Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien, 17. aprīlī, uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par Eiropas Savienības (ES) nākotni, uzsvēra, ka Eiropas Savienība ir balstīta uz kopīgām pamatvērtībām – brīvību, demokrātiju un likuma varu, piebilstot, ka ES nenozīmē tikai kopīgas vērtības, bet arī ekonomikas izaugsmi un attīstību. “Vienotas Eiropas Savienības dalībvalstis ir ievērojams spēks pasaulē. Esot vienotiem, varam popularizēt un izplatīt savas pamatvērtības starp citām valstīm visā pasaulē.”
Uzrunājot EP deputātus, K. Kariņš uzsvēra, ka dzīvojam laikā, kad politiķi, kurus dēvē par “populistiem”, piedāvā vienkāršotas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem, un viņi gūst vēlētāju ievērību visā Eiropā. “Mans vēstījums ir vienkāršs – nav vērts cīnīties ar populistiem. Tas ir bezjēdzīgs pasākums. Mēģinām saprast, kādēļ cilvēki ieklausās populistos. Kāpēc cilvēki ir nelaimīgi.”
Pēc Ministru prezidenta teiktā, iedzīvotāju vilšanos politikā ir izraisījusi virkne krīžu, ko piedzīvojusi visa Eiropa – banku krīze, ekonomiskā krīze, migrācijas krīze un pašlaik politiskā krīze. Daudzi cilvēki balso, raizējoties par darbavietām, par sava dzīvesveida turpināšanu, ko apdraudot imigrācija, par apkārtējo vidi un par drošību.
Uzrunā K. Kariņš norādīja uz Vienotā tirgus nozīmīgumu ekonomikas attīstībā un jaunu darbavietu radīšanā. “Eiropas Savienībā ir mehānisms ātrākai darba vietu radīšanai – tas ir Vienotais tirgus. Pasaulē mēs saskaramies ar negodīgu konkurenci. Kā mums uz to atbildēt? Atbilde nav protekcionisms. Mūsu atbilde ir barjeru nojaukšana Eiropas Savienības iekšienē, stiprinot Vienoto tirgu, īpaši pakalpojumu un informācijas tehnoloģiju jomās.”
Runājot par drošību, K. Kariņš atzina, ka izpratne par drošības izaicinājumiem ir citāda dažādos reģionos dzīvojošiem eiropiešiem, tomēr šodien lielākais drauds ir dezinformācijas un atklātu melu nekontrolēta izplatīšana Eiropas publiskajā telpā.
“Sociālie mediji ir izrādījies efektīvs veids nepatiesas informācijas, propagandas un atklātu melu plašai un nekavējošai izplatīšanai. Aizvien vairāk cilvēku informāciju iegūst nevis no tradicionāliem medijiem, bet sociālos medijos. Mums ir jāizdara viena svarīga lieta – nopietni jāpārdomā, kādā veidā ar likuma normām noteikt sociālo mediju un platformu atbildību par izplatīto informāciju. Ir jāatrod smalks līdzsvars starp atbildību un cenzūru. Mums šis līdzsvars ir jāatrod, jo šobrīd notiek uzbrukums mūsu dzīvesveidam, tas ir mēģinājums šķelt mūsu sabiedrību un sanaidot mūs savā starpā, izplatot viltus ziņas,” uzrunā uzsvēra K. Kariņš.
Turpinot uzrunu, Ministru prezidents akcentēja Eiropas Savienības daudzgadu budžeta procesu, norādot uz nepieciešamību turpināt kohēzijas politiku – tai jābūt gudrai politikai, nodrošinot, ka nabadzīgākie reģioni ienākumu ziņā tuvinās turīgiem reģioniem.
Tāpat K. Kariņš uzsvēra vēsturisko netaisnību tiešmaksājumu jautājumā attiecībā uz Baltijas lauksaimniekiem: “Latvijā, Lietuvā un Igaunijā zemnieki saņem vismazākos tiešmaksājumus. Mūsu zemnieki konkurē ar citu dalībvalstu zemniekiem uz savas labklājības rēķina. Viņi ir spiesti dzīvot nabadzībā, lai varētu konkurēt šajā tirgū. Ja mēs subsidējam lauksaimniekus, tad subsidējam visus lauksaimniekus vienlīdzīgi un izlabojam šo vēsturisko netaisnīgumu.”
Ministru prezidents uzrunā skāra arī citus Eiropas Savienībai svarīgus jautājumus, uzsverot, ka nepieciešams stiprināt pamatus, uz kuriem veidota Eiropas Savienība.