī atsevišķu medikamentu lietošana, kas, tāpat kā alkohols, var mazināt apetīti un traucēt uzturvielu uzsūkšanos. Problēmas pilnvērtīgi uzņemt ēdienu var sagādāt arī zobu un smaganu saslimšanas un nekvalitatīvas zobu protēzes.
Kā veicināt ēstgribu?
“Visa pamatā ir sabalansēts, pilnvērtīgs, daudzveidīgs uzturs, taču papildus tam var konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par uztura bagātinātāju un vitamīnu iekļaušanu ikdienas ēdienkartē. Tāpat farmaceitam varat jautāt, kā medikamenti mijiedarbojas ar jūsu iecienītajiem pārtikas produktiem. Gadījumos, kad apetītes trūkumu veicina hroniskas salimšanas, noteikti jāpārrunā ar ārstējošo ārstu, vai nepieciešami kādi papildu medikamenti,” aicina Ieva Zvagule un piebilst – ir vēl vairāki paņēmieni, kā uzlabot apetīti un atvieglot ēdiena uzņemšanu.
• Sasmalciniet barību, ja ir grūti to sakošļāt. Ēdienu var samalt vai sasmalcināt, gatavot biezeņus, biezzupas, zupas, malto gaļu un salātus no smalki rīvētiem produktiem.
• Nenovērtējiet par zemu garšvielas. Ja agrāk tik iemīļotais ēdiens vairs negaršo, pievienojiet zaļumus un garšaugus, tikai no pārmērīga sāls daudzuma gan vajadzētu izvairīties.
• Iekļaujiet uzturā skābpiena produktus – tie bagātinās organismu ar kalciju un probiotikām un veicinās veselīgu vēdera izeju.
• Dzīvojiet aktīvi un uzturieties svaigā gaisā! Ja nevarat nodarboties ar sportu, ejiet pastaigās vai strādājiet dārzā. Kustības un svaigs gaiss lieliski rosina apetīti.
• Izvēlieties veselīgas alternatīvas. Pat ja ēdiens ir vienkāršs, tam jābūt pilnvērtīgam. Izvēlieties dārzeņus, pilngraudu produktus, zivis un piena produktus.