Džordžija Bredlija bija uz brīdi palikusi viena. Viņas draugs sēdēja netālu esošajā kafejnīcā un viņa atteicās doties vīriešiem līdzi, bet tie, saņemot noraidījumu, kļuva agresīvi.
Viens no viņiem sagrāba Bredlijas roku, bet tajā brīdī klāt pieskrēja mazs, melns suns un sāka uz vīriešiem riet.
Viņa pastāstīja, ka suns, ko viņa nosaukusi par Pipariņu, uzradās kā no zila gaisa, pieskrēja viņai klāt un sāka riet uz abiem svešiniekiem. Tas lika vīriešiem pārdomāt. Suns viņu izglāba. Kad sieviete devās atpakaļ uz savu dzīvokli, suns viņai neatlaidīgi sekoja un ļāva sevi paglaudīt.
„Mēs acumirklī sadraudzējāmies… Mēs izstaigājām visu pilsētu, lai uzzinātu vai suns kādam pieder, tomēr saimnieku mēs neatradām un jau nākošajā dienā mums bija jālido prom,” viņa atceras.
Sākumā sieviete aizveda suni pie vetārsta un pēc tam uz dzīvnieku patversmi, bet abās vietās viņa tika atraidīta.
„Suns mums vienkārši sekoja, mēs nezinājām, ko iesākt. Mēs aizvērām dzīvokļa durvis, bet viņa gaidīja ārpusē. Kad mēs devāmies uz lidostu, viņa skrēja pakaļ mašīnai, tas lika manai sirdij sažņaugties,” pastāstīja Bredlija.
„Kad mēs atbraucām mājās, es nevarēju pārstāt domāt par viņu, tādēļ, es tūliņ pat iegādājos biļetes, lidojumam turp. Lidojums bija paredzēts pēc divām nedēļām. Es viņu atradu tajā pašā pludmalē. Tas bija gana riskanti, jo pastāvēja iespēja, ka mēs viņu nekad vairs neatradīsim. Tomēr, kad ieraudzīju Pipariņu pludmalē, tā bija vislabākā sajūta, kāda vien var būt,” viņa piemetināja.
Tika apstiprināts, ka suns ir klaiņojošs un tam nav saimnieka, Bredlija atrada veterinārārstu, kas suni čipoja, attārpoja, potēja pret trakumsērgu un tad, Pipariņam tika izdota pase.
Dzīvniekam 21 diena bija jāpavada karantīnā, bet pēc tam, tika ļauts viņu ievest Lielbritānijā.
Kad Bredlija trešo reizi ieradās Krētā, suņu viesnīcas veterinārārsts pastāstīja, ka Pipariņš gaida kucēnus. Un, nedēļu pēc ierašanās Lielbritānijā, viņai piedzima seši kucēni.
